Beibīte: Cūka pilsētā".
Beibītes stāsta turpinājumu varētu viegli sajaukt ar tipisku ģimenes filmu, taču Džordžs Millers nolēma izmantot pavisam citu pieeju. Cūka nonāk dīvainā un pat nedaudz biedējošā pilsētā, satiek pērtiķus un pakāpeniski iegremdējas patiesi neticamā dzīvē.
Eberts uzskatīja filmu par maģiskāku nekā pirmo filmu tieši tāpēc, ka tā neievēroja ierastos bērnu kino noteikumus. Rezultāts ir dīvains pasakas, drāmas un gandrīz sirreāla piedzīvojuma sajaukums.
"Pāna labirints".
Šeit fantāzija kļūst par līdzekli stāsta stāstīšanai par bērnību, karu un pieaugušo nežēlību. Mazā Ofēlija Spānijas pilsoņu kara laikā nonāk Spānijā un rod patvērumu fantāziju pasaulē, kur sastopas ar faunu un citām noslēpumainām radībām.
Taču visbiedējošākais briesmonis filmā "Pāna labirints" izrādās viss, tikai ne pasaka. Kontrasts starp maģiju un skarbo realitāti padara stāstu īpaši spēcīgu — tieši to Eberts izcēla kā vienu no tā galvenajām stiprajām pusēm.
"Stropa gars".
Viktora Eričes spāņu klasika stāsta par sešgadīgo Anu, kura pēc filmas "Frankenšteins" noskatīšanās sāk ticēt, ka tuvumā dzīvo briesmonis. Meitene cenšas viņu atrast un pakāpeniski zaudē atšķirību starp to, ko redz ekrānā, un reālo dzīvi.
Eberts filmu nosauca par vienu no skaistākajām, ko jebkad ir redzējis. Viņam tas galvenokārt ir stāsts par bērna iztēli — kā tā var vienlaikus biedēt, aizraut un palīdzēt bērnam tikt galā ar apkārtējo pasauli.
Šīm trim pilnīgi atšķirīgajām filmām ir viena kopīga iezīme: fantāzija ne tikai izpušķo sižetu, bet arī palīdz izpētīt tēmas, kuras ir grūti izteikt tradicionālā naratīvā. Un tieši tāpēc šīs filmas joprojām ir efektīvas arī pēc gadiem.
Džordžs Mārtins nosauca trīs fantāzijas filmas, kuras viņš uzskata par šedevriem, un neviena no tām nav uzņemta 21. gadsimtā.
Parasti, kad Džordžs R. R. Mārtins runā par savām iemīļotajām fantāzijas filmām, sarakstā ir iekļauts ne tikai acīmredzamie hiti. Ir filmas, kas mūsdienās ir tālu no ierastajām, taču seriāla “Troņu spēle” režisors tās uzskata par īstiem žanra atradumiem.
“Tumšā pilsēta” — fantāzija, kas apsteigusi savu laiku.
Aleksa Projasa filma, kas iznāca 1998. gadā, sākas ar noslēpumainu amnēziju: Džons Mērdoks pamostas un atklāj, ka viņu medī dīvainas radības, kurām piemīt spēja burtiski mainīt realitāti.
Mūsdienās “Tumšā pilsēta” tiek uzskatīta par kulta klasiku, neskatoties uz sākotnējo neveiksmi kasēs. Tās tumšais vizuālais stils un sirreālā atmosfēra rada iespaidu, ka tā uzņemta kaut kur starp film noir un zinātniskās fantastikas murgu. Nav brīnums, ka to sauc par “Matriksa” priekšteci.
“Lēdija vanags”(„Ladyhawke”) — mīlestība, kuru nevar uzvarēt.
Ričarda Donera viduslaiku fantāzija stāsta par diviem mīlētājiem, kurus skāris briesmīgs lāsts. Naktī vīrietis pārvēršas par vilku, bet sieviete – par vanagu, padarot praktiski neiespējamu viņu tikšanos cilvēka veidolā.
