Antigravitācija XX gadsimta 80.gados?

Džesijs uzskata, ka jau XX gadsimta 80.gados Amerikas Savienotajās Valstīs bija ārkārtīgi attīstītas tehnoloģijas, iespējams, pat lidmašīnas ar antigravitācijas dzinējiem.

Šī tehnoloģija varēja pastāvēt, un to avotam obligāti nebija jābūt citplanētiešiem vai NLO, kas bija saistīti ar reverso inženieriju. Runa ir par neatkarīgu zinātnisku pētījumu virzienu, kas ir saistīts ar Tomasa Taunsenda Brauna vārdu.

Brauns nebija vadošais teorētiskais fiziķis, taču savu eksperimentu laikā viņš atklāja kaut ko tādu, kas varēja apvienot gravitāciju un elektromagnētismu, kaut ko tādu. Ko mūsdienu fiziķi vēl nespēj atkārtot. Līdz šim zinātne nespēj savienot gravitāciju ar pārējiem trīs fundamentālajiem spēkiem, tādiem kā elektromagnētisms, un tāpēc tradicionālie fiziķi eksotiskas dzinējspēka metodes kustību, piemēram, ar antigravitāciju, uzskata par neiespējamām.

Bet, ja šos spēkus varētu apvienot, eksotiska dzinējsistēma varētu kļūt par realitāti.

Bifelda-Brauna efekts

Viens no Brauna galvenajiem atklājumiem bija Bifelda-Brauna efekts, kas augstu spriegumu izmanto lai radītu jonizētas gaisa molekulas, kas rada vilci. Šis efekts tika pārbaudīts dzinēju un dzesēšanas sistēmās, taču tas nedarbojas vakuumā, kas norāda uz to, ka tas ir atkarīgs no jonizēta gaisa, nevis no kāda eksotiska spēka.

Brauna darbi ir tīti noslēpumā. Šķiet, ka viņa pētījumi ir klasificēti, un viņa vārds ir saistīts ar tādām teorijām kā “Filadelfijas fenomens”, kurā, pēc dažu domām, tika pārbaudītas slepenas tehnoloģijas uz ASV Jūras spēku kuģiem.

Neskatoties uz viņa ieguldījumu, Brauna vārds joprojām ir maz zināms, kas liek uzdot jautājumus: vai viņa atklājumi tiek turēti aizmirstībā vai tie ir vienkārši pārprasti?

Viņa tehnoloģijas ir ietekmējušas mūsdienu “pacēlājus”, tās ir mazas ierīces, kas levitē izmantojot elektrohidrodinamiku. Lai gan bieži viņa darbus saista ar NLO vai Teslas idejām, eksperimenti liecina, ka efekts ir balstīts uz klasisko zinātni. Tomēr Brauna mantojums turpina veicināt interesi par antigravitācijas pētījumiem.

Slepenas programmas un dokumenti

1971.gadā Austrālijas izlūkdienesti deklasificēja dokumentu, kurā bija minēts Harijs Tērners, nozīmīga persona kodolpētnicībā. Tērners apgalvoja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir ļoti slepenas antigravitācijas programmas.

Pēc viņa teiktā, tajos varēja piedalīties tādi slaveni zinātnieki kā Roberts Openheimers, Frīmens Daisons, Džons Vīlers un Edvards Tellers.

Dokumentā ir arī norādīts, ka ASV gaisa spēku publiskais NLO pētniecības projekts “Project Blue Book” bija tikai aizsegs, lai novērstu uzmanību no reāliem pētījumiem.

Antigravitācija un atombumba

1956.gadā žurnāls “Young Men’s Magazine” publicēja Maikla Glediča rakstu, kurā tika citētas nozīmīgas aviācijas un kosmosa nozares personas, tajā skaitā, Džordžs Trimbls (“Martin Aircraft” viceprezidents) un Bils Līrs. Viņi apgalvoja, ka antigravitācijas tehnoloģijas attīstīsies tik pat ātri kā atombumba. Tika apgalvots, ka nākotnes lidmašīnas gravitāciju izmantos kā enerģijas avotu, un tās pat spēs sasniegt gaismas ātrumu.

Hals Putofs un Ēriks Vainšteins apsprieda līdzīgas idejas. Tāpat kā citi noslēpumaini zinātniski atklājumi pagātnē, šis antigravitācijas efekts var dot mājienu par gaidāmu zinātnisku revolūciju.

Čārlzs Būlers, NASA vadošais elektrostatikas eksperts, jau vairāk nekā 20 gadus pēta šādas dzinēju tehnoloģijas, kas apstiprina domu, ka tās tiek uztvertas nopietni, vismaz aiz slēgtām durvīm.

Elektrogravitācija un slepenie bumbvedēji

Brauns strādāja pie elektrogravitācijas, idejas, ka elektriskie lauki var samazināt gravitāciju vai radīt celtspēju. Kompānija “Northrop” pat publicēja preses relīzi par šo tēmu, bet vēlāk to atsauca.

