Taču, lai arī kas būtu Varones Izredzētais, jauniešu fantastiskā lavburgera shēma praktiski ir viena un tā pati. Viņa – pusaugu meitene – vecums no trīspadsmit līdz sešpadsmit gadi – mīļa, gudra un vispār, pati labākā, taču viņas burvīgums tiek no vienaudžiem – pretējā dzimuma pārstāvjiem – nezin kāpēc ignorēts. Viņš – skaists, spēcīgs, noslēpumains, moderns, visu meiteņu sapnis. Romantiska tikšanās, parasti saistīta ar briesmām. Mīlas uzplaukums, elsas un nopūtas, skūpsti-apskāvieni. Kaismīgi pārdzīvojumi: “Vai viņš patiešām mani mīl? Kā viņš mani mīl? Vienkārši mīl, ļoti mīl vai ļoti-ļoti-ļoti-ļoti mīl?” Iespējams, ka parādās Viņš Numurs Divi – ne tik skaists, bet tikpat noslēpumains, apveltīts ar kaut kādu īpašu vērtību (piemēram, izglābj varoni no nāves vai parāda sevi kā uzticams draugs, uzņemoties vainu par norakstītu kontroldarbu). Varone šaudās kā kaķis starp divām krējuma bļodām: “Ak, Numurs Viens ir tāds mīlulītis, Es viņu tā mīlu! Bet Numurs Divi ir tik apburošs, es esmu viņam pateicīga!” Gudrai autorei šādu pārdzīvojumu pietiks kā minimums vismaz trīs sējumiem, bet īpaši badīgai – pat veseliem sešiem. Dabiski, ka varones mīlas mokas notiek uz pasaules glābšanas fona no Baiga Nelieša, vai arī, ja autorei trūkst minimālas fantāzijas, - uz baismu intrigu fona kaut kādas neparastas mācību iestādes telpās. Cikla beigās varone parasti izdara savu Pašu Galveno Izvēli, bieži varonei palīdz pati autore, kas ļauj Baigajam Nelietim tikt galā ar vienu no pretendentiem. Bēdu asaras pārvēršas laimes asarās. Maigs skūpsts. Finita. Var sākt sacerēt jaunu ciklu...
Novērtējot to, ka mūsdienu meitenītes tomēr atšķiras no Turgeņeva jaunkundzēm, nedaudz iesāņus mutuļo fantlavburgeru straume pašpuiciskām meitenēm. Viskrāšņākais piemērs tam ir Sjūzenas Kolinzas cikls “Bada spēles”. Galvenā shēma te ir tāda pati, taču varones tēls būtiski atšķiras no “Krēslas”. Precīzāk sakot, ne jau visos pusaudžu lavburgeros varone ir bezpalīdzības iemiesojums: uzvarošā feminisma laikmetā ar tādu pieeju tālu neaizbrauksi. Ja “Krēslu” varones līdz zināmai robežai ir atkarīgas no savu Bruņinieku aktīvās darbības, tad “Badu” varones pašas ir sižeta virzošais spēks: viņas ar vieglumu, gan uzķers uz āķa Daiļo Princi, gan trāpīs ar papēdi Baigajam Nelietim starp acīm. Vispār “fendoms” darbībā.
Dekorācijas jūtām.
Protams, bez love-elementiem, “Krēslu”, “Badu spēļu” un tamlīdzīgās grāmatās ir būtiskas Young-adult fantastikas iezīmes. Visbiežāk – varones ir Izredzētās. Piemēram, nāk no varenām ģimenēm, kuru noslēpumi zuduši gadsimtu gaitā, vai arī liktenis tā iegrozās, ka varone nejauši iegūst kādas īpašas spējas (artefaktu). Un dabiski, kā jau īstais Neo, tikai Viņa spēj glābt... Daiļo Princi, pilsētu, valsti, pasauli, Galaktiku... tas atkarīgs no autora ambīcijām. Skaidra lieta, sēžot mājīgos apstākļos, nevienu neizglābsi, tāpēc varoni gaida garš ceļš, kurā var nonākt pat kroņa maizē vai kādā citā, tikpat nepatīkamā vietā. Kur ir ceļš, tur arī ir neizbēgami piedzīvojumi, to skaits un grūtuma pakāpe ir atkarīga no autora gribas un viņa izdevēju apetītes. Paši talantīgākie un kautrākie apmierinās ar standarta triloģiju vai tetraloģiju, amatieri savukārt ir spējīgi savu seriālu pastiept bezgalīgi, maļot vienu un to pašu. Vispār, mūsu priekšā ir it kā parasta pusaudžu fantastika, kas atšķiras ar to, ka tās autori galveno sižetisko konfliktu pārnes jūtu attiecību sfērā, rādot tās no varones pozīcijām. Taču no meitenēm vien pusaudžu auditorija nesastāv, vai ne? Tāpēc daļa no šīm grāmatām ir sarakstīta “uniseksa” stilā. Te varoņi var būt arī puiši, taču visbiežāk notikumi tiek parādīti no divu dažādu dzimumu protagonistu pozīcijām.
