Maģija un burvestības Senajā ēģiptē
Grāmata vēsta par būtisku seno ēģiptiešu dzīvesveida un reliģiskās pārliecības daļu, kas veidojās un nostiprinājās ilgstošā aizvēsturiskā laikposmā. Autors profesors Valdis Segliņš ir centies iespējami vispusīgi apskatīt seno ēģiptiešu maģiskos rituālus un burvju vārdus, ar tiem saistītās zināšanas dažādos senvēstures posmos. Darbs ir papildināts ar citātiem un norādēm uz pirmavotiem un paredzēts visiem, kuri interesējas par vēsturi, par sabiedrības priekšstatu veidošanos.
LU Akadēmiskais apgāds izdevis Valda Segliņa monogrāfiju “Neatrodamā Atlantīda”
Monogrāfija veltīta Atlantīdas pētniecības vēsturei un mūsdienās zināmajam par mītisko kontinentu, akcentējot galvenokārt pētniecības vēsturiskās aprises, atklājot gan panākumus, gan maldus. Senā mītiskā civilizācija ir zināma jau gandrīz divarpus tūkstošus gadu, un, to meklējot, bijuši visai atšķirīgi vairāki posmi – no Platona Atlantīdas līdz mūsdienu zudušo pilsētu apzināšanai. Daudzie atradumi parāda ne tikai atbilstošu kultūras telpu, bet arī sabiedrības intereses maiņu šajā laikā. Daudzpusīgais skatījums ļaus lasītājam iepazīt senos priekšstatus, meklējumu maldu ceļus un cerību atklāt, kā arī plašākā kontekstā apzināt daudzos joprojām neskaidros vēstures jautājumus. Pat ja Atlantīda ir tikai utopija, tās meklēšana fascinē miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Autors Valdis Segliņš – Latvijas Universitātes prorektora p. i. eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā, ģeoloģijas zinātņu doktors. Pēdējos gados LU Akadēmiskajā apgādā iznākušas vairākas viņa grāmatas – “Senās Ēģiptes rakstu dārgumi” (2011), “Megalīti. Pasaule. Latvija” (2012), “Hors. Valdnieku dievs” (2017), “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” (2018), “Ištare un desmitiem tās dažādo seju” (2018), kā arī “Maģija un burvestības Senajā Ēģiptē” (2019).
Senās Divupes dievi, dēmoni un maģija
Lasītājam tiek piedāvāts uztvert pasauli tādu, kādu to iztēlojās un kurā dzīvoja senie Divupes iedzīvotāji. Tā ir pasaule, kurā cilvēkiem ir dievu noteikts liktenis, sava sūtība uz zemes, simtiem apdraudējumu ik uz soļa un tomēr piepildīta un laimīga dzīve. Tā ir nokrāsām bagātīga vide, kurā nav ne nepārspējami baltu dievu, ne neglābjami tumšu dēmonu. Tā ir pasaule, kurā ticība dieviem ir svarīga, bet daudz svarīgāk ir zināt dažādas piesardzības zintis un buramvārdus. Tās sakņojas senās paražās un tradīcijās, veidojas dinamiskā kultūrvidē, kur būtiska ietekme ir valdošajai varai un impērijai, tomēr seno šumeru kultūrmantojuma kodols mainās maz un tiek augstu vērtēts.Daudzpusīgais vēsturiskais skatījums ļaus lasītājam iepazīt vienu no senākajām civilizācijām pasaulē, uz to raugoties kā uz maģijas piesātinātu vidi, tādējādi ne tikai skaidrāk saskatot zināšanu trūkumu un to aizvietošanu ar paražām un tradīcijām, bet arī nojaušot daudzu paradumu, aizspriedumu un ticējumu sākotnējos avotus.