Kartogrāfa grāmata.

S. I. Grouvs, kā kādreiz Dž. Roulinga, pārbaudot izrādās sieviete - turklāt, praktiski Sofijas vecākā māsa. rakstnieces vecāki ir dzimuši dažādās valstīs, tāpēc - pareizāk rakstot - Grouva no bēnības bija radusi mētāties pa pasauli, aizrāvās ar kartēm, un rezultātā kļuva par profesionālu vēsturnieku. Kaut gan, pēc autores atzīšanās, Sofija esot iznākusi krietni mazāk dezorientēta un sevī pārliecinātāka, kā viņa pati ir bijusi četrpadsmit gadu vecumā.

[ Sīkāk http://segrovebooks.com/dir/bio/]

Fantāzijas, kas autores ievietotas "Kartogrāfu triloģijas" pirmajā sējumā pietiktu veselam bērnu grāmatu plauktam. Aprakstītā pasaule nav vienkāršs lupatu deķis no cilvēces vēstures: te ir gan Viduslaiku Eiropa, modernisma laikmeta Amerika, ledus laikmets. Superattīstīts laikmets no tālas, utopiskas nākotnes... Jau ar to pietiktu, lai ceļojumam pa tādu pasauli gribētos sekot neatraujoties. Pēc būtības Lielā sadalīšanās ir paņēmiens, kas palīdzēja pārvērst jau labi izpētīto XIX gadsimta beigu pasauli nezināmajā. Tā ir pasaule - piedzīvojums, kur nekad nezini, kas gaida aiz pagrieziena, un, kur pat okeānā ir sajaukušies ūdeņi no dažādiem laikmetiem.

It kā vēl tas būtu par maz, autore ir apgādājusi savu pasauli ar kartēm, kas translē informāciju tieši smadzenēs, pa sauszemi staigājošiem kokiem, cilvēkiem-augiem un cilvēkiem ar dzelzs kauliem, nepaturami raudošām būtnēm bez sejas - lakrimām... Turklāt, romāna pasaule neizskatās kā lupatu deķis, kas irst pa visām šuvēm. Visi tā elementi ir kā krāsaini stikliņi vitrāžā, simpātiski paši par sevi, taču kopā sastādoši košu bildīti - kaut arī tajā ir daudz baltu plankumu, taču arī triloģija ir tikko sākusies.

Protams, lai maksimāli atklātu potenciālu šajā dīvainajā pasaulē, par vislabāko šižetu bija jākļūst ceļojumam. Un Sofija, nekad iepriekš neizbraukusi no dzimtās Bostonas, ir ideāls ceļotājs: var brīnīties par visu un uzdod vajadzīgos jautājumus, un pie viena māk iepatikties sarunu biedriem. Galvenā varone patiešām ir iznākusi koša un dzīva, viņas pārliecības trūkums pašas spēkiem un sarežģītās jūtas pret negaidīto ceļabiedru Teo, puisēnu ar dīvainu pagātni, noteikti būs saprotami, ne tikai viņas vienaudžiem. Ne mazāk interesanti ir iznākuši arī otrā plāna personāži: tēvocis Šadraks, noslēpumainais Teo, pirātu kuģa kapteine Kaliksta, pat romāna galvenā ļaundare - bērnu grāmatās jau tieši negatīvie personāži visbiežāk cieš no "kartona slimības".

Pēdējo gadu bērnu literatūrā valda mode uz drūmu reālismu, taču Grouvu šīs vēsmas nav skārušas. Neskatoties uz visiem pārbaudījumiem, kas jāiztur varoņiem, pasaule, kurā viņi ceļo visbiežāk izrādās pret viņiem laba, nevis otrādi. Nejaušie ceļabiedri kļūst par uzticamiem draugiem un palīdz Sofijai ar Teo viņu klejojumos. Un pat atrisinājums, kur liekas, ka nekas nevar novērst katastrofu, neizrādās drūms, bet tikai nedaudz bēdīgs. Bet pēdējā nodaļa apsola jaunus piedzīvojumus triloģijas otrajā grāmatā. Tā jau ir iznākusi autores dzimtenē, tā kā cerams, ka arī tulkojums nav aiz kalniem.

Un vēl viens visai svarīgs fakts: "Stikla kartes" labā īpašība ir tā, ka autore neaizmirst, ka priekš bērniem ir jāraksta, "kā priekš pieaugušajiem, tikai vēl labāk". Grāmatā nav ne piliena no moralizēšanas un pamācībām, un romāns arī stāsta pēc būtības par vienkāršām lietām: draudzību, palīdzību viens otram, ticību sev, prieku no pasaules izzināšanas - vienu vārdu sakot - par visu to, kas arī ir vajadzīgs mērķa auditorijai. Turklāt, galvenais, kas viņai ir vajadzīgs - aizraujošs sižets, kas pilns ar piedzīvojumiem - un "Stikla kartē" arī tas ir.

Žurnāla "Mir fantastiki" vērtējums: 9 punkti no 10. Lieliska piedzīvojumu grāmata bērniem, kas var izrādīties aizrautīga lasāmviela arī vecākiem.