Staņislavs Lems. Joprojām poļu slavenākais zinātniskās fantastikas rakstnieks. Miers uz Zemes

Par viņu lapā jau ir rakstīts. Pēc foto gan skaidrs, ka viņam ir ebreju izcelsme, bet tas jau nav tik svarīgi, jo rakstīja viņš poļu valodā. Pēc sociālisma sabrukuma gan viņš fantastikas jomā neko nav rakstījis. Taču tagadējie poļu rakstnieki galvenokār6t izceļas ar fantāzijas darbiem.

https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/stanislavs-lems

https://www.lffb.lv/raksti/lasit-talak/pans-fantasts

Lai gan lasīts no viņa un redzēts arī ir ļoti daudz, tomēr atrodas arī kas garām pagājis.

Miers uz Zemes.

«Miers uz Zemes» (poļu "Pokoj na Ziemi") — zinātniskās fantastikas poļu rakstnieka Staņislava Lema satīriski-filozofisks romāns. Ijona Klusā ceļojumu turpinājums, kurš pirmo reizi parādās ciklā "Zvaigžņu dienasgrāmatas". Lems grāmatā attīsta ideju par nekrosfēru (nekroevolūciju), kas aizsākta romānā "Neuzvaramais".

Sižets

Ieroču sacensības uz Zemes kļūst apgrūtinošas visiem tās dalībniekiem: ieroči kļūst dārgāki, un arvien vairāk cilvēku atsakās piedalīties karos. Tas noved pie jaunas Ženēvas konvencijas parakstīšanas: visa ieroču izstrāde tiek pārcelta uz Mēnesi un turpinās bez cilvēka iejaukšanās. Katrai valstij ir savs sektors, kurā kādu laiku mākslīgais intelekts modelē ieročus, pēc tam tos ražo un testē. Tādējādi ieroču izmantošana un karadarbības sākšana kļūst neiespējama bez iepriekšēja Mēness aģentūras brīdinājuma. Globālā pasaule kļūst par realitāti.

Drīz vien rodas šaubas par šī lēmuma uzticamību. Klīst baumas par Mēness sistēmas sacelšanos un iespējamu iebrukumu. Mēness aģentūra nolemj veikt izlūkošanu, kas tomēr neizdodas: nosūtītie distancētie neatgriežas. Vienīgā iespēja ir nosūtīt personu. Izvēle attiecas uz Ijonu Kluso.

Izpētot Mēnesi ar tālvadības pults palīdzību, Ijons atklāj masveida iznīcināšanas pēdas, sastopas ar vietējiem ieroču veidiem, kā rezultātā pa vienam pazaudē visus distantētos. Pēdējais tālvadības distancētais, kas veidots pēc proteus automātu principa un spēj pārveidoties par jebkāda veida objektiem, ļauj viņam iekļūt vienā no pazemes bāzēm un veikt svarīgu atklājumu: dažādu valstu sektori, kas tika uzskatīti par pilnīgi izolētiem, spēja pārvarēt atdalīšanas barjeras un uzsāka karu līdz pilnīgai iznīcināšanai. Pēdējais, ko Ijons atceras, ir dīvaina izskata putekļi, kas klāj Mēness virsmu. Turpmākie notikumi, tostarp tas, kā viņš nokļuva atpakaļ uz kuģa, viņam kļūst par noslēpumu, jo viņam tiek veikta kallotomija ar nezināmu metodi.

Kallotomijas rezultātā Ijona apziņa tiek sadalīta divās daļās: īstajā Ijonā, kura vārdā tiek vadīts stāstījums, kas kontrolē kreiso smadzeņu puslodi, un Jonā, kas kontrolē labo puslodi (un atbilstošās ekstremitātes - kreisā roka un kāja). Šīs šķelšanās dēļ Ijons nespēj sniegt pilnīgu pārskatu par notikumiem uz Mēness, jo daļa no atmiņas par notikušo atrodas labajā puslodē.

Ar sava drauga profesora Tarantogas palīdzību Ijons pēc atgriešanās uz Zemes pastāvīgi cenšas nodibināt kontaktu ar savu alter ego Jonu (vispirms ar zīmju valodu un pēc tam Morzes ābeci). Visu šo laiku viņu apciemo dažādu partiju un izlūkdienestu pārstāvji, cenšoties noskaidrot, vai viņš tiešām neatceras ar viņu notikušo vai slēpj kādus uz Mēness atklātus faktus. Stāsta pašās beigās abām Ijona personībām beidzot izdodas izveidot saikni savā starpā un atjaunot daļu no notikumiem.

Izrādās, ka pēc kontakta pārtraukšanas ar pēdējo tālvadības pulti, Ijons, atgriežoties pie sava ķermeņa uz kuģa, saņēmis signālu no Mēness no tālvadības pults, kas ieslēdzās patstāvīgi, kā rezultātā izdarījis neparedzēto – nokāpis uz Mēness savā ķermenī un atgriezās atpakaļ, netīšām atvedot sev līdzi uz kuģi un nogādājot uz Zemi noslēpumainus putekļus. Kallotomijas operācija, kas viņam notika uz Mēness, noveda pie šī notikuma atmiņas zaudēšanas. Rezultātā Mēness mākslīgais intelekts ieguva laiku no brīža, kad putekļi ietriecās Zemē, līdz brīdim, kad tie kļuva zināmi cilvēcei.

Turpmākie notikumi ir parādījuši, ka uz Mēness atrastie putekļi ir pēdējais posms Mēness ieroču evolūcijā, uzvarot pēdējā militārajā sadursmē starp sektoriem. Būdams sauszemes baktēriju “mehānisks” analogs, pēc nolaišanās uz Zemes tas turpina to, ko darīja uz Mēness: aktīvi pavairo, cīnās pret visiem citiem ieroču veidiem un iznīcina programmatūru un augsto tehnoloģiju rūpniecības produktus. Tajā pašā laikā, tā kā uz Mēness nebija dzīvu pretinieku, tas nepieskaras arī nevienai dzīvai būtnei uz Zemes. Cilvēce ir atgriezta mehānikas laikmeta pašā sākumā.

No Vikipēdijas. https://pl.wikipedia.org/wiki/Pok%C3%B3j_na_Ziemi