Uz jautājumu: "Vai Dievs ir?" - Yandex dod 19 miljonus atbilžu. Meklēt starp viņiem vienu, vienīgo, pareizo ir tukša laika šķiešana. Taču pats skaitlis - 19 miljoni - runā par tēmas popularitāti. Atrast Dievu laikam ir centies katrs no mums. Zinātnieki nav izņēmums. Kā viņiem ir veicies šajos meklējumos?
Es zinu, ka es neko nezinu.
Vēl pirms kādiem 30-40 gadiem zinātnieki, noteikti – padomju, principā noraidīja iespēju, ka eksistē Dievs. “Ticība Dievam nav savienojama ar zinātnisko domāšanu”, - paziņoja akadēmiķis Vitālijs Ginzburgs. Pārējā zinātnieku brālība paklausīgi sapulcējās zem paceltā karoga. Kā tad varēja nepulcēties? XX gadsimtā zinātne guva tādus neticamus panākumus, bija tik grandiozi izrāvieni, ka likās – tūlīt tiks atrastas atbildes uz visiem jautājumiem, vēl nedaudz un viss Visums jau būs iepazīts. Diemžēl, cerības neattaisnojās. Zinātne tagad jau XXI gadsimtā, joprojām nespēj atbildēt ir, liekas, vienkāršu jautājumu – kas ir enerģija? Kas ir elektrons? Kas ir gravitācija? Mēs droši operējam ar šiem jēdzieniem, taču nezinām to būtību. Kā saka Notrdamas (Indiāna, ASV) universitātes Dabaszinātņu fakultātes dekāns Bernards Valdmans: “Zinātne nespēj atbildēt uz jautājumu “Kāpēc?” Zinātne tikai atbild uz jautājumu “Kā?” Kāpēc mums ir Zemes gravitācija? Neviens zinātnieks nevar atbildēt uz šo jautājumu. Es nedomāju, ka mēs šajā ziņā zinām kaut par nieka tiesu vairāk kā pirms 50 gadiem. Mēs vienkārši pieņemam to, kā gravitācijas eksistēšanas faktu. Mēs saprotam parādības, lietojam tās, taču nezinām, kāpēc tās notiek. Mēs, piemēram, nezinām elektrības dabu, kaut arī zinām tās likumus un lietojam tos”.
Strīdu nav, zinātnieki nesēž bez darba un katru dienu pasaulē tiek izdarīti atklājumi – lieli vai mazi. Taču, lūk, paradokss: atbilde uz vienu jautājumu rada simtām citu mīklu, kuras atminēt pētnieki nespēj. Aiz vienām durvīm atklājas desmitām citu. Lindhaimeras (Ininoisa, ASV) Astronomiskā zinātniski-pētnieciskā centra direktors, doktors Dž. Allens Haineks šajā sakarā mīl atcerēties savu darbu pasniedzēja amatā: “jau kursa sākumā es jautāju saviem studentiem, kāds jautājums viņus visvairāk interesē. Ar šiem jautājumiem mēs aizpildījām klases tāfeli. Mēs konstatējām, ka zinātne nespēj atbildēt uz 80 līdz 90% no šiem jautājumiem”. Nu un kas? Paies nedaudz laika un no šiem jautājumiem nepaliks ne pēdas...
Ak vai, tā šodien var domāt tikai cilvēks, kas atrodas tālu no zinātnes. “Pareģis Jeremija teica, ka Visuma zvaigznes saskaitīt nav iespējams. Zinātnieks Iparhs, kas dzīvoja vairākus gadsimtus pēc Jeremijas, dogmatiski paziņoja, ka Visumā ir 1026 zvaigznes. Ptolemejs, kas dzīvoja dažus gadsimtus pēc Kristus dzimšanas, skaitu pielaboja. Viņš paziņoja, ka Visumā ir 1056 zvaigznes. Un tikai 1610. gadā Galilejs, paskatījies teleskopā, iesaucās: “Zvaigžņu ir daudz vairāk!” Šodien astronomi ir saskaitījuši mūsu Galaktikā apmēram 100 miljardu zvaigžņu, bet tādu galaktiku ir – miljoni! Tādā veidā mums jāpiekrīt seno laiku pareģim un jāatzīst: zvaigžņu skaits Visumā nav saskaitāms...” Šie pazīstamā kosmosa pētīšanas iekārtu un sistēmu izgudrotāja un konstruktora Ulriha Dželineka vārdi ir lieliska ilustrācija tam, ka Visums ir neizzināms.
Pat vienkārša šūna ir ļoti sarežģīts molekulu, DNS, RNS utt. sakopojums. Vienkāršāko baktēriju uzbūve ir daudz sarežģītāka par vismodernāko mašīnu, ko jebkad ir radījis cilvēks. Citiem vārdiem sakot, pat tāda “sīkuma” kā kukainis pētīšanai var veltīt visu dzīvi un tā arī neatklāt visas likumsakarības tā eksistencē.
Viss no nekā.
Ja var ticēt molekulārās evolūcijas teorijai, kas zinātnes vidē ir visai izplatīta, tad mūsu Visums kā sakārtota sistēma radās nevis pēc Dieva gribas, bet pats par sevi, no neorganizētas ķīmisku vielu masas, dažādu molekulu nejaušas mijiedarbības rezultātā. Tas ir, bez jebkāda vadoša skata, pilnīgi spontāni un no nekā. Tas ir, it kā jūs paņemat Rubika kubiņu, pagriežat viņu bez jebkādas sistēmas, bet spēlīte pati ņem un sīkie lauciņi nostājas savās vietās! Pat ne tā, jūs izjauktās spēlītes detaļas saliekat lielā kastē, nedaudz to pakratāt un – detaļas pašas brīnumainā kārtā ir savienojušās. Absurds? Tā izskatās.
Pat viskaismīgākie evolucionisti atzīst: varbūtība, ka vajadzīgie atomi un molekulas nejauši savienotos vienā, vienkāršā olbaltuma molekulā ir vienāda ar 1:10 simt trīspadsmitajā pakāpē. Vai jūs ziniet, kas tas ir par skaitli – 10^113? Tas ir vieninieks ar 113 nullēm! Matemātiķi par neiespējamu atzīst notikumu, kura varbūtība ir mazāka tikai par 1:10^50. Turklāt, lai uz Zemes rastos dzīvība, vajadzīgs kas vairāk par vienu molekulu. “Lai uzturētu pie dzīvības kaut vai vienu šūnu, ir vajadzīgi ap 2000 olbaltumu veidi, bet to nejaušas rašanās varbūtība ir vienāda ar 1:10^40 000!” - stāsta astronoms Freds Hoils un nonāk pie secinājuma: “Šis vienkāršais aprēķins pierāda, ka spontānas dzīvības rašanās uz Zemes koncepcija ir pilnīgi nereāla”.
Lielais sprādziens.
Liekas, viskaismīgākais un autoritatīvākais molekulārās evolūcijas teorijas piekritējs ir zināmais Stīvens Hokings. Viņš ir pārliecināts, ka zinātne spēj izskaidrot pasaules rašanos bez Dieva palīdzības. Kaut arī viņam ir pašam savs dievs – Viņa Augstība Lielais sprādziens. Tieši no tā pēc Hokinga un citu izcilu zinātnieku domām ir radies Visums, bet pirms tā nekā nebija. Cilvēkam, kas stāv tālu no zinātnes ir ļoti grūti saprast, kas bija tas “nekas”, kā arī iedomāties “bezgalību”. Taču Hokingam ir teorija, ka “pirms Lielā sprādziena eksistēja Ideālais Laiks, kurā bija ietverta visa materiālā Visuma jēga”. Te viņš iet pa Platona ceļu. Šis sengrieķu zinātnieks uzskatīja, ka “pirms materiālās pasaules eksistēja mūžīgo pirmveidojumu pasaule, kura ir daļēji materializējusies un no tā ir radies Visums”. (Tālu gan mēs esam aizgājuši savos uzskatos no IV gadsimta pirms mūsu ēras!) Tas nozīmē - jēga tā pati: nekā nebija, pēc tam pēkšņi kā noblieza – un radās Visums. Ne jau uzreiz, protams. Sākumā parādījās viens atoms, no kura viss arī sākās. Šīs teorijas pārbaude nodokļu maksātājiem maksā daudz: Lielajam hadronu paātrinātājam (LHP) jau ir iztērēti 12,5 miljardi dolāru. Bet, ja atceramies šīs “iestādes” darbinieku fenomenālo izklaidību, atstājot savus sendvičus kur pagadās, kļūst skaidrs: kollaiderā ieguldītā summa nākotnē tikai pieaugs. Starp citu LHP pamatuzdevums ir Higsa bozona sintezēšana – tā ir nenotverama elementārdaļiņa, ko nekad neviens nav redzējis, taču kurai teorētiski ir jābūt. Tieši tā it kā dod dzīvību visām pārējām daļiņām. [Pēc pēdējām ziņām tas jau ir atrasts! - t.p.] Un tieši tai zinātniekiem beidzot ir jāizskaidro: kā Visums radās no viena atoma. Zīmīgi, ka nenotveramo Higsa bozonu pētnieki, kas strādā LHP, ir nosaukuši par “Dieva daļiņu”. Ar to pat Hokings neko nevar padarīt.
