Pirmskara Latvijā Rīgā var redzēt šādus upju kuģīšu maršrutus: pārceltuves Rīgas centrs - Zaķusala, Kundziņsala - Sarkandaugava; maršruti uz Ķekavu un Bolderāju un Jelgavu (līdzīgi pēckara maršrutiem, bet ir vismaz viena, vēlāk neesoša pietura - Dombrovska kokzāģētava Vecmīlgrāvī), galvenā kuģu pietura bija 11. novembra bulvārī abās pusēs Pontonu tiltam (apmēram tagadējās vietās - abās pusēs Akmens tiltam), kas nodalīja dienvidu maršrutu uz Ķekavu no ziemeļu maršrutiem. Bez minētajiem maršrutiem vēl bija sekojoši: Vecpilsēta - Jachtklubs (Balasta dambī) - Āgenskalns; Vecpilsēta - Balastdambis - Siļķu brāķis - Cementfabrika - Iļģuciems; Vecpilsēta - Kundziņsala - Sarkandaugava - Loderis - Jaunmīlgrāvis - Jaunciems.
SIA Rīgas kuģniecība dibināta 1940. gadā ar nosaukumu “Daugavas upju kuģniecība” pēc “Valsts kuģu pārvaldes”, A/S “Kurzemes kuģniecība” un privāto sabiedrību kuģu pārņemšanas padomju iestāžu rīcībā, ietverot Ed. Ceppa kuģa remonta rūpnīcu un tai piegulošo remonta rūpnīcu un A/S “Lange un dēls” kuģu būvētavas teritoriju. Daugavas upju kuģniecībai pieder Gaujas-Daugavas kanāls, 5 piestātnes, 56 kuģu pieturas, 42 pasažieru kuģi un cita veida kuģi.
1941.gadā pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Daugavas kuģniecības darbību pārtrauc. Lielākā daļa kuģu un liellaivu paliek Latvijā, kuras tiek izmantotas vācu karaspēka vajadzībām. 1944.gadā PSRS karaspēkam ieņemot Latviju tiek izveidota Daugavas (Rietumu Dvinas) kara atjaunošanas pārvalde, kuras uzdevums ir atjaunot floti, krasta saimniecību un sākt kravu pārvadājumus.
1945.gada sākumā kuģniecībā ietilpst flote, Rīgas upju osta, Rīgas kuģu remonta rūpnīca, Rīgas un Krāslavas kuģu būvētavas, Rīgas, Daugavpils un Jelgavas kuģu remonta darbnīcas, Daugavpils un Jelgavas piestātnes. Tiek izveidotas 5 vietējās pasažieru līnijas Rīgas apkārtnē (404 500 pasažieru gadā). 1946.gadā jau atvērtas 8 pasažieru līnijas pa visu Latviju un darbojās 11 pārceltuves. 1947.gadā kuģniecības flotē ir 19 pasažieru kuģi (13 ekspluatācijā). 1948.gadā kuģniecības kuģi apkalpo 11 pasažieru līnijas. Galvenās: Jelgava-Majori (52 600 pasažieri), Jelgava-Savas (49 300 pasažieri) un Rīga-Jelgava (37 700 pasažieri).
1949.gadā Āzenē jeb Zunda augšgalā, ko sāka saukt par Āgenskalna līci, nodeva ekspluatācijā Rīgas upju pasažieru staciju. Upju kuģniecība Āgenskalna līci izmantoja kā ziemošanas vietu. Šī vieta vēl arvien ir saistīta ar jūrniecību, jo te atrodas Latvijas Jūras administrācija un līcī pārziemo upju pasažieru kuģi. Ēka bija Rīgas 1940. gadu beigu nozīmīgs arhitektūras piemineklis, taču tagadējā privatizācijas buma apstākļos un pateicoties upju transporta kustības apsīkumam, par spīti dažu arhitektu protestiem, to nojauca. Tās vietā paredzēts būvēt kārtējo Ķīpsalas augstceltni.
