Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Aleksandra Augstumu Dievam tīkamo iestāžu kompleksa psihiatriskā dziednīca.

Manā jaunībā sarunās to vienkārši sauca par „Aptiekas ielu”, tagad vairāk runā par „Tvaika ielu”. Šis ir izvilkums no rekonstrukcijas projekta paskaidrojuma raksta, kas attiecas uz kompleksa vēsturi, neapskatot personāla un pacientu vēsturi.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra pirmsākumi meklējami 1710.gadā, kad grāfs Aleksandrs Menšikovs, 8 km no Rīgas, stratēģiskos nolūkos, lika uzbērt pauguru, kuru nosauca viņa vārdā par Aleksandra Augstumiem. 1820.gada 10. maijā šajā vietā Vidzemes Sabiedriskā aizgādības kolēģija uzsāka "Dievam tīkamu iestāžu", kuru skaitā bija arī pirmā psihiatriskā dziednīca Baltijā, celtniecību.

Ēku projektu izstrādāja Vidzemes guberņas arhitekts H.F.Breitkreics. Būvdarbi tika uzticēti tirgotājam K.F.Borgauptam, kurš pēc īpaša kontrakta uzticēja būvdarbus tajā laikā Rīgā pazīstamam būvmeistaram I.D.Gotfrīdam.

"Dievam tīkamo iestāžu" kompleksu, tostarp, garīgi neveselo slimnīcu atklāja 1824.gada 21.septembrī. To nosauca par Aleksandra Augstumiem. Par iestādes direktoru tika iecelts Oto Hūns.

Divstāvu sānu ēkas tika ierīkotas slimnīcas vajadzībām, bet perpendikulāri izvietotajā, trīsstāvu ēkā, atradās darba nams, nespējnieku patversme, morgs un sekciju telpas. Nespējnieku patversmes galvenā fasāde bija vērsta uz Vītolu alejas un pilsētas pusi. Sānu ēku fasādes - bija izvietotas viena pret otru. Korpusus apvienoja starp tiem izvietotās nelielās vienstāvu celtnes, kur atradās pirts, veļas mazgātava un sardzes māja.

Atverot psihiatrisko slimnīcu tika izveidotas piecas nodaļas ar 221 gultasvietu:
1.nodaļa - garā vājiem (52 gultasvietas- 30 vīriešiem un 22 sievietēm).
2.nodaļa - ar venēriskām slimībām sirgstošiem (15 gultasvietas sievietēm).
3.nodaļa - nespējniekiem (42 gultasvietas- 21 vīriešiem un 21 sievietēm).
4.nodaļa - pārmācāmiem (72 gultasvietas- 40 vīriešiem un 32 sievietēm).
5.nodaļa - spaidu darbos norīkotiem (40 gultasvietas- 20 vīriešiem un 20 sievietēm).

1835.gadā tika uzcelts vēl viens trīsstāvu korpuss. Tajā atradās kantoris, ārstu dzīvokļi un venērisko slimību nodaļa. Slimnīcas kantoris atradās šajā ēkā līdz pat 1966.gadam, pēc tam tas tika pārcelts uz jaunuzcelto trīsstāvu korpusu teritorijas centrālajā daļā. Ārstu dzīvokļi atradās šajā namā līdz 1949.gadam, bet venērisko slimību nodaļu pārcēla uz Rīgas pilsētas 1. slimnīcu.

1837.gadā tika uzbūvēti divi divstāvu nami - veļas mazgātava un virtuve. Vienā mājā ar veļas mazgātavu atradās pirts, pavāru, ziņneša un vecākās veļas mazgātājas dzīvokļi. Virtuves ēkā atradās arī ceptuve, uzrauga, grāmatveža un saimniecības vadītāja dzīvokļi.

1903.-1906.gadam uzcēla divstāvu akmens ēku, 1906.gadā ekspluatācijā nodeva vienstāva mūra māju, kurā izvietoja kapliču, sekciju telpas un līķu kameras.

1966.gadā ekspluatācijā tika nodots trīsstāvu ārstniecības korpuss ar 200 gultasvietām, patoloģiskās anatomijas nodaļas korpuss, centrālā katlumāja un garāžas, kuras uzcēla bijušo staļļu un šķūņu vietā. Turpmākajos desmit gados vēl uzcēla vairākas piebūves, tajā skaitā paplašināja pārtikas noliktavu, rekonstruēja morgu, noasfaltēja slimnīcas teritoriju, atjaunoja augļu dārzu. 1972.gadā uzcēla jaunu ķieģeļu žogu un jaunu caurlaidi.

Šobrīd VSIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Psihiatriskās palīdzības dienests nodrošina pacientiem palīdzību psihisko un uzvedības traucējumu diagnostikā un ārstēšanā. Stacionārā šobrīd darbojas:

9 akūtās psihiatrijas nodaļas;
2 nodaļas pacientiem ar ieilgušiem psihiskiem traucējumiem;
1 somatogeriatriskā nodaļa.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra teritorija ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Slimnīcas apbūve” (valsts aizsardzības Nr. 6679).

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi ir arī:

Korpuss Nr.1. (valsts aizsardzības Nr. 6680);

Korpuss Nr.2. (valsts aizsardzības Nr. 6681);

Korpuss Nr.3. (valsts aizsardzības Nr. 6682);

Korpuss Nr.4. (valsts aizsardzības Nr. 6683).