Starpība starp likumu, teoriju un hipotēzi.

Bieži sarunās ar nespeciālistiem nākas dzirdēt frāzi ‘Nu, tā jau ir tikai teorija”. Šis teikums uzreiz parāda, cik minētais cilvēks stāv tālu no zinātnes.

Kur tad ir sāls? Problēma te ir semantiska – zinātnieki un parastie mietpilsoņi ar vārdu „teorija” saprot dažādas lietas. Mietpilsonim teorija ir kaut kas attālināts no dzīves, abstrakts, izdomāts. Re, ir teorija un ir prakse. „Teorijā” nozīmē, ka cilvēks nav to izmēģinājis pārbaudīt praksē.

Teorija zinātnes terminoloģijā nozīmē ideju sistēmu, kas jau ieslēdz sevī praksi. Ne vienkārši praktiķu, bet Praksi ar lielo burtu – milzīgu eksperimentālo datu masu, ko ieguvušas dažādas laboratorijas neatkarīgi viena no otras dažādos institūtos visā pasaulē. Ja ideju sistēma zinātniskajā pasaulē sauc par teoriju – tas nozīmē, ka lielākā zinātnieku daļa to zina un atbalsta.

Toties, ja praktiskas ir maz, vai tās vispār nav, tad ideju sistēmu sauc par hipotēzi. „Hipotētiski” ir sinonīms mietpilsoniskajam „teorijā”. Kad aug hipotēzes eksperimentāli pierādījumi, tā pārvēršas par teoriju. Teorijai piemīt paredzēšanas spēks – ar tās palīdzību var prognozēt to vai citu parādību rezultātus. Paredzēšanas spēks pierāda teorijas pareizību.

Teorijai ir maksimāls ticamības līmenis. Zinātnē nav nekā ticamāka par teoriju. Gravitācija, elektromagnētiskās mijiedarbības, atomi, ģenētiskais kods, evolūcija un citas lietas ir aprakstītas teorijās.

- Ahā! – iesauksies mietpilsonis, zinoši bakstot ar pirkstu stāstītājam, - Kā tad būs ar likumiem? Par likumiem tu taču aizmirsi, zvērinātais zinātniek!

Likumi nav nekas vairāk, kā slengs. Reizēm teorija un likums ir sinonīmi. Likumam nav lielāks ticamības līmenis kā teorijai. Piemēram, Ņūtona likumi – tie ir atsevišķs kvantu teorijas un relatīviskās mehānikas gadījums, tas ir, pat otrādi, teorijas vienkāršojums un tuvošanās.

Nekad nerunājiet „tā ir tikai teorija”. Speciālista ausīs tas skan ļoti muļķīgi. Vēl muļķīgāk ir tad, kad mietpilsonis cenšas nostādīt pretī pilnvērtīgu zinātnisku teoriju savam personīgajam viedoklim. Ar viedokļiem var dalīties, nevis uzspiest to. Lai zinātniekam viedoklis iegūtu svaru, tas vispirms ir jāformulē kā hipotēze, pēc tam ir jāiegūst pietiekami daudz pierādījumu, lai tas pārvērstos par teoriju. Būsim nedaudz gudrāki, nesitīsim sev pa krūtīm, kliedzot: „Taisnība ir tikai man, bet visi zinātnieki ir muļķi un neredz acīmredzamo!” Pamēģiniet sākumā vismaz izprast teorijas, kuras cenšaties apgāzt. Aiz katras teorijas stāv simtiem un tūkstošiem pētnieku cītīgs darbs, tas nav tikai jūsu patmīlības jautājums.

Avots: https://fishki.net/2638975-raznica-mezhdu-zakonom-teoriej-i-gipotezoj.html