1951.gadā pārvalde papildina savu floti ar jauniem “Moskvič” tipa pasažieru kuģiem. Uz 8 līnijām gadā pārvadā 439 000 pasažieru. 1953.gadā palielinājās pasažieru pārvadājumi un tiek atklātas jaunas piepilsētas pasažieru līnijas. 1957.-1959.gadā intensīvi tiek atjaunota flote- tvaikoņus nomaina pret motorkuģiem, iegādājas jaunus “Moskvič” un “A-80” tipa pasažieru kuģus. Pārvadāto pasažieru skaits 1959.gadā sasniedz 598 000, pārceltuves izmantojuši 3 458 000 cilvēku.1960.gadā pārvalde izmantoja 432 km ūdensceļu, pārvadā pasažierus 12 līnijās, tika iegādāts pirmais motorkuģis “Raķete” ("Raketa") uz zemūdens spārniem, kas kursēja no Rīgas uz Majoriem, bet vēlāk arī uz atpūtas vietām Slokā un Ķemeros.
1961.gadā pārvalde pārdēvēta par “Latvijas upju kuģniecību”. Tās valdījumā bija Rīgas, Daugavpils iecirkņi, piestātnes Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Krāslavā, Ventspilī un Rīgas kuģu remonta rūpnīca. Kuģniecība pārsvarā nodarbojās ar kravu un pasažieru pārvadājumiem Latvijas robežās. Pēc 1965.gada pēc jauno hidroelktrostaciju atklāšanas uz Daugavas un intensīvu autotransporta attīstību, kuģniecība nedaudz pārmaina ilgi pastāvošos maršrutus. Ar 1972.gadu izbeidz plostu vilkšanu. 1973.gadā iegādāts jauns pasāžieru motorkuģis uz zemūdens spārniem “Meteors”, kas uzsāk pārvadājumus starp Rīgu un Pērnavu. 1975.gadā pasažieru pārvadājumi sasniedz 1 miljona robežu (konkrēti 1 010 000 pasažierus). 1977.gadā “Meteors” tipa motorkuģi sāka pārvadāt pasažierus līnijā Rīga-Romassāre. 1978.gadā kuģniecībai atļāva izmantot Rīgas jūras līci līdz Tallinai. 1981.gadā atklātas jaunas pasažieru tranzīta līnijas Rīga-Tallina-Ļeņingrada, Rīga-Tallina-Romassāre, Rīga-Pērnava-Romassāre. 1988-1991.gadā kopumā kuģniecībā šajā laika periodā ir 14 pasažieru kuģi.
1991.gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uz Upju kuģniecības bāzes nodibina valsts uzņēmumu “Rīgas kuģniecība”, kas ir vienīgā Latvijas kuģniecības sabiedrība, kuras kuģi starptautiskajos reisos kuģo zem Latvijas Republikas karoga. 1995.gadā kuģniecība tiek privatizēta un sadalīta četrās daļās. Floti iegūst Latvijas-Norvēgijas SIA “Rīgas kuģniecības kompānija”, 2002. gadā kuģniecība pārdēvēta par SIA “Rīgas kuģniecība”. 2006.gada nogalē kuģniecību iegādājas Norvēģijas uzņēmums A/S “Bergen Shipping”, kas ir līdzīga profila uzņēmums Norvēģijā.
Taču ar pasažieru transportu Rīgas un tās tuvākās apkārtnes robežās kuģniecība vairs nenodarbojas.