Augstākais saprāts.
Kamēr CERN (Eiropas kodolpētījumu organizācijas) pētnieki dzenas pakaļ nenotveramajai daļiņai, vācu matemātiķi ir izskaitļojuši: ir 62% varbūtība, ka Dievs eksistē. Ko viņi ņēma vērā savos pētījumos?
Savu bezpalīdzību, lai cik paradoksāli tas arī neskanētu. “Daudzi zinātnieki, savu pētījumu rezultātā bija spiesti nonākt pie secinājuma, ka aiz kārtības, sarežģītības un skaistuma, ko viņi novēroja atrodas saprāts, kas ir daudz augstāks, nekā viņiem”, - atzīst angļu zinātnieks Naidžels Katlends. Un tādu kā viņš zinātnieku aprindās paliek arvien vairāk. Amerikāņu sociologi no Raisa universitātes un Čikāgas universitātes veica aptauju, kuras rezultātā noskaidroja, ka divas trešdaļas no ASV zinātniekiem tic Dievam!
Krievijā šis rādītājs pēc VSVPC (Viskrievijas Sabiedriskā viedokļa pētniecības centra) datiem, šis rādītājs ir divas reizes zemāks: izpaužas marksisma-ļeņinisma skola pagātnē un vēl Ginzburgs piedevām. Liekas, ka tikai viens Krievijas zinātnieks bija tik drosmīgs un atzinās, ka tic Dievam - Natālija Behtereva, kas visu savu dzīvi ir veltījusi cilvēka smadzeņu pētīšanai: “Es pieļauju, ka Visaugstākais piedalās domāšanas procesu vadīšanā. Taču kā zinātnieks, es pagaidām neesmu atradusi tam pierādījumu”. [Visai baisa iespēja: ja cilvēku prātu vada Dievs, bet cilvēku vidū ir tik daudz neliešu, tad, ko lai domā tālāk... - t.p.]
Haoss vai Dieva roka?
Taču tieši ar Dieva eksistences pierādīšanu ir lielas problēmas. Vispār, pamatot to, ka nekāda Radītāja nav – arī neizdodas. Pēc būtības, pētnieku rokās šodien ir divi Visuma rašanās scenāriji: pēc pirmā - viss radās spontāni, no haosa; pēc otrā – kāds nezināms konstruktors vadīja darbus, lai radītu pasauli.
Kādai hipotēzei vieglāk noticēt? Mēs zinām, ka kristietis tic: Jēzus ir piecēlies no mirušiem. Ateists nešaubās: dzīvība ir radusies no mirušas matērijas. Kristietis ir pārliecināts: Visums ir radīts ar Dieva spēku un Viņa gudrību. Ateists pārstāv viedokli, ka Visums ir radies nejauši un vēl vairāk: viss ir radies “no nekā”.
Kā redziet, lai būtu par ateistu, vajag daudz vairāk ticības, nekā, lai būtu par kristieti. Spriežot tādā veidā, Oslo universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns, doktors Roalds Tangens kļuva par ticīgu cilvēku. Bet Losanželosas vēža slimnieku hospitāļa direktors, doktors Ralfs L. Bairons pat vispār liek priekšā: “Paskatieties uz sava ķermeņa uzbūvi. Jums ir 30 triljoni šūnu. Katrā šūnā notiek 10 000 ķīmisku reakciju, kas notiek nepārtraukti. Ir vajadzīga daudz lielāka ticība tam, ka šis ķermenis ir radies nejauši, nekā tam, ka to ir radījis saprātīgs Dievs”.
