19. oktobrī: PSRS MP pr-tājs N. Rižkovs izdod rīkojumu pārveidot Latvijas teritorijā izvietotos Vissavienības uzņēmumus par akciju sabiedrībām.
24. oktobrī: LR AP pieņem paziņojumu par attieksmi pret PSRS MP 19. oktobra lēmumu par Vissavienības uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās, jo runa var būt tikai par uzņēmuma atrašanos PSRS administratīvā pakļautībā, bet ne īpašumā.
LR AP pieņem lēmumu izsludināt moratoriju valsts īpašuma patvaļīgai privatizācijai, to atdodot, pārdodot vai iznomājot fiziskām un juridiskām personām.
2. novembrī: OMON uzbrukums Preses namam.
7. novembrī: Rīgā notiek LOSR 73. gadadienai veltīts mītiņš un armijas parāde. OMON uz Preses nama jumta paceļ sarkano karogu.
LR AP pieņem paziņojumu sakarā ar PSRS karaspēka patvaļīgajām akcijām LR teritorijā.
10. novembrī: Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji noraida PSRS MP priekšlikumu parakstīt savienības līgumu.
14. novembