Visums būs tūrisma objekts

Ilustrētā zinātne, 2021

Miljardieri – soli priekšā

Lielākā daļa kosmosa tūristu savu ceļojumu sāks ASV. Tā ir vieta, kur pilotējamā kosmonautika mīņājas uz revolūcijas sliekšņa. Jaunās iespējas nokļūt kosmosā ir radušās reizē ar komerciālo kosmonautiku. Kosmosa raķešu izstrāde, būve un palaišana ir ārkārtigi dārgs pasākums un jau vēsturiski nacionālo valstu uzdevums. Taču miljardieriem nauda nav problēma – daži no viņiem jau ir ieguldījuši kosmonautikā astronomiskas summas.

Nepārspēti veiksmīgākais privātais kosmonautikas uzņēmums ir amerikāņu “SpaceX”, kura dibinātājs ir miljardieris Īlons Masks. 2020.gada 30.maijā “SpaceX” kļuva par pirmo privāto firmu, kas palaida cilvēkus orbītā ap Zemi un uz SKS. Klients bija NASA, un uz “Crew Dragon” klāja atradās divi pieredzējuši astronauti: Bobs Bēnkens un Dags Hēlijs. Tagad NASA ir apliecinājusi, ka raķete “Falcon 9” un “Crew Dragon” atilst visām pilotējamas kosmonautikas  prasībām, un šis kvalitātes zīmogs bruģē ceļu tūristu lidojumiem.

Tāpat kā “Axiom Space”, arī kosmosa čarterceļojumu birojs “Space Adventures” plāno rezervēt “Crew Dragon” maksātspējīgiem klientiem, taču šajā gadījumā uzturēšanās SKS nebūs iekļauta. Toties trīs vai četri tūristi paliks kosmosa kuģī, kas turpinās lidināties ap Zemi. Šāds lidojums aiznesīs viņus kosmosā 2 – 3 reizes tālāk par kosmosa stacijas orbītu. Tik tālu no Zemes cilvēks nav bijis kopš “Apollo”misijām uz Mēness, kas notika pirms pusgadsimta.

“Crew Dragon” ir pilnībā automātisks lidaparāts un var riņķot ap Zemi līdz pat piecām diennaktīm. Kosmosa kapsulas iekšējais tilpums ir kā lielam furgonam, un tajā ir pietiekami vietas, lai pasažieri varētu lidināties bezsvara stāvoklī. Tomēr tad, ja ekskursija ilgs vairākas dienas, kabīne var šķist maziņa, tāpēc tūristi nedrīkstētu ciest no klaustrofobijas. “Space Adventures” prognozē lidojumu vēl 2021.gadā, un ceļojuma cena tiek lēsta ne mazāka par 27 miljoniem eiro.

Bezsvara stāvoklis kā mūžīgs kritiens

“SpaceX”konkurents ir “Boeing”, viens no vecākajiem aviācijas un kosmonautikas uzņēmumiem. Tas grasās uzņemt kosmosa tūristus lidaparātā “Starliner”. Gluži tāpat kā “SpaceX”, arī “Boeing” ir ieguvis pasūtījumu NASA, kas labprātāk sūta astronautus uz SKS ar amerikāņu raķeti no amerikāņu zemes, nevis maksā par lidojumiem krieviem. Kopš 2011.gada, kad notika pēdējais kosmoplāna lidojums, NASA nav varējusi pati nogādāt astronautus uz SKS, bet nu talkā var nākt “SpaceX” un drīzumā arī “Boeing”.

“Boeing” par gadu iepriekš no “SpaceX” un vēl nav nogādājis cilvēkus kosmosā. Tomēr “Boeing” nākotnes plāni paredz arī kosmosa tūrismu ar “Starliner”, ko plānots nogādāt kosmosā ar uzņēmuma “United Launch Alliance” būvēto raķeti “Atlas V”, kurā būs vieta septiņiem kosmosa ceļiniekiem.

Ceļojuma kulminācijas punkti, nenoliedzami, būs skats uz Zemi un bezsvara stāvoklis. Ik diennakti SKS apriņķo ap Zemi 16 reižu, un ainava zem kosmosa stacijas nemitīgi mainās. Turisti var fotografēt Amazoni, kas izlokās cauri Dienvidamerikai, Itālijas raksturīgās aprises, tai ietiecoties Vidusjūrā, vai Bahamu salas, ko ieskauj dzidrei, tirkīzzilie Karību jūras ūdeņi.

Kad tūristi nelūkosies laukā pa logu, viņi varēs bezsvara stāvoklī lidināties pa kosmosa staciju. Tomēr bezsvara stāvoklis var arī sagādāt grūtības. Nav viegli pieradināt ķermeni pie bezsvara stāvokļa, un, tā kā šis stāvoklis rodas tāpēc, ka SKS atrodas konstantā kritienā ap Zemi, daudziem būs sajūta, ka viņi krīt lejup. Turkāt daļai astronautu jārēķinās, ka piedzīvos kosmosslimību, kas atgādina jūrasslimību.

