Uz Melmaka augsti vērtē linus, granti un majonēzi, bet zelts un platīna tur ir tik lielos daudzumos, ka no tiem taisa tualetes podus.
Melmaks sastāv no... melmaka. Kas tā tāda par vielu Zemes cilvēkiem saprast nav iespējams. Melmaka dzīlēs naftas vietā iegūst jogurtu. Planētu apdzīvo melmakieši, zema auguma, spalvaini radījumi ar gariem deguniem un diviem kuņģiem, tāpēc viņiem ir šausmīga apetīte. Melmakiešu tehnoloģijas jau ir pārspējušas mūsējās, viņi ir apguvuši spēju lidot ātrāk par gaismu un ar virsgaismas dzinēju aprīkotās mašīnas var sasniegt Zemi.
Vidējais melmakiešu dzīves ilgums sasniedz sešsimt piecdesmit gadus. Tāpēc nevienu neizbrīna, ka Gordons simts divdesmit divus gadus pavadīja vidus skolā, kur apguva informātiku un noteikumus, kā pareizi pāriet ielai, pēc tam viņš sešdesmit trīs gadus mācījās koledžā. Uzsācis pieauguša cilvēka dzīvi, viņš jau bija paguvis reklamēt apakšveļu, nodarboties ar gļotu auto pārdošanu un paspēlēt skolas zivbeisbola komandā “Melmakas orbiteri”, iegūstot iesauku “Nav problēmu”. Zivbeisbols atgādina Zemes beisbolu, tikai spēle notiek uz ledus, bet bumbas vietā izmanto beigtas zivis. Gordons mēģināja kļūt par komiķi un pat izdomāja žanru “sēdošās komēdijas”: kaut ko līdzīgu Zemes stand-up comedy, taču sēdus, jo stāvot ir grūti būt smieklīgam.
Galu galā Šamvejs iestājās Orbitālās gvardes rindās – tas ir kaut kas vidējs starp amerikāņu Nacionālo gvardi un Vīnes zēnu kori. Šeit Gordons iemācījās pilotēt patruļkuģi (šā tā), šaut ar blasteru (tas nenozīmē, ka visi šāvieni trāpīja mērķī) un atraugāties trīs valodās (ideāli). Tieši gvardē mūsu varonis satika visas savas dzīves mīlestību – Rondu, skaistuli un lidošanas asu, kā arī uzticamos draugus Skipu un Riku.
Viss gāja labi, bet tad planēta uzsprāga.
Melmaka bojā ejas dienā, 1985. gada 28. oktobrī pēc Zemes kalendāra, Alfs tieši atzīmēja savu dzimšanas dienu un gatavojās iet uz romantisku satikšanos ar Rondu, kad romantisko vakaru pārtrauca gaisa trauksmes signāls. Gordonu atsauca no atvaļinājuma un nosūtīja kosmosa patruļā. Ar to pašu priekšniecība neviļus izglāba viņam dzīvību: kamēr varonis vagoja kosmosu, Melmakam trāpīja Andromēdas dumpinieku kodolraķetes, kas vienā mirklī iznīcināja planētu.
Jaunā ģimene.
Sprādziena vilnis izsvieda Alfa kuģi tālajā kosmosā. Pēc Gordona vārdiem, ja viņš nebūtu piesprādzējies, tad tagad līdzinātos aktierim Šonam Penam ar viņa līko degunu. Gandrīz gadu Alfs klejoja pa kosmosu, meklējot jaunas mājas un tikai vienu reizi apstājās Saturna orbītā, lai uzkostu hotdogu ar sieru un iedzertu sodas ūdeni. Beidzot mūsu varonis uztvēra īsviļņu signālu no mazas, zilas planētas un devās uz tās pusi.
Tā kā Orbitālās gvardes pilots Šamvejs tā arī neiemācījās normāli vadīt kuģi, tad piezemēšanās sanāca visai neveiksmīga. Pareizāk to vajadzētu saukt pat par katastrofu. Avārijas nosēšanās sanāca garāžā, kas piederēja Tanneru ģimenei, ielaužot tās jumtu. Garāža nesabruka, bet kuģis vairs nebija lietojams. Acīmredzot, Melmakas zvaigžņu kuģi nav daudz izturīgāki par Krievijas autoproma produkciju.
Pēc šoka Tanneri bija ar mieru izmitināt atnācēju līdz tam laikam, kamēr neizdosies saremontēt viņa kuģi. Diemžēl, noskaidrojās, ka kuģi salabot neizdosies, un Šamvejs iestrēgst uz mūsu planētas uz nenoteiktu laiku. Tieši tanneri nosauc Gordonu par Alfu, turklāt jaunais vārds tik ļoti iepatīkas atnācējam, ka viņš to sāk lietot biežāk par savu īsto.
Drīz noskaidrojās, ka Šamvejs nav tālu pēdējais Visumā palikušais melmakietis. Viņa sugas brāļi, tajā skaitā arī Ronda, Skips un Riks, ne tikai spēja izglābties, bet pat noīrēja sev jaunu planētu. Turklāt, viņi vairākas reizes ir nodibinājuši sakarus ar Alfu. Jau divas nedēļas pēc Šamveja ierašanās viņam rodas izdevība aizlidot no Zemes un apvienoties ar sugas brāļiem. Taču Alfs to neizmanto. Viņš nespēj palaist garām sava drauga Braina Tannera Dzimšanas dienu!