1992.gadā aviācijas žurnālists Viljams B.Skots izteica pieņēmumu, ka slepenais bumbvedējs B-2 “slīd pa savu vilni” izmantojot Bifelda-Brauna efektu.

Cits pazīstams aviācijas eksperts Bils Ganstons deva mājienu par to, ka viņš zina par šo tehnoloģiju, taču nevēlas par to atklāti rakstīt, turklāt pajokojot, ka var nonākt “Tower” (cietumā), ka atklās pārāk daudz informācijas.

Mākslīgā intelekta modeļi, piemēram, ChatGPT, izskaidro, ka lidaparāts elektriskos spēkus var izmantot, lai samazinātu pretestību un  palielinātu celtspēju, mainot gaisa plūsmu ap to. Teorētiski šī tehnoloģija ļauj lidmašīnai efektīvāk “slīdēt” pa gaisu.

B-2 Spirit ir viena no slepenākajām un dārgākajām (2 miljardi ASV dolāru par vienību) lidmašīnām vēsturē. Tā netiek pārdota pat tuvākajiem ASV sabiedrotajiem, atšķirībā no F-35. Tāds slepenības līmenis var liecināt par progresīvas tehnoloģijas, tajā skaitā antigravitācijas, klātbūtni.

Bobs Lazars un divas gravitācijas formas

Bobs Lazars aprakstīja kuģa “sporta modeli”, kas neizskatījās pēc tāda, kuru būtu radījis cilvēks. Tam nebija metinājuma šuvju, vadības ierīču, un šķita, ka tas ir paredzēts aptuveni vienu metru gariem radījumiem.

Sākumā Lazars nodomāja, ka to ir izstrādājuši amerikāņu militāristi, jo uz kuģa bija amerikāņu karogs, bet vēlāk viņš saprata, ka ir sastapies ar kaut ko daudz dīvaināku.

Daudzi vēlas vienkāršu skaidrojumu, proti, ka NLO ir vienkārši slepena ASV tehnoloģija. Bet patiesība var būt sarežģītāka. Iespējams, ka ir vairāki avoti: reāli citplanētiešu kuģi, kurus ir izstrādājuši militāristi, un pat lietas, kuras mēs vēl nesaprotam.

Īpaši interesants Lazara apgalvojums ir veida, kā viņš aprakstīja gravitāciju. Viņš to sadalīja gravitācijā A un gravitācijā B. interesanti, ka arī Taunsends Brauns savā teorijā runāja par diviem gravitācijas veidiem, tā ir dīvaina sakritība, lai gan Brauns nebija izcils teorētiķis.

Lazara stāsts ir palicis nemainīga kopš 1989.gada, kas meļiem nav raksturīgi.

Kādu dienu Lazars teica, ka viņam iedeva iedzert šķidrumu, kas izraisīja atmiņas zudumu. To savā grāmatā piemin arī Žaks Valē, kurš pilnībā neuzticējās Lazaram.

Ja tādas programmas jā MK-Ultra patiešām tika realizētas, iespējams, tās netika izmantotas, lai liktu cilvēkiem noticēt par NLO, bet gan lai dzēstu vai mainītu to cilvēku atmiņas, kuri strādā pie reāliem ar NLO saistītiem projektiem.

Daži dokumenti, iespējams, ir viltoti, iekļaujot tajos nepatiesu informāciju, lai slēptu patiesību, un šī taktika ir pazīstama kā “piemesti materiāli”.

Vai Bobs Lazars tika nolīgts speciāli?

Tā nebija nejaušība, ka Lazars nonāca īpaši slepenajā S4 objektā 51.zonā. iespējams, viņš tika izvēlēts apzināti, zinot, ka viņš sāks runāt.

Saskaņā ar šo teoriju Lazars bija daļa no “ierobežotas izpaušanas” operācijas. Valdība apzināti caur viņu nopludināja daļu patiesības, lai redzētu, kā sabiedrība reaģē. Un tad, kad stāsts izplatījās, viņš tika diskreditēts, apgalvojot, ka viņš ir vadījis bordeli, viņam nebija īstu zinātnisku grādu, un viņš nekad nav strādājis slepenā iestādē.

Bobs Lazars un Džons Līrs bija draugu jau pirms Lazars ieguva darbu S4. Tas ir aizdomīgi, jo jebkura īsta drošības pielaides pārbaude būtu atklājusi Lazara saistību ar Līru, pazīstamu ufologu un iespējamu CIP aģentu. Līrs ir vairākkārt uzstājies 51.apgabalā un iepriekš ir nopludinājis militārus noslēpumus, piemēram, par F-117 slepeno lidmašīnu.

Ja Lazars patiešām strādāja pie slepenas programmas, valdība zināja par viņa sakariem un tik un tā viņu nolīga. Tas rada jautājumus.

Liela daļa Lazara stāsta šķiet patiesa… bet vai tā varētu būt bijusi daļa no rūpīgi organizētas dezinformācijas kampaņas? Vai arī aiz viņa vārdiem slēpjas kaut kas daudz vairāk?