Teju 30 tūkstoši par nakti

SKS nav lēta viesnīca. NASA par nakti prasa 35 tūkstošus dolāru jeb gandrīz 29 tūkstošus eiro. Turklāt tūristiem pat nav garantēta privāta istaba, jo kosmosa stacijā ir tikai sešas nelielas guļamkabīnes. Ja visas kabīnes ir aizņemtas, nakšnotājam jāpaliek kaut kur citur stacijā. Te ir svarīgi guļammaisu piesaitēt, lai nebūtu miegā jāplanē apkārt.

Tomēr tam, kurš grib vienvietīgu numuriņu, ir cerība. 2025.gadā “Axiom Space” apgādās SKS ar papildu dzīvojamo moduli, kurā būs astoņas kabīnes. Kad kosmosa stacija būs papildināta ar šādu viesnīcu, kurai klāt nāks prāvs skatu modulis, tūrisms varēs uznemt apgriezienus. Kosmonautikas uzņēmumiem izvēršoties, palielināsies konkurence un samazināsies cenas, tomēr pārskatāmā nākotnē ceļojums orbītā ap Zemi maksās daudzus miljonus dolāru. Kaut arī raķetes un kosmosa kuģus arvien vairāk izmanto atkārtoti, nosūtīt cilvēkus uz kosmosa staciju joprojām ir ārkārtīgi dārgs pasākums.

Makam draudzīgs piedāvājums

Plānā ir paredzēta alternatīva arī tiem, kuri nav gluži bagātākie pasaulē. Ja interesentam pietiek ar dažām minūtēm kosmosā, uzņēmumos “Virgin Galactic” un “Blue Origin” jau tagad var rezervēt “lēto” kosmosa ceļojumu. Šāda biļete maksā ap 250 tūkstošiem dolāru jeb mazliet virs 200 tūkstošiem eiro, un pirmoe braucieni norisināsies jau 2021. vai 2022.gadā.

Ceļojumā tūristi uzlidos mazliet vairāk nekā 100 kilometru augstumā. Brīvajā kritienā viņi piedzīvos 3 – 5 minūšu ilgu bezsvara stāvokli. “Blue Origin” īpašnieks ir viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Džefs Beizoss. Viņa 18 metru augstajā vairākkārt izmantojamās kosmosa raķetes “New Shepard” virsotnē būs vieta sešiem cilvēkiem. Tā startēs no kosmodroma Teksasā un divarpus minūtes uzņems ātrumu, pirms raķešdzinējs izslēgsies. Tad kosmosa kapsula atdalīsies no raķetes un pasažieri bezsvara stāvoklī lidināsies pa 15 m2 lielo kabīni. Kosmosa kapsula nolaidīsies uz Zemes jau 11 minūtes pēc izlidošanas.

“Virgin Galactic” piedāvās garāku braucienu ar raķešdzinēju kosmosa lidmašīnu “SpaceShipTwo”. Nesējraķete “WhiteKnight-Two” uznesīs kosmosa lidmašīnu 15 kilometru augstumā. Tur lidmašīnu palaidīs vaļā, tā ieslēgs raķešdzinēju un gandrīz vertikāli uzlidos gaisā, līdz būs nonākusi kosmosā. Tur tūristi pieredzēs aptuveni piecu minūšu garu bezsvara stāvokli, pirms “SpaceShipTwo” nokritīs atpakaļ atmosfērā un nolaidīsies uz skrejceļa.

Kad “Blue Origin” un “Virgin Galactic” būs uzveduši kosmosā tik daudz tūristu, ka viņu investīcijas sāks sevi atpelnīt, šāda veida tūrisma cenas saruks. Tāpēc nepaies ilgs laika, kad iespēja atstāt dzimtu zemeslodi pavērsīsies ne tikai miljonāriem.

Mēness kļūs par tūrisma objektu

Daļai tūristu at īsu lidojumu kosmosā vai ilgāku uzturēšanos kosmosa stacijā būs par maz. Viņi gribēs aizceļot krietni tālak – līdz pat turienei, kur Zeme pārvēršas par mazu, zilu bumbiņu.

“SpaceX” ir sācis knstruēt milzīgu raķeti, kura padarīs iespejamu ceļojumu apkārt mēnesim. Teksasā jau norisinās 50 metrus augstā kosmosa kuģa “Starship” prototipu izmēginajumi, savukārt nesējraķete “Super Heavy Rocket” vēl atridas izstrādes fāzē. Japānis Jusaku Maezava ir pieteicies būt par pirmo kosmosa tūristu, kurš nolidos 400 tūkstošus kilometru kosmosā, apmetot loku ap Mēnesi. Maeravas pavadoņi būs grupa mākslinieku, kuri darbojas projektā #dearMoon.

Optimistiskās prognozēs apgalvo, ka ceļojums uz Mēnesi notiks 2023.gadā. Tā kā vispirms ir jāuzbūvē raķete un kosmosa kuģis, pirmo lidojumu visticamāk pārcels par pāris gadiem. Un var gadīties, ka “Starship” ne tikai aizvedīs tūristus ceļojumā ap Mēnesi. NASA apsves domu izmantot šo kosmosa kuģi kā nolaišanās aparātu programmā “Artemis”, kam 2024.gadā būtu janogādā uz Mēness astronauti, kuri tur uzbūvētu ilgstošu bāzi..