Atnācējs pārvērš Tanneru pelēcīgo ikdienu veselā piedzīvojumu, jautrības un problēmu gūzmā. Pats smagākais trieciens trāpa ģimenes budžetu, jo rijīgais citplanētietis terorizē ledusskapi, karājas telefonā, pa naktīm skatās televizoru, abonē kabeļu kanālus un pat negrib dzirdēt tādu vārdu kā “ekonomija”. Lai turētu Alfu noslēpumā, ģimenei ir jāsāk dzīvot, neaicinot nevienu ciemos un izvairoties pat no nejaušiem apmeklētājiem. Ēšanas un televizora skatīšanās starplaikos Alfs medī kaķi, raksta scenārijus ziepju operām, nodarbojas ap psihoanalīzi, izspiego kaimiņus, zvana prezidentam, pārdod pa telefonu kosmētiku, spēlē biržā, pērk mango plantācijas, uzņem mūzikas klipus, mēģina “sist kanti” saimnieka meitai Linnai, nozog tīģerus no pilsētas zoodārza, vilto televīzijas reitingus un regulāri cenšas pagatavot bārbekjū, kas izraisa ap divsimt nejaušus ugunsgrēkus.
Alfs visai labi orientējas Zemes kultūrā. Brīvi runā angļu un spāņu valodā, kaut arī ar izrunu un gramatiku viņam ir grūtības. Abas valodas Gordons ir iemācījies vēl uz Melmaka – tur sen zina par mūsu civilizāciju un uztver mūsu telesignālus, tomēr stāties kontaktā nesteidzās.
No visām dīvainajām Zemes tradīcijām Alfam visgrūtāk bija pierast pie tā, ka kaķus uzskata par mājdzīvniekiem. Melmakieši tos arī mīl – tikai kā brokastis, pusdienas un vakariņas. Kulinārijas grāmatas “Kā pagatavot kaķi” uz Melmaka ir bestselleri. Tagad Alfam nākas dzīvot zem viena jumta ar Tanneru kaķi Lakiju, apspiežot vēlēšanos to apēst. Ar laiku Gordons iemīl Lakiju un pat bēdājas, kad tas nomirst (dabiskā ceļā, Alfs te nav vainīgs). Ar to Gordons pēc paša vārdiem smagi grēko, jo uz Melmaka vārds “kaķumīlis” ir lamu vārds.
Parasti Gordona izdarības neiziet aiz saprātīguma robežām, taču reizēm mājiniekiem nākas to dēļ ciest. Reiz Alfs iztērē vairākus tūkstošus dolāru, lai iepirktu kosmētiku, citā reizē iztērē vēl vairāk naudas azarta spēlēs. Bez tam, citplanētieša klātbūtne piesaista ģimenei valdības uzmanību. Jau pirmajā dienā pēc atnācēja parādīšanās pie Tanneru durvīm klauvē speciālās vienības cīņai ar draudiem no kosmosa aģenti. Bet, kad Alfam izdodas piezvanīt ASV prezidentam un prasa, lai valsts tūlīt pat atsakās no kodolieročiem, ģimenes galvu Villiju Tanneru pat arestē FIB aizdomās par terorismu. Gordonam par labu tomēr runā fakts, ka viņš vienkārši patiesi vēlas palīdzēt Tanneriem un citiem Zemes cilvēkiem. Alfs uz paša ādas ir izjutis, ko nozīmē kodolkarš, un cenšas pasargāt Zemi no tā, ka tā atkārtos Melmaka likteni.
Kad Šamvejs saprot, ka ir pāršāvis pār strīpu, viņš cenšas arī pats izlabot situāciju, turklāt bieži viņam tas arī izdodas. Turklāt, ne visas Gordona avantūras pārvēršas katastrofās – dažreiz viņam izdodas paveikt kaut ko vērtīgu. Viņš atrod pazudušo kaķi Lakiju (pareizāk sakot kaķi, kas kā divas ūdenslāses ir līdzīgs Lakijam, turklāt, viņš to neapēd!), viņš iedveš drosmi Braianam, kas baidās tēlot sparģeļus skolas izrādē, viņš pārdod sava zvaigžņu kuģa detaļas, lai Linna varētu nopirkt “Ferrari”. Alfs pat piezvana uz televīziju, lai aizstāvētu no uzbrukumiem Tanneru kaimiņieni Rakelu, kas cenšas pierādīt, ka viņas kaimiņu mājā dzīvo citplanētietis.
Ar laiku Gordons un Tanneri tik ļoti pierod viens pie otra, ka spalvainais citplanētietis kļūst par ģimenes locekli. Taču laiku pa laikam Alfu pārņem skumjas par zudušo dzimteni un zaudētiem draugiem. Četrus gadus pēc savas parādīšanās uz Zemes Šamvejs tomēr nolemj apvienoties ar Skipu un Rondu. Viņa signālu, kas sūtīts draugiem, pārtver amerikāņu armijnieki, un draugu apskāvienu vietā Gordons nokļūst stingrajās slepeno aģentu un zinātnieku rokās...