Fantastiskais lavburgers: pamatsortaments.
Kā vienmēr notiek ar masu kultūras modē esošu novirzienu, galveno straumi veido amatnieciski darinājumi – fantlavburgeriem tas ir īpaši raksturīgi. Katra, daudz maz sekmīga grāmata tūlīt rada veselu kaudzi pakaļdarinājumu, kas līdzīgi zivīm-pielipēm parazitē uz sava, talantīgākā spalvas brāļa [māsas]. Tāpēc jāpievērš uzmanība pašiem spilgtākajiem (vai vismaz slavenākajiem) šī šodien modē esošā masu kultūras trenda garadarbiem. Tā teikt, pamata sortaments ēdienu kartē...
MERSEDESA LEKIJA “KARALIENES BULTAS”(1987)
Pats pirmais romāns no sērijas par Valdemara karalisti. Sākumā Lekija liek uzsvaru uz stāstu par Heroldiem – karaļa emisāriem, kuriem piemīt neparastas spējas. Vērīgāks lasītājs te atradīs acīmredzamus aizguvumus no Ennas Makefrijas “Pernas hronikām” (piemēram, Heroldu telepātiskā saite ar pavadoņiem-zirgiem). Kaut gan Lekija neapstājas pie Heroldiem, bet apgaismo Valdemara dzīvi no visām pusēm, . Bez “Karalienes bultu” diviem turpinājumiem un trīs prikveliem Lekija solo un ar līdzautoriem sērijā ir sarakstījusi vairāk nekā divdesmit grāmatas (neskaitot piecas daudzu autoru antoloģijas). Stāstījuma centrā ir dažāda vecuma varones, kas pārvar visdažādākās briesmas un mīl, mīl, mīl. Mīl visus – no drosmīgiem bruņiniekiem līdz savām cīņu biedrenēm (vienīgais, līdz kam nav aizgājis, ir viņu zirdziņi-pavadoņi). Mersedesa lekija bija pirmā no fantastikas autorēm, kas bez ierunām par savu darbu neatņemamu sastāvdaļu padarīja galvenos klasiskās Romance Fiction elementus. Ar to arī kļuva slavena. Starp citu, Lekijai ir arī vairākas fantāzijas grāmatas par karstu homoerotisku mīlu. Uz to laiku, kad tās iznāca, arī tas vēl bija zināms novatorisms.
DIĀNA GEBLDONA “SVEŠINIECE” (1991)
Romāns, kas iesāk savā ziņā unikālu ciklu no pusotra desmita grāmatām. Varone ir amerikāņu medmāsa Klēra Rendola, kas maģiskā veidā tiek pārnesta uz 1743. gada Skotiju, pirms pēdējās lielākās jakobītu sacelšanās. Tur Klēra nokļūst aizraujošu kaislību virpulī pret skotu augstmani Džeimiju Frēzeru. Neizpaliek dažādas intrigas – politisku, romantisku, sadzīvisku. Cikla unikalitāte ir apstāklī, ka tas tika sacerēts Time-Travel Romance rāmjos (sākumā pat iznāca specializētajās “sieviešu” sērijās). Taču teksta visai augstā kvalitāte, vispirms – tā psiholoģiskā un vēsturiskā ticamība, noveda pie tā, ka cikls kļuva populārs pat to lasītāju vidū, kas par “romansēm” principā neinteresējas. Esot manīti pat vīrieši, kas lasa “Svešinieci”!