[Es personīgi neticu, ka cilvēks kādreiz radīs atbildi uz šo jautājumu. Baidos, ka atbilde var atņemt cilvēces eksistencei jēgu, jo tā ir pārāk fundamentāla – īstenībā – pats galvenais jautājums uz pasaules. Cilvēce attīstās tikai pateicoties šīs atbildes meklēšanai – t.p.]
Darvins nav pret.
“Evolūcijas eksistence nenoraida Augstākā saprāta eksistenci, - bioloģisko zinātņu kandidāts Aleksandrs Rubcovs ir pārliecināts. - Darvina teorijas pretinieki sen laužas atvērtās durvīs. Ja svētos tekstus uztver, nevis burtiski, bet kā alegoriju, tad pretrunas starp evolūcijas ideju un Dieva ideju nav. Atceramies: sākumā Dievs radīja augus, pēc tam dzīvniekus, pēc tam cilvēku – tieši tā arī notika realitātē. Vēl vairāk, pilnīgi iespējams, ka pašus evolūcijas likumus ir radījis Dievs. Pats Darvins, kas beidza Kembridžas universitātes Teoloģijas nodaļu, uzskatīja, ka Dievs nav radījis konkrētas dzīvo būtņu sugas, bet likumus, pēc kuriem tās attīstās”.
Tehniskā pilnība.
Patiešām, nevar nesajūsmināties par to pilnību, ar kuru ir konstruēts Visums. “Zeme negriežas pa absolūtu apli, bet tajā pašā laikā tā nezaudē vairāk par vienu tūkstošo daļu no sekundes simts gados. Kā precīzo mēraparātu konstruktors, es esmu pārsteigts par šādu precizitāti. Paskatieties uz mūsu planētu pārsteidzošo balansu. Ja mēs būtu par 10% tuvāk Saulei, mēs sadegtu un pārvērstos pulverī. Ja mēs būtu par 10% tālāk no Saules – mēs sasaltu līdz nāvei. Zeme griežas ap savu asi ar noteiktu ātrumu, lai dotu mums precīzu dienas un nakts ilgumu. Katras, nelielas izmaiņas momentā būtu dzīvības gals uz Zemes”. Tā kā Ulrihs Dželineks (Ņudžersija, ASV) ir izgudrotājs un konstruktors, tad viņš zina, par ko runā. Patiešām, jāatzīst: kāpēc nevienam inženierim nav izdevies radīt sistēmu, kurā, tāpat kā Visumā, saglabātos apbrīnojams planētu balanss, kas nedod cilvēcei sadegt vai nosalt. “Vēl pirms daudziem gadiem zinātnieki pierādīja: ja gravitācijas, magnēta un daudzas citas konstantes būtu citas, piemēram, atšķirtos no tagadējām tikai par 1%, tad nebūtu radušies, ne atomi, ne galaktikas. Nemaz jau nerunājot par cilvēkiem, - stāsta krievu filozofs, KVHU (Krievijas valsts humanitārās universitātes) zinātniskais līdzstrādnieks Aleksejs Grigorjevs. - Neiespējams izskaidrot Visuma uzbūves un cilvēka sakārtotību un saskaņotību, kas ved daudzus zinātniekus ticībai Radītājam”.
Ne tikai tas vien. Noticis neticamais: pati zinātne ir vīlusies izziņā. Zinātnieki saprot, ka operējot ar tām zināšanām, kas ir viņu rīcībā, viņi nespēj izskaidrot pasaules uzbūves likumus. Senie antagonisti, šie ledus un liesmas – zinātne un reliģija – vairāk nav pretrunīgas viena otrai. Vēl vairāk, pēc Lježas universitātes Beļģijā Atomu molekulārās fizikas departamenta (!) priekšsēdētāja Žila S. Dišezna domām “zinātnes saites ar reliģiju nekad nav bijušas tik tuvas un ciešas, kā mūsu laikos. Zinātnieki, kas pēta kosmisko telpu, ir atklājuši tik daudz brīnišķīga un negaidīta, ka tagad zinātniekam ir grūtāk pateikt, ka Dieva nav”.