1950. - 1960. gados izdotajos Pasažieru vilcienu kustības sarakstos papildus tiek doti arī autobusu kustības un upju kuģīšu kustības saraksti. No tiem varam uzzināt, ka Rīgā ir bijuši šādi upju tvaikonīšu (vēlāk motorkuģu) maršruti:
Majori - Jelgava (līdz 1959. gadam tagadējā Jūrmalas daļa, bijusī pilsēta Rīgas Jūrmala ir Jūrmalas rajons Rīgas sastāvā): Majori - Valteri - Sloka - Gāte - Odiņi - Kalnciems - Kaigi - Purmaļi - Standarts - Cīruļi - Klīve - Ciskas - Valgunde - Jaunā gvarde - Upmaļi - Šalkas - Jelgava;
Rīga - Mežaparks: Centrāltirgus - Upju stacija - Voleri - Krēmeri - Rīnuži - Jaunciems - Mežaparks (Voleros un Krēmeros kuģīši pietur tikai darbadienās);
Rīgas Centrāltirgus - Lucavsala: Centrāltirgus - Popova v. nos. rūpnīca - Lucavsala;
Rīga - Bolderāja - Majori: Centrāltirgus - Upju stacija - Voleri - Krēmeri - Rīnuži (galapunkts 4 reisiem darbadienās) - Mangaļi - Bolderāja (galapunkts 3 reisiem) - Buļļi - Vārnukrogs - Stirnurags - Bulduri - Majori (5 reisi), vēlāk galapunkts Bolderājā ir tikai vienam reisam, toties galapunts diviem citiem - Stirnurags, bet divi reisi nepietur Voleros un Krēmeros;
Rīga - Doles sala: Upju stacija - Centrāltirgus - Zaķu sala (tikai darbadienās) - Ķengarags (jauna pietura) - Katlakalns - Ģipšustūris - Annuška - Paegļukrogs (pardēvē par Paegļu kalnu) - Dzelzkalns - Vimbukrogs ( pieturu likvidē) - Doles sala (dažādos laikos, dažādās dienās maršruta garums un pieturvietu skaits stipri variē);
1961. gadā jauns maršruts Jugla - Alderi: Jugla - Bukulti - Senčusils - Ādaži - Alderi; sāk kursēt motorkuģis "Raketa" - tiešie reisi - Rīga - Majori.
1970. gadu Rīgas kartēs var redzēt maršrutus: Turgeņeva iela - Zaķusala un Komjaunatnes krastmala - Upju stacija.
Ideja par pasažieru transportu uz ūdeņiem atdzimst 1990. gadu beigās, taču kā nopietns transporta veids tā nav realizējusies. Visi tagadējie upju kuģi, kas vago Rīgas ūdeņus, galvenokārt domāti tūristu izklaidei. Nopietnāki nodomi ir uzņēmējam Ainis Čaunāns, kas sper pirmos soļus šī perspektīvā transporta veida attīstīšanā, taču līdz šim saskāries ar Rīgas domes atbildīgo amatpersonu neatsaucību. Tomēr pēc vairākiem gadiem viņam izdodas nodibināt SIA Kanāla motorlaivu kompāniju, kas piedāvā saviem klientiem gan individuālus, gan grupu braucienus pa Rīgas kanālu. Jaunajai kompānijai (dibināta 2008.) pašlaik pieder 4 koka kuģīši: 1907. gadā būvētais "Darling" un 3 jauni - "Laima", "Rebeka" un "Maria". Stilistiski visi kuģīši ir vienādi - atšķiras tikai cilvēku skaits ko viens kuģītis var uzņemt. Kuģīši pārsvarā brauc pa apļveida maršrutu: Bastejkalns - Stockmann - Radisson - Ģipša Fabrika - Andrejosta - Kronvalda parks - Bastejkalns. Sākotnēji kuģīši nebrauca pāri Daugavai, turoties 11. novembra krastmalas pusē, tāpēc ir arī pietura Pie Lielā Kristapa.
Galvenie izmantotie avoti internetā:
http://www.shipping.lv/?c=2&s=2
http://www.diena.lv/izklaide/maksla/tramvajs-upe-kapec-ne-634731
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/226661-pasazierus_grib_ievilinat_daugava
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=111&what=24
http://forum.myriga.info/index.php?showforum=22
http://www.seaclub.lv/noderiga_informacija/pakalpojumi-un-produkti/kruizs-labaka-atputa-starp-juru-un-debesim/