Šoreiz, kaut kas par vampīriem

Kā jau visiem zināms, pasaules slavu vampīru tēma ieguva ar Brēma Stokera romānu "Drakula". Kaut arī Stokers ir 12 romānu autors, plus vēl īsā proza un 4 atmiņu un ceļojumu grāmatas, viņu galvenokārt atceras pēc minētā romāna.

 

 

90-tajos krievu valodā iznāca vēl viens Stokera romāns "Sātana skumjas". Vikipēdijā gan tāds romāns nav minēts, grūti teikt, jo tajos laikos daudzus romānus izdeva zem citiem nosaukumiem. Piemēram, Stīvena Kinga "Spīdumu" vispār tirgoja zem 4 dažādiem nosaukumiem. Lai nu kā, "Drakulas" līmeni tas nesasniedz, kaut arī nav slikts, tajā maz darbības. Tāpēc mūsdienu lasītājam tas var likties garlaicīgs. Daudzas reizes Stokera romāns "Drakula" ir ekranizēts, pat daži citi darbi, piemēram, "Baltā tārpa midzenis" (1988.).

Abrahams "Brēms" Stokers piedzima 1847. gada 8. novembrī Dublinā. Bērnību, slimības dēļ viņš pavada gultā, jo līdz 7 gadiem nespēj piecelties un staigāt. Tas atstāj iespaidu uz rakstnieka daiļradi - piemēram, grāfs Drakula daudz laika pavada miegā. Taču, Stokers pārvar slimību un mācību laikā Dublinas universitātē kļūst par labu futbolistu un vieglatlētu.

Pabeidzis Triniti koledžu, Stokers ilgu laiku strādā valsts dienestā, vienlaikus publicējoties Dublinas avīzē "The Evening Mail" kā žurnālists un teātra kritiķis. Šajā laikā viņš sadraudzējas ar angļu aktieri Henriju Irvingu. 1878. gadā Irvings piedāvā Stokeram kļūt par Lyceum Theatre direktoru-rīkotāju un Stokers pārceļas uz Londonu. 27 gadus viņš ir Irvinga menedžeris, līdz pat aktiera nāvei 1905. gadā. Stokers ļoti pārdzīvo drauga nāvi, viņu ķer trieka un viņš diennaktinenāk pie samaņas.

Draudzība ar Irvingu palīdz Stokeram iekļūt Londonas augstākajā sabiedrībā un iepazīties ar Artūru Konanu Doilu un Džeimsu Vistleru. Stokers ir precējies ar Florensu Belkamu, kurā bija iemīlējies Oskars Vailds.

Kā jau teikts, lai arī Stokers ir daudzu darbu autors, slavu viņam atnes romāns "Drakula", kas tiek publicēts 1897. gadā. Stokers romānu rakstīja astoņus gadus, pētot Eiropas folkloru un leģendas par vampīriem.

Brēms Stokers ir miris 1912. gada 20. aprīlī Londonā progresējošas paralīzes dēļ. Toties vampīru tēma dzīvo un izskatās, ka nezaudēs savu popularitāti arī turpmāk. [Avots Vikipēdija.]

Piemēram, Stokera nāves gadā (1912.) Krievijā iznāk romāns "Vampīri. Barona Olševrī fantastiskais romāns no grāfu Drakulu-Kardī ģimenes hronikām." Romāns sižetiski ir Brēma Stokera romāna priekšvēsture. Pārbūves gados, kad masveidā sāka publicēt pirmsstaļina laiku literatūru, romāns iznāk atkārtotā izdevumā, esmu to lasījis ar aizrautību.

Romāns joprojām glabā kādu noslēpumu, jo tā arī ir palicis nezināms, kas slēpjas zem pseidonīma "Barons Olševrī" vai, kā tajos laikos rakstot titulus saīsināja "B. Olševrī".

