Raimonds Eliass Feists

Šo rakstu vecajā LFFB lapā 30.03.2001. ievietioja Toms Kreicbergs. Diemžēl arī viņš še nav iereģistrējies, tādēļ autora vietiņā atkal esmu es.

1982. gadā ASV fantāzijas tirgū parādījās kāda jauna rakstnieka, vārdā R. E. Feists, darbs Magician, kurš ļoti ātri kļuva par bestselleru, ierindojot kādreizējo automobīļu pārdevēju fantāzijas megazvaigžņu vidū. Drīz vien, panākumu iedvesmots, šis rakstnieks sarakstīja nākamos darbus Silverthorn un A Darkness at Sethanon, kas pabeidza viņa pirmo sēriju Midkēmijas pasaulē. Lielākā daļa fantāzijas autoru savus darbus raksta par dažādām pasaulēm, bet, fanu skubināts, Feists praktiski visus savus darbus, skaitā piecpadsmit, sarakstījis par vienu un to pašu pasauļu kopumu, tikai Faerie Tale darbība notiek mūsu pasaulē. Par spīti šim faktam, viņa darbi nav vienādi, tajos ir milzīgas stila atsķirības un sižets nekad neatkārtojās. Jebkurš var atrast R. E. Feista bibliogrāfiju un izlasīt sīkus katras viņa grāmatas aprakstus, tādēļ es nolēmu atsevišķu darbu iztirzāšanai nepievērsties, bet sniegt ieskatu par trīs Feista daiļrades izpausmes stiliem un dot viņa fantāzijas rasu aprakstu.

 

 

Tātad, R. E. Feista izmantotie stili. Pirmais no tiem parādās vienpadsmit grāmatās par Midkēmiju, kuras viņš sarakstījis bez līdzautoriem. Otrs - grāmatās par pasauli Kelewan, kura cieši saistīta ar Midkēmiju un atrodas tajā pašā pasauļu kopumā. Šīs grāmatas rakstītas kopā ar rakstnieci Janny Wurts, ar kuru Feistu vieno draudzības saites. Trešais stils parādās vienīgajā Feista darbā, kura darbība notiek mūsu pasaulē, tātad, Faerie Tale. Šis romāns sarakstīts bez līdzautoriem.

Pirmkārt, Midkēmijas sērijas, pašlaik skaitā trīs. The Riftwar Saga, The Serpentwar Saga un The Krondor Legacy veido stāstu par notikumiem Midkēmijas pasaulē vairāku paaudžu garumā. R. E. Feists ir izteicies, ka plāno ar saviem darbiem aptvert ļoti lielu laika periodu, bet pagaidām ir aprakstīti notikumi apmēram sešdesmit gadu garumā. Feists raksta vēsturiskus romānus par vietu, kura neeksistē. Lielākā tiesa darbības notiek Salu Karalistē (Kingdom of the Isles). Feista darbi ir ļoti cilvēciski, viņa varoņus dzen ne tikai pienākuma apziņa, bet arī mīlestība un personīgās ambīcijas. Tas gan ir heroic fantasy, tādēļ viss tiecas uz cīņu par labo, ja ne vienmēr noteikti pret ļauno. Lasītājs varoņus izjūt, dzīvo tiem līdzi dažnedažādos piedzīvojumos. Grāmatās ļoti svarīgs tēls ir Pags, labais burvis, kura dzīve ir aprakstīta no bērnības, un ļoti lielu lomu spēlē Salu Karalistes rojālā ģimene, no kuras nāk arī gandrīz visi galvenie tēli, diemžēl parastā tauta parādās mazāk. Šīs sērijas ir pilnas ar varoņdarbiem, burvestībām, nezvēriem, indēm un pretindēm, elfiem un rūķiem. Salu Karaļvalsts uzbūve ir nedaudz līdzīga Lielbritānijas sistēmai, jo tajā visi ir brīvi un karalis tiešas pavēles saviem pavalstniekiem dot nevar, eksistē arī kaut kas līdzīgs parlamentam, lai gan tam daudz varas nav. Iedzīvotāji ir tipiski eiropiski vai amerikāniski, šķiet, tādus tepat Rīgā var satikt uz katra stūra. Arī šī iemesla dēļ ir interesanti šīs sērijas salīdzināt ar Feista un Džanijas Vurtsas Impērijas sēriju.

Vēl kāda lieta, kuru jāpiemin sakarā ar šīm sērijām - uz tām balstītas divas datorspēles, kuru sižetus veidojis pats Feists. Midkēmija vispār tika radīta kā pasaule galda rpg spēlēm, bet Feists to izmantoja rakstniecībai, tādēļ viņam arī bija neliela pieredze spēļu veidošanā. Pirmā spēle - Betrayal at Krondor - ir ievērojami veca, bet tā tiek uzskatīta par vienu no labākajām visu laiku CRPG spēlēm, jo to caurstrāvo Feista rakstniecības stils, un spēle sagādā milzīgu baudu tiem, kas par Midkēmiju jau lasījuši. Otra spēle - Return to Krondor - nav tik izcila, tās darbība notiek tikai Salu Karalistes galvaspilsētā Krondorā. Šī spēle tā arī neieguva lielu popularitāti. Nozīmīgākais, ko Feists sasniedza ar šām spēlēm bija savas pasaules grafisks attēlojums, kas lasīšanas prieku tikai palielina.

