Viņš ir ieguvis Hugo balvu par romānu “Spins”, Džona Kempbela memoriālo balvu par romānu “The Chronoliths”, Teodora Stārdžona memoriālo balvu par īso romānu "The Cartesian Theater", trīs Auroras balvas (par romāniem “Blind Lake”, “Darwinia” un stāstu "The Perseids"), kā arī Filipa Dika balvu par romānu “Mysterium”.
Bez minētajiem romāniem, viņš ir arī īso stāstu krājuma “The Perseids and Other Stories”, kas izdots Toronto, autors. Pirmais viņa darbs ir parādījies žurnāla Analog Science Fiction
1975. gada februāra numurā ar pseidonīmu Bobs Čaks Vilsons (Bob Chuck Wilson). Par autoru, kā jau to var redzēt augstāk, ļoti labi atsaucas Stīvens Kings.
Viņa romāns, kas ir ieguvis Hugo balvu 2006. gadā, “Spin” ir triloģijas pirmā grāmata, tai sekoja “Axis”, bet trešais romāns “Vortex”vēl neesot pabeigts.
Arī viņa īsais romāns “Julian: A Christmas Story” (2006.) bija iekļuvis Hugo balvas finālā. Bet viņa līdz šim pēdējais izdotais darbs ir romāns “Julian Comstock: A Story of 22nd-Century America “(2009.).
Šī informācija ir ņemta no Vikipēdijas saita: http://en.wikipedia.org/wiki/Robert_Charles_Wilson
Tur var iepazīties arī ar autora bibliogrāfiju.
Par viņa slavenāko romānu lai runā anotācija:
“Kādreiz vēlā oktobra vakarā divpadsmit gadus vecais Tailers izgāja pagalmā un paskatījās debesīs. It kā to vien gaidītu, pēkšņi visas zvaigznes spilgti uzliesmoja un nodzisa. Tās aprija tumsa. Tailers un viņa draugi Džeisons un Diāna, kļuva par aculieciniekiem parādībai, kas ieguva nosaukumu “Spins” un noteica viņu dzīves gaitu.
Pasaule izmainījās. Saule praktiski beidza eksistēt, kaut arī turpināja sūtīt uz Zemi siltumu. Mēness pazuda – taču bēgumiem joprojām sekoja paisumi. Mākslīgie Zemes pavadoņi burtiski kā lietus krita no debesīm uz Zemi, bet pēc nesadegušiem fragmentiem varēja domāt, ka tie kosmosā ir pavadījuši daudz reizes ilgāku laiku nekā īstenībā.
Kad Tailers, Džeisons un Diāna izauga lieli, kosmiskās telpas zondēšana ap Zemi atklāja kaut ko briesmīgu: apkārt Zemei nezināmas izcelsmes gigantiski objekti ir izveidojuši barjeru. Aiz barjeras laiks ir paātrinājies un viena Zemes gada laikā tur paiet simts miljonu gadu. Šāds temps apliecina to, ka Saule aizies bojā pēc četrdesmit Zemes gadiem...”