LIZA DŽEINA SMITA “VAMPĪRA DIENASGRĀMATAS” (1991)
Triloģija, kas pēc kāda laikā izauga par tetraloģiju par septiņpadsmit gadus veco Helēnu, kurā kļūst par “strīdus ābolu” starp diviem brāļiem-vampīriem Stefanu un Deimonu. Ciklu sākumā gandrīz nepamanīja, taču pēc “Krēslas” buma to ar panākumiem izdod atkārtoti, ekranizē kā teleseriālu un vairākas reizes turpina rakstīt tālāk. Spītējot tradicionālai šodienas shēmai “kā pie Meieres”, cikla varone nav “neglītais pīlēns”, bet ļoti sekmīga meitene, tāda savā ziņā “balles karaliene”. Iespējams, tieši tāpēc Smitas romāni sākumā neatrada atsaucību pusaudžu auditorijā: ne visas var būt būt populāras sexy-baby. Jo šādas grāmatas jau pārsvarā lasa, nevis blondīnes-karsējmeiteņu līderes (ja tās vispār māk lasīt). “Dienasgrāmatas” šodien izskatās kā savdabīgs “Krēslas” uzmetums – vismaz uz to fona Stefānijas Meieres romāni izskatās pārliecinošāki. Tomēr, Smitas literātes vājums un viņas varones glamūrais muļķīgums, netraucēja “Dienasgrāmatām” iegūt starptautiska bestsellera statusu.
LORELA HAMILTONE “AIZLIEGTAIS AUGLIS” (1993)
Pilsētas fantāzijas daudzsējumu seriāla starta romāns par bijušo vampīru mednieci Anitu Bleiku. Darbība notiek alternatīvajā pasaulē, kur līdzās cilvēkiem brīvi dzīvo mitoloģiski radījumi. Sērijas pirmie pieci romāni ir garšvielām pildīts kokteilis no nuāra detektīvtrillera kopā ar tumšo pilsētas fantāziju, kurai pievienoti mīlestības un psiholoģiskie pārdzīvojumi. Ne velti Hamiltones grāmatas sākumā lasīja dažādu dzimumu, vecumu un gaumju lasītāji. Taču pēc tam autore stipri sašaurināja mērķauditoriju un grāmatas par Anitu Bleiku pārvērtās par lavburgeru ar noslieci uz atklātu erotomāniju. Sērija turpinās vēl joprojām un galu tai neredz (iznākuši jau divdesmit četri romāni). Acīmredzot, varones ceļojumi pa vampīru, vilkaču, dēmonu un citu inkubu gultām ļoti interesē zināmu sieviešu auditorijas daļu. Kaut gan, ņemot vērā autores atklāto valodu, iespējams, ka arī vīriešu daļu.
ŠARLĒNE HARISA ”MIRIS – LĪDZ TUMSAI” (2001)
Populāro mistiski-romantisko detektīvu sērijas starta romāns par oficianti no Luiziānas Sukiju Stakhausu (pirms tam Harisa bija pazīstama kā daži tīri detektīvu ciklu autore). Varonei ir telepātiskas spējas, kas palīdz viņai atšķetināt kriminālas un mistiskas mīklas. Bez tam, Sukija ir iemīlējusies vampīrā Bilā – vispār, oficiante-telepāte ir tik daiļa, ka viņas dēļ galvu pazaudē arī citi cilvēces (bet īpaši – necilvēces) dzimuma pārstāvji. Ciklā jau ir ducis romānu, taču īpašu atpazīstamību tas ieguva, kad parādījās ekranizācija – teleseriāls “Īstās asinis”. Sēriju Harisa ir sarakstījusi jūtamā Lorelas Hamiltones grāmatu iespaidā, taču tajās ir vairāk ironijas un nav piegriezta tik liela vērība seksuālajām problēmām.
