10 lielākie maldi, kurus mēs apgūstam skolā!

Skolā mēs iemācamies ne tikai neapgāžamas patiesības, bet arī greizus priekšstatus par pasauli. The Times ir sastādījusi vistrakāko maldu «karsto desmitnieku». Izdevums cenšas kliedēt pašus populārākos mītu, par kuru patiesīgumu daudzi ir pārliecināti par visiem 100%.

  1. Einšteins skolā saņēma sliktas atzīmes.

 Vairākām bērnu paaudzēm dvēseli sildīja mīts par to, ka slavenais fiziķis, Nobeļa prēmijas laureāts skolā izcēlās ar nesekmību. Ar to sevi mierināja arī vecāki, kuru bērni skolā neparādija īpašu izcilību. Taču īstenībā viss bija pavisam savādāk: Alberts Einšteins skolā mācījās ļoti labi, īpaši tas attiecās uz dabaszinātnēm un matemātiku, kas, starp citu, nemaz nav brīnums viņa ģenialitātes dēļ.

 

 

Kā liecina izdevums, maldi radušies no tā, ka no fiziķa bērnības laikiem esošo atzīmju sistēmu Vācijā reformēja un tagad viņa «četrinieki» tika uztverti kā šodienas «divnieki», raksta InoPressa.

  2. Peles mīl sieru.

 Visās multfilmās peles paliek vai trakas siera dēļ, ir pat sakāmvārds par bezmaksas sieru peļu slazdā — vispār, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka šis piena produkts ļoti patīk pelēm. Tomēr, tas tā nemaz nav — kā raksta izdevums, pelēm vairāk garšo salda barība, kā arī zemesriekstu sviests un graudaugu produkti.

[Leģenda esot radusies no tā, ka, vienkārši, siers ir ļoti ērts produkts, ko ievietot peļu slazdā — t.p.]

  3. Napoleons bija īsa auguma cilvēks.

Maza auguma, agresīva, ambicioza cilvēka uzvedību bieži sauc par Napoleona kompleksu. Tajā pašā laikā, pašiem maza auguma cilvēkiem patīk paralēles ar Francijas imperatoru. Mīts par viņa augumu radās nepareiza tulkojuma rezultātā, īstenībā viņa augums bija apmēram 170 cm -

XVIII-XIX gadsimtos vīrietim tas bija vidējs augums. Tā kā, Napoleons nemaz nenokļūst pašu mazāko pasaules valdnieku vidū, jo ir pārāk garš priekš tā.

  4. Tomass Edisons izgudroja spuldzi.

 Edisons izgudroja daudzas brīnišķīgas lietas, viņš bija viens no visu laiku ģeniālākajiem izgudrotājiem, taču spuldzei ar viņu tiešām nav nekāda sakara. Elektrisko spuldzi izgudroja anglis Džozefs Svens. [Edisons uzlaboja spuldzi, tas gan — t.p.]

  5. Lemingi metas no klints, lai izdarītu pašnāvību.

 Šie maldi iesēdās prātos un devās ceļot pa pasauli pēc tam, kad tika parādīta veca Disneja filma par dzīvi savvaļā. Īstenībā, tas ir tikai mīts, kam nav nekāda sakara ar realitāti un šie zvēriņi neizdara masveda suicīdu.

  6. Dažādās puslodēs ūdens piltuvē griežas dažādos virzienos.

 Cik bieži bērni aizrautīgi skatās, kā ūdens aiztek notekatverē, piemēram, vannā, griežoties riņķī. Daudzi pieaugušie ir pārliecināti, ka pretējā puslodē ūdens griezīsies uz otru pusi. Taču, ak vai, tas tā nav.

 7. Cilvēki ir cēlušies no mērkaķiem.

 Darvina teorija to nemaz neapstiprina — zinātnieks tikai pierādīja, ka primātiem tālā senatnē bija kopīgs sencis. [Citiem vārdiem, neviens mūsdienu mērkaķis vai pērtiķis nav cilvēka sencis — t.p.]

  8. Vikingi nēsāja ragainas ķiveres.

 Tas var apbēdināt ļoti daudzus cilvēkus, taču — tas ir vistīrākais izdomājums, raksta izdevums. Zinātnieki izskaidro šos maldus ar to, ka vikungus apglabāja pilnā apbruņojumā, ar ķiverēm galvā un kapā lika arī dzīvnieku ragus, ko izmantoja dzeršanai. Kad tika atrakti pirmie vikingu kapi, daži arheologi uzskatīja, ka ragi esot rotājuši ķiveres un tikai atlūzuši nost.

  9. Kolumbs esot domājis, ka Zeme ir plakana.

 Kā raksta The Times, daudzi briti, kā arī cilvēki citās zemēs, domā, it kā Kolumbs esot uzskatījis Zemi par plakanu, bet tad jau nav skaidrs, kāpēc viņš devās uz Indiju pa apkārtceļu.

 10. Dažādas mēles daļas reaģē uz dažādām garšām.

 Cilvēkam patiešām ir dažādi garšas receptori uz mēles, kas reaģē dažādi uz dažādu garšu: vieni - uz rūgtu, citi — uz saldu utt. Taču tie nav sadalīti kaut kādās sekcijās uz mēles.

Tulkots no:

http://adindex.ru/news/offtop/2009/10/28/30602.phtml