Eksistē trīs versijas:

1) izdevumā "Kņižnoje obozreņije" 1993. gadā bija piezīme, ka romāna autore ir sieviete Močanova-Homze, vārds netika minēts. Kaut arī romāna epilogā ir norāde uz tā autoru, kā iniciāļi ir minēti "J. L. H." Minētā sieviete bija visai bagāta dāma no ievērojamu zelta ieguvēju dzimtas, daudz laika pavadījusi Eiropā, viņa bija ļoti izglītots cilvēks, kas spēja saviem bērniem nodrošināt spīdošu izglītību. Romāni, kurus viņa esot sarakstījusi B. Stokera grāmatu par grāfu Drakulu iespaidā, bija savā veidā roku darbs savam un pašas bērnu priekam. Autores pseidonīms "B. Olševrī" (oriģinālā, kas iespējams tika izdots Leipcigā, 1908.-1912. gados) var tikt izlasīts kā "boļše vrī" - "vairāk melo" - tas ir, liecina par autores nenopietno attieksmi. Romāna epilogs "Nepatīk, neklausies, bet melot nemaisi" - tieši norāda uz šo apstākli;

2) L.I. Zdanoviča rakstā "Nezināmais Drakula", kas ievada romānu, kas publicēts krājumā "Vampīru ģimene" tiek izteikts minējums, ka romāna autore varētu būt Ņina Sandrova (Nadeždas Jakovļevnas Goldbergas pseidonīms). Viņa strādāja par tulci "Zilajā žurnālā", kura pielikumos 1912.-13. gadā tika publicēts Brēma Stokera "Drakula";

3) tajā pat rakstā L.I.Zdanovičs izvirza vēl vienu pieņēmumu, ka "barons" varētu būt arī mītisko stāstu autors Sergejs Solomins (Sergejs Jakovļevičs Stečkins). Šis prozaiķis "Zilā žurnāla" 46. numurā publicē stāstu "Vampīrs", kas arī dod iemeslu pieskaitīt viņu pie pseidonīma "Barons Olševrī" kandidātiem.

Kas īstenībā slēpjas zem šī pseidonīma, joprojām paliek mīkla, kas ir jāatrisina. 2001. gadā ar pseidonīmu "B. Olševrī-jaunākais" tiek izdots romāna-mistifikācijas turpinājums "Kardī pils vampīri", kura darbība norisinās 2. pasaules kara laikā.

[Avots

www.archivsf.narod.ru/index.htm

]

Oriģinālais Drakula turpinās "dzīvot".

Deikrs Stokers, īru rakstnieka Brēma Stokera mazmazbērnu brāļa dēls (правнучатый племянник - nezinu, kā iztulkot!) 2009. gada oktobrī gatavojas publicēt jaunu grāmatu par pašu slavenāko vampīru literatūras vēsturē. Kā ziņo avīze "The Guardian", jaunā romāna projektu ir atbalstījuši Brēma Stokera mantinieki. Pēdējo reizi viņi oficiāli ir sankcionējuši darbu pēc oriģinālā Brēma Stokera romāna motīviem 1931. gadā, kad Tods Braunings uzņēma filmu "Drakula" ar Belu Lugoši galvenajā lomā.

Tiesības uz jauno grāmatu par Drakulu, kuru Deikrs Stokers raksta sadarbībā ar scenāristu Ienu Holtu, vairāk par miljons dolāriem ir nopirkušas trīs izdevniecības: Dutton (ASV), HarperCollins (Apvienotā karaliste) un Penguin (Kanāda). Jau ir ieplānota romāna ekranizācija.

Grāmatu sauks "Dracula: The Un-Dead" ("Drakula - nedzīvais"). Tā sākumā savu romānu gribēja nosaukt Brēms Stokers. Romāna darbība norisinās Anglijā 1912. gadā. Kvinsijs Harkers (oriģinālās grāmatas galvenā varoņa Džonatana Harkera dēls), ir iesaistīts teātra uzvedumā par Drakulu, izrādās izrādes režisors ir Brēms Stokers. Teātra projekts atklāj Kvinsijam paša vecāku šausmīgos noslēpumus.

Lai sarakstītu sikvelu, Deikrs Stokers, pagātnē Kanādas modernās pieccīņas izlases treneris, izmanto sava radinieka un priekšgājēja melnrakstus.

[Avots HYPERLINK "http://lenta.ru/" \t "_blank" lenta.ru]