STEFĀNIJA MEIERE “KRĒSLA” (2005)
Romāns iesāk tāda paša nosaukuma tetraloģiju un ir sākums trakajam pusaudžu fantlavburgeru popularitātes uzliesmojumam. Pati “Krēsla” nokļuva līdz piektajai vietai visas Amerikas bestselleru sarakstā 2005. gadā! Pārējie romāni netika pārdoti sliktāk, bet pēc Holivudas ekranizācijas sērija ieguva kulta statusi visā pasaulē. “Krēslas” fenomens vēl līdz šim nav tā īsti atminēts. Meieres grāmatas nevar lepoties ar jaunu tēmu, ar interesantiem sižeta pagriezieniem, ne ar augsto literāro vērtību. Kāpēc tāds bums? Tomēr jaunās Bellas Svonas, kas iemīlējusies vampīrā Edvardā Kallenā, romantiskie pārdzīvojumi ir tik ļoti aizķēruši daudzu valstu meiteņu un jaunavu miljonus. Pēc būtības “Krēsla” ir visīstākā “ziepju opera” ar visiem tās nodrāztajiem paņēmieniem, tikai šoreiz mērķēta uz tīneidžeru auditoriju (turklāt uz pašu jaunāko tās daļu). Taču sērijas pielūdzēju vidū ir ne mazums dāmu pieaugušā vecumā, kurām sagribējās atcerēties jaunību, kas bija pilna ar pusaudžu kompleksiem, fobijām un sapņiem.
SJŪZENA KOLINZA “BADA SPĒLES” (2008)
Sjūzenas Kolinzas triloģiju pie lavburgeriem var pievienot tikai nosacīti. Protams, ciklā liela vērība tiek pievērsta arī romantiskajiem pārdzīvojumiem, kas rosās postapokalipes nākotnes jaunās varones Kitnisas Everdīnas galvā, taču pēc savas būtības tā ir tipiska, tradicionāla Young-Adult fantastika. Tomēr, “Bada spēles” radīja veselu rindu pakaļdarinājumu – grāmatas par drosmīgu un mērķtiecīgu jaunavu-”amazoņu” piedzīvojumiem, kuros amūra lietām ir piegriezta daudz lielāka vērība, nekā Kolinzas romānos. Ja arī “Bada spēļu” autore kaut kur ir aizņēmusies idejas, tad visdrīzāk no Kosina Takamas “Karaļu kaujas”, nevis no Stefānijas Meieres. Kaut arī bez “Krēslas” ietekmes nav izticis – dažus tipiskus fantlavburgera gājienus te var atrast. Veiksmīgā Holivudas ekranizācija pievērsa seriālam vēl lielāku uzmanību.
Un desertam...
Meiere, Kolinza, Smita – tā ir tikai aisberga virsotne. Džulija Kagava un Veronika Rota, Liza Derošē un Lorena De Stefano, Keta Folza un Aleksandra Hārvija, Raičela Mīda un F. K. Kasta, Reičela Keina un Kristīne Fihana, Lorena Keita un Melisa Mara... Un daudzas, daudzas, daudzas citas. Viņas raksta dažādas grāmatas, dažādas pēc tematikas un literārā līmeņa. Nemainīgs ir tikai viens: aktīva Romance Fiction elementu un fantastikas sajaukšana. Uz papēžiem Rietumu slavenībām palēnām vien sāk kāpt virsū pašmāju fantlavburgeru gatavotājas. Jādomā, ka pēc pāris gadiem tieši viņas jau diktēs savas ēdienu kartes – kaut pēc svešzemju receptēm, bet starp dzimtajām apsēm. Krievijas izdevēji tur degunus pa vējam – jau parādās specializētas fantlavburgeru sērijas kā “Alfa-kņigas” “Romantiskā fantastika”. Un tas ir tikai uzlidojuma sākuims. To neapturēt. Un kāpēc?
Jo galvenais iemesls neslēptam grāmatu - ātrās pagatavošanas ēdiena, kāds lielā vairumā gadījumu ir lavburgers – popularitātei ir – visa mūsu dzīve. Sievietēm (un pirmkārt, pavisam jaunām) gribas sajust mīlestību. Īstu mīlestību, nevis tādu, kurai velkas līdzi uzmācīgas domas par laulību kontraktu un biezu naudas muķi sasvīdušās resnvēderaina, plikgalvaina “papiņa” rociņās. Skaistu, stilīgu, romantisku. Lai būtu kā pasakā. Reālā dzīvē tāda mīlestība praktiski vairs nav palikusi. Taču gribas. Un, ja ir pieprasījums, tad atradīsies arī piedāvājums. Un lavburgers, īpaši fantastiskais, tālu nav sliktākais variants kā surogātaizvietotājs “seksam lielpilsētā”. Lasiet un raudiet...