Kad Burmemme dakterē kādu kuģa kapteini, kuram pēc jūrā pārciestām katastrofām kājas iet katra uz savu pusi, kapteinis viņā uz vietas iemīlas. Burmemme tiek dāsni apdāvināta, aizraujas ar mežģīnēm, rozā zābakiem, spīguļiem, vizuļiem un kūkām, un jūtas kā satriecoša pilsētas dīva, aizņemta tikai ar sevi. Tomēr spējas sajust lielu nelaimju tuvošanos liek Burmemmei attapties no niekošanās, un viņa lidlaukā izglābj no katastrofas divas lidmašīnas un veselu baru putnu. Uz jautājumu, kāpēc pati sevi nepārbur par jaunu skaistuli, viņa viedi atbild: “Atgūdama jaunību, es pazaudētu visas mūža laikā uzkrātās gudrības un pieredzes. Es daudz labprātāk esmu veca, gudra ragana nekā jauna nejēga.” Kad Burmemme atgriežas savā salā, pa pirmo plāno ledu tur ierodas arī kapteinis Bunga, lai lūgtu Burmemmes roku un sirdi, paliktu salā uz dzīvi un uzzīmētu viņas ārstniecisko augu grāmatu. Taču iespējamās idilles vietā, protams, seko dažnedažādi traki un smieklīgi piedzīvojumi, kā jau cilvēku un raganu kopdzīvē jābūt.
Spilgtais pasakas tēls, kas vairāku paaudžu apziņā ieņēmis īpašu vietu Igaunijas kultūrainā, ļauj latviešu lasītājiem baudīt igauņu lielisko humora izjūtu.
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
Ilustrējusi Aleksandra Runde.
Bērnu grāmatu izdevniecība "Liels un mazs" un tulkotāja Maima Grīnberga latviešu lasītājus iepazīstina ar mazliet bīstamu, taču pasakainu un ļoti aizraujošu būtni – Burmemmi. Igaunijā šī Aino Pervikas (Aino Pervik, 1932) stāsta varone – ragana, vārdā Kunksmoor, pazīstama jau kopš 1973. gada, bet Tallinfilm leļļu filmā redzama kopš 1978. gada. Igauņu bērnu literatūra bez šā klasiskā tēla nemaz nav iedomājama. Latvijā viņa sāk jaunu dzīvi ar vārdu Burmemme un ieguvusi arī jaunu izskatu mākslinieces Aleksandras Rundes ilustrācijās.
Spilgtais pasakas tēls, kas vairāku paaudžu apziņā ieņēmis īpašu vietu Igaunijas kultūrainā, ļauj latviešu lasītājiem baudīt igauņu lielisko humora izjūtu.
Aino Pervika ir viena no ražīgākajām un populārākajām igauņu bērnu rakstniecēm, viņas darbi saņēmuši daudzus apbalvojumus, tulkoti dažādās valodās, ekranizēti un uzvesti uz teātru skatuvēm. Latviski izdotas grāmatas "Gaisa baloniņš" (1972), "Arabella, jūras laupītāja meita" (1994) un "Prezidents" (2015).
Māksliniece Aleksandra Runde (1995) dzimusi Liepājā, studējusi grafiku Latvijas un Polijas mākslas augstskolās. Viņas detalizētās un ekspresīvās ilustrācijas palīdz bērniem iztēloties mūsdienu raganu un uzbur pasauli, kurā valda Burmemme – viņas temperamentīgo raganību, trakojošas stihijas pārsteigumus, augu vijumus un iemīlējušos kapteini.
Pieredzējusī tulkotāja Maima Grīnberga (1969) latviešu lasītājus iepazīstinājusi ar daudziem igauņu un somu literatūras darbiem, liekot lietā savu izcilo valodas izjūtu, precizitāti un spožo asprātību, kas Burmemmei der kā uzlieta. Viņas devums vairākkārt novērtēts ar Latvijas Literatūras gada balvu un Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā, kā arī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu.
Aino Pervik (dzimusi 1932. gada 22. aprīlī Rakverē) ir igauņu bērnu rakstniece, tulkotāja.
Viņa tiek uzskatīta par "drosmīgāko bērnu rakstnieci" mūsdienu Igaunijā, jo "viņa uzņemas sarežģītas tēmas par imigrāciju, kultūras konfliktiem, korupciju un kultūras identitātes zaudēšanu".
Pervika 1939. gadā uzsāka skolas gaitas Järvakandi fabrikās, 1946.–1950. gadā turpināja Tallinā un 1955. gadā absolvēja Tartu Valsts universitāti, iegūstot somugru filoloģijas grādu. Kopš 1955. gada Pervika dzīvo Tallinā. Viņa strādāja Igaunijas Valsts izdevniecībā par bērnu un jauniešu literatūras redaktori un studijā Eesti Televisioon (ETV) par raidījumu redaktori tai pašai vecuma grupai. Kopš 1967. gada viņa ir ārštata rakstniece un tulkotāja no ungāru valodas.
Personīgi
Aino Pervīka bija precējusies ar rakstnieku Eno Raudu, kurš nomira 1996. gadā; viņu bērni ir zinātnieks un autors Reinis Rauds, mūziķis un rakstnieks Mihkels Rauds un bērnu rakstniece un ilustratore Pireta Rauda.