Vēstures matemātika paredz, ka desmit gadu laikā sabiedrība sabruks.

http://www.news.com.au/technology/science/society-could-collapse-within-a-decade-mathematical-historian-predicts/news-story/6de2e69055a4e7b9f465edff1e550583

2017. g. 5. janvāris

Džaspers Hemils (Jasper Hamill), „The Sun”.

Politiskās nestabilitātes dēļ 2020. Gados Rietumu pasaules sabiedrība varētu sabrukt. Tāda ir baiga prognoze, ko izsaka vēsturnieks, kurš izmanto matemātiku, lai prognozētu vēstures gaitu nākotnē. Konektikutas universitātes Ekoloģijas un evolucionārās bioloģijas departamenta profesors Pīters Turčins (Peter Turchin) saka, ka nākošā desmitgade būs raksturīga ar politiskiem satricinājumiem un sociālo spriedzi. Akadēmiķis ir pasaulē vadošais specialists disciplīnā, ko sauc par kliodinamiku, kas uzskata, ka vēsturiskie notikumi, piemēram, impēriju vai reliģiju izaugsme vai sabrukums seko skaidri definējamiem modeļiem. Par nožēlu mums, viņš uzskata, ka Amerika saskarsies ar baigu nākotni, kas var novest to līdz bojā ejai. Ja sabrūk ASV, tad, liekas, pārējos Rietumus un Eiropu gaida tāds pat liktenis. Rakstā, ko viņš sarakstīja pagājušā gada nogalē un, kas šodien publicēts Phys.org, viņš raksta: “Mums nāksies sagaidīt daudzus politisku satricinājumu gadus, kas kulmināciju sasniegs 2020. gados”.

 

 

“Tās ir zinātniski pamatotas prognozes, nevis “pravietojumi”. Tie balstās uz stabilas sociālās zinātnes pētījumiem”.

Viņš uzlej aukstu ūdeni histēriskiem cilvēkiem, kuri, šķiet, domā, ka Tramps ir viens no četriem Apokalipses jātniekiem, un saka, ka viņa uzvara “neko nemaina šajā vienādojumā”.

Būtībā, mēs esam nolemti un nav no svara, kurš ir pie varas.

“Mūsu sabiedrība, tāpat kā visas iepriekšējās kompleksās sabiedrības, atrodas uz amerikāņu kalniņiem”, viņš piebilst, “bezpersoniski sociālie spēki nes mūs augšā; tad nāk neizbēgams niriens lejup”.

Viņš saka, ka satricinājumus rada “elites pārprodukcija”, pārāk strauji aug bagātu, elites cilvēku skaits un tie arvien tālāk attālinās no nabadzīgākiem ļaudīm.

“Elites pārprodukcija parasti izraisa lielāku elites iekšējo konkurenci, mazina elites sadarbības garu, tam seko ideoloģiska polarizācija un politiskās klases sadrumstalotība”, viņš raksta.

“Tas notiek tāpēc, ka vairāk ir sāncenšu, jo vairāk ir tādu, kuri nonāk zaudētājos. Veidojas liela klase elitei līdzināties gribētāju, kuri bieži vien ir labi izglītoti, taču viņiem ir liegta pieeja elitei”.

Akadēmiķis runā arī par stagnāciju un dzīves standartu, fiskālās veselības mazināšanos, kas izriet no valsts ieņēmumu krišanās un izmaksu pieauguma, kas rada lielākas iespējas kraham.

Tomēr Turčins saka, ka viņa teorija varētu reāli izvairīties no šī baigā likteņa, vērojot tendences un apstādinot tās, pirms tās rada problēmas sabiedrībā.

“Laišanās lejā nav neizbēgama”, viņš turpina. “Mums ir pirmā sabiedrība, kas var uztvert, kā šie spēki darbojas, kaut vai vāji. Tas nozīmē, ka mēs varam izvairīties no vissliktākā. Varbūt pārejot uz mazāk mokoša ceļa. Iespējams, vispār izveidojot jaunus ceļus”.

Šis raksts sākotnēji bija lasāms “The Sun”.