Impērijas triloģija ļoti atšķiras no visa cita, ko Feists sarakstījis, varbūt tādēļ, ka šīs trīs grāmatas ir vienīgās, kuras radušās kopā ar citu rakstnieku, jau minēto Dženiju Vurtsu, starp kuras slavenākajiem darbiem ir Curse of the Mistwraith un Stormwarden. Darbība notiek eksotiskajā Tsurunuanni Impērijā, kura acīmredzami veidota pēc Japānas, Korejas u. c. austrumzemju parauga. Ar šo zemi pirmo reizi lasītājs tika iepazīstināts jau Feista pirmajā grāmatā Magician. Šajā pasaulē pāri visam ir gods un t. s. Padomes Spēle. Tsurunuanni Impērijā viss tiek darīts šo divu iemeslu dēļ. Padomes Spēlē galvenais uzdevums ir iegūt pēc iespējas vairāk varu, kā, tas nav svarīgi. Viss tiek balstīts uz stingru goda sistēmu, kuras dēļ vergs nekad nepretosies saimniekam, jo vergs apzinās, ka pienākas būt vergam, un karotājs labāk kritīs uz sava zobena, nekā atdzīs, ka nedaudz kļūdījies. Tsurunuanni Impērija ir krāsaina un spilgta, varoņu raksturi ir spēcīgi un pārliecinoši. Žēlastība nav lielā cieņā. Šī triloģija ir t. s. political fantasy, galvenā varone cīnās par varu un Impērijas attīstību. Galvenie varoņi nesteidzas slaktēt varenus pūķus un ļaunus nekromantus, neparādās neviens nelietīgs dēmons, un pasaule arī nav jāglābj. Šīs grāmatas stāsta par politisku intrigu pasauli, ar nolīgtām slepkavām, indēm, nodevībām, kaujām un godu. Bet nepārspējami ļaunu varoņu trūkums nenozīmē, ka grāmatas ir garlaicīgas. Daudzi atzīst, ka tās ir pat intersantākas par citām Feista grāmatām, jo, lasot Impērijas sēriju, rodas sajūta, ka viss notiekošais ir reāls un patiess. Problēmas netiek risinātas, noripinot kādam ķermeņa daļu, kura atrodas virs kakla. Atšķirībā no Midkēmijas sērijām, šeit viss ir jauns un svešs; ir interesanti iepazīties ar Impērijas savādo kultūru, eksotiskajiem augiem un dzīvniekiem. Ja man lūgtu raksturot šo triloģiju pāris vārdos, es teiktu - krāsu un izjūtu kaleidoskops.

Un visbeidzot, Faerie Tale. Šis romāns ir tumša, mūsdienīga fantāzija, kas vairāk gan līdzinās šausmu stāstam, kura stils atgādina šī žanra veterānus Dž. Saulu un D. Kūncu, bet Feista darbs vismaz man, kā fantāzijas cienītājam, likās augstākas kvalitātes. Protams, īstam šausmu stāsta pietrūka traģiski baismo beigu, kuras fantāzijā nav bieži sastopamas.

Romāna darbība notiek ASV, mūsdienās, bet notikumi tajā caurvīti senām leģendām un teikām. Feists pats atzinis, tas arī redzams darbā, ka daudz iedvesmas ņemts no V. Šekspīra darba 'Sapnis vasaras naktī', bet Faerie Tale nav komēdija. Šeit Feists neparāda elfus tā kā viņš tos parāda Midkēmijas sērijās, te tie ir pat nežēlīgi, un tik ļoti atšķirīgi no cilvēkiem, ka ar tiem nav salīdzināmi. Par šo romānu nav vērts daudz stāstīt, bet to jāizlasa katram, kas interesējas par fantāzijas žanru.

Manuprāt, nav iespējams pateikt, kurš no šiem Feista daiļrades stiliem būtu 'vislabākais'. Pilnīgi visus viņa romānus var uzskatīt par ģeniāliem no izklaidēšanas viedokļa, jo izklaidēt Feists patiešām māk. Arī dziļas domas, ja labi pameklē, var atrast, lai gan pats autors apgalvojis, ka rakstījis ar nolūku uzrakstīt ko ļoti interesantu, nevis pārgudru. Diemžēl, pēdējā laikā Feista romāni ir kļuvuši nedaudz vājāki, dažbrīd sķiet, ka rakstniekam trūkst jaunu ideju vai iedesmas. Vēl viens interesants sīkums - nupatās Feists pievienojies rakstnieku pulkam, kas savas grāmatas izdos e-book formatā, šādi būs pieejama viņa jaunākā sērija, The Krondor Legacy.