Mārtins filmu "Ladyhawke" sauc par "vienu no visu laiku labākajām fantāzijas filmām". Un tajā patiesi ir viss, ko vēlaties no labas pasakas: maģija, piedzīvojumi, traģiska mīlestība un tēli, pret kuriem patiešām vēlaties just līdzi.
"Pūķa pieveicējs" – filma ar Mārtina mīļāko pūķi.
Šo ieteikumu es īpaši neieteiktu palaist garām "Troņu spēles" faniem. 1981. gada filmā "Pūķu medniece" jauns burvja māceklis dodas meklēt milzīgo pūķi Vermithrax.
Tieši šo pūķi Džordžs R. R. Mārtins nosauca par "labāko pūķi, kas jebkad attēlots filmā". Autoram, kurš pasaulei dāvājis tik daudz slavenu pūķu, tas ir diezgan liels kompliments.
Filma bija viens no "Industrial Light & Magic" agrīnajiem lielajiem darbiem, kurā izmantota go-motion tehnoloģija, un pat saņēma Oskara nomināciju par vizuālajiem efektiem.
Tas bija lielisks vakara trio: noslēpumains zinātniskās fantastikas noir, skaists tumšs mīlasstāsts un klasiska fantāzija ar pūķi, kuru īpaši izcēla pats Mārtins. Šķiet, ka viņam joprojām ir ko mums iemācīt par vecā kino izvēli.
5 zinātniskās fantastikas filmas, kas saņēmušas augstākos vērtējumus no kritiķa Rodžera Eberta.
5. Tumšā pilsēta (Dark City, 1998)
4. Pa asmeni skrejošais (Blade Runner, 1982)
3. Mākslīgais saprāts (A.I. Artificial Intelligence, 2001)
2. Solaris (1972)
1. Svešais (Alien, 1979)
Labākās filmas pēc kinokritiķa Rodžera Eberta domām.
Slavenais amerikāņu kinokritiķis Rodžers Eberts savas karjeras laikā nevēlējās veidot stingrus “labāko no labākajiem” vērtējumus, taču 2012. gadā žurnāla Sight & Sound autoritatīvajai aptaujai viņš izveidoja savu galīgo visu laiku 10 labāko filmu sarakstu (alfabētiskā secībā):
“2001: Kosmosa odiseja” (1968, rež. Stenlijs Kubriks), “Agirre, Dieva dusmas” (1972, rež. Verners Hercogs), “Apokalipse tagad” (1979, rež. Frānsiss Fords Kopola), “Ģenerālis” (1926, rež. Basters Kītons), “Pilsonis Keins” (1941, rež. Orsons Velss), “Deklado” / "Dekalogs" (1989, rež. Kšištofs Keslovskis - paplašinātos sarakstos un vietnē RogerEbert.com), “Saldā dzīve” (1960, rež. Federiko Fellīni), “Tokija” "Stāsts" (1953, režisors Jasudžiro Ozu) "Dzīvības koks" (2011, režisors Terenss Maliks) "Niknais bullis" (1980, režisors Mārtins Skorsēze) "Vertigo" (1958, režisors Alfrēds Hičkoks)
Citi svarīgi Eberta favorīti Turklāt savā personīgajā kanonā sadaļā "Lieliskās filmas", kurā iekļautas vairāk nekā 300 filmas no visas pasaules, Eberts iekļāva tādus šedevrus kā "Kasablanka" (Casablanca, 1942) "Trešais cilvēks" (1949) "Septiņi samuraji" (1954) "Žannas d'Arkas kaislības" (1928). Katru no šīm filmām kritiķi raksturoja ne tikai kā veiksmīgu mākslas darbu, bet arī kā darbu, kas maina kino uztveri un paplašina cilvēka empātiskās pieredzes robežas.
Np Google MI.
Komentāri (0)
Komentāru vēl nav.