Vilkači gaida savu stundu

Tālāk tekstā sekoja: “daudzi vietējie iedzīvotāji stāsta par to, ka netālu no Vācu kara kapiem, blakus Kemproudas ceļam, kas ved no Stafordas uz Kennoku, viņi redzēja kādu matainu, vilkam līdzīgu radījumu. Daži apgalvo, ka pamanot skatītājus, radījums pēkšņi nozudis tuvējos krūmos, skrienot uz aizmugurējām ķepām...”.

Vietējais pastnieks pastāstīja, ka vilkati redzējis Vācu kara kapsētas teritorijā. Braucot ar motociklu, viņš pamanījis lielu suni. Kad viņš piebrauca tuvāk, radījums, saslienoties uz pakaļkājām, aizbēdzis.

Tāpat šādu radījumu aprīļa sākumā mežā redzējis skautu komandieris. Viņš nevēlējās nosaukt savu vārdu, bet pastāstīja, ka redzējis lielu suni, kas ložņāja pa krūmiem. Tikai tad, kad viņš iekāpa savā mašīnā, atskārta, ka dīvainais radījums pārvietojās uz pakaļkājām.

Viņa stāsts izskanēja šādi: “Tas izskatījās parasts, kā liels suns. Bet kad es aizcirtu mašīnas durvis, radījums izslējās uz pakaļkājām un nozuda starp kokiem. Augumā tas bija sešas vai septiņas pēdas (1,8 -2 metri) garš. Es saprotu, ka tas izklausās absolūti nenormāli, bet esmu pārliecināts par to, ko redzēju”.

Vai patiešām mežā blakus Vācu kara kapsētai mīt vilkači? Mēnesi pēc notikuma Chase Post parādījās īsraksts: “Nezināmu dzīvnieku bars, kas ēdiena meklājumos parādās Kennokčeizā, iespējams, ir bieži novērotie vilkači un jeti Stafordas tuvumā. Visticamāk tieši šie noslēpumainie radījumi ir vainojami mājdzīvnieku pazušanā tuvējā apkārtnē”.

Un nedaudz zemāk lasām: “Eksistēja dažādas teorijas šajā sakarā, sākot no trakiem klaidoņiem līdz pat citplanētiešiem. Bet viens no paranormālo parādību ekspertiem izvirzīja pieņēmumu, ka tas nebūt nav vilkatis, bet gan sens radījums no Akmens laikmeta”.

Pētnieks, kurš vēlējās palikt anonīms, pastāstīja: “Šajā rajonā ir manīts daudz kas dīvains, par ko pastāstīja parastie garāmgājēji, militāristi, policisti, bijušie policisti un skauti. Daži gadījumi bija reģistrēti, citi – nē, daudzi cilvēki nevēlas, lai viņus uzskatītu par jukušiem. Visdīvainākais ziņojums pienācis no vietējā iedzīvotāja, kurš uzskatīja, ka noslēpumainie radījumi parādās kā no zemes: “nezvēri izmanto pamestas šahtas, lai izlīstu virs zemes un medītu briežus”.

Laikraksts Statford Post raksta: “Tas, ka zem Kennokčeizas zemes platībām jau izsenis tika veikti kalnrūpniecības darbi – tas ir fakts. Tas, ka apkārtnē pazūd daudzi mājdzīvnieki, sevišķi suņi, - arī fakts, pietiekami izvaicāt par to jebkuru, kurš netālu no Vācu kara kapsētas pastaigā izved suņus”.

Saprotams, ka nav iespējams atšķirt patiesību no izdomājuma starp visiem šiem stāstiem par vilkačiem pamestajās pazemes alās, par spokiem rūdu raktuvēs un par mājdzīvniekiem, kuri mīklaini pazūd mežos. Bloga “Paranormālā Kennokčeiza” autors Lī Briklijs stāsta par dažādiem mistiskiem notikumiem šajā apkārtnē un publicē informāciju par cilvēkiem – vilkiem, kurus redzējis šajā apkārtnē.

Tā vienā no saviem postiem Lī raksta: “... trīspusaudži, kuri apstājās autostāvvietā uzsmēķēt, netālu no ciematiņa Broktona (vieta, kuru uzskata par iebraukšanu Kennokčeizā), pastāstīja par biedējošu skatu: milzīgs divkājains vilks rakņājās atkritumu konteinerā. Par laimi, no 20 metru attāluma, radījums viņus nepamanīja un drīz vien aizskrēja, bet šāda aina uz tīņiem atstāja nedzēšamu iespaidu”.