Spārnotais dvēseļu rijējs - kikijaons.

Raksts tulkots no interneta - autors Owen Burnham, adrese - raksta beigās.

Daudzus noslēpumus vēl glabā Āfrikas kontinenta klajumi un džungļi. Tik milzīgās, mazapdzīvotās teritorijās var slēpties, ne viens desmits zinātnei nepazīstamu dzīvnieku.Lidojošais cilvēks

Taču vietējie iedzīvotāji, protams, pazīst tos visus. Šīs zināšanas atspoguļojas mītos, pasakās un teiksmās, kas tiek nodotas no mutes mutē, sēžot pie ugunskura gaismas. Protams, ka netiek jau runāts par vienkāršajiem putniņiem ar pelēcīgu apspalvojumu, kas dažreiz nonāk vietējo mednieku slazdos. Kaut tāds putniņš būs pat trīsreiz rets, to apēdīs un pēc dienas aizmirsīs.

Cita lieta – baigs plēsoņa, kura pieminēšana vien liek nobālēt melnādainajiem aborigēniem.

Pētnieki neuztver nopietni stāstus par dīvainiem dzīvniekiem ar mītisku kontekstu. Varbūt velti? Varbūt stāstiem par kikijaona žņaudzošo kliedzienu ir reāls pamats?

Kikijaonu apraksta kā radījumu, kas ārēji atgādina pūci. Lielākā līdzība ar pūci ir radījuma galvai ar raksturīgajām, lielajām acīm un knābi. Bieži tiek minēts, ka kikijaons ir cilvēka un pūces hibrīds. Pakaļ- un priekškājas tam ir apbruņotas ar asiem tvērējnagiem. Bambara ciltī vēl stāsta, ka kikijaonam ir divi spārni, kura locekļi apbruņoti ar naga veidīgiem piešiem. Ja kikijaons upuri nespēj apturēt ar nagiem, tad liek lietā šos piešus. Dažos aprakstos vēl minēts, ka kikijaonam ir zaļpelēka vilna un īsa aste ar pušķīti galā. Smaka, ko izplata kikijaons, vietējiem atgādina čūskas maitas smaku.

 

 

Skaņas, ko izdod kikijaons, līdzinās klakšķim, ko var radīt dziļi rīklē, un nakts savannā tas dzirdams jūdzēm tālu. Ornitologiem, kuri pazīst pūces, šis kliedziens atgādina svītrainās zivju pūces kliedzienu. Kā raksta Džina Foiro (http://www.africadreaming.co.uk/gina_foiro.htm), kas daudz ceļojusi pa Āfriku, tad viņa vairākas reizes ir dzirdējusi šo kliedzienu, taču, sekojot tam, ne reizi nav ieraudzījusi viņai labi pazīstamo zivju pūci. Tas pats avots ir izdevis arī dziļrīkles skaņas, kas atgādinājušas sažņaugtu gaudošanu. Pēc tam skaņas pārgājušas augstā vaidēšanā, it kā vaidētu cilvēks, kuru kāds lēni žņaudz. Tajā pat laikā skaņas avots esot pārvietojies gaisā.

Kikijaons ir pašu tumšāko džungļu iemītnieks. Kaut arī kikijaons reti pamet meža dziļumus, dažreiz tas uzbrūk novēlotiem ceļiniekiem no slēpņa. Kikijaons uzbrūk no muguras, panākot upuri, vai arī no gaisa. Taču pirms uzbrukuma vienmēr seko dvēseli stindzinošs vaids.

Stāstam ir arī mistiska sastāvdaļa. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka kikijaons viegli pārvar robežu starp realitāti un sapni. Turklāt, abos gadījumos tas nav mazāk bīstams. Cilvēki, kas redzējuši kikijaonu, lēnām novārguši no slimībām vai nomiruši uzreiz no šoka. Runā, ka tas notiek tāpēc, ka kikijaons nozog savu upuru dvēseles.

Mistifikācija? Vairāku džungļu iemītnieku pazīmju sajaukums? Diemžēl, ja neskaita stāstus, nekādu pierādījumu, pat šaubīgu, kikijaona eksistencei nav. Humanoīds ar pūces galvu? Vai šim radījumam ir vieta kaut vai starp kriptīdiem? Pagaidām tie ir tikai jautājumi, kurus nāktos meklēt entuziastiem, kas riskēs doties uz Āfriku.

http://www.africadreaming.co.uk/terrible_creatures.htm

 

Vēl informācija par lidojošiem, spārnotiem cilvēkiem:

www.intricacy.ru/publ/testimonies/history/letajushhie_ljudi/7-1-0-71

en.wikipedia.org/wiki/Mothman

en.wikipedia.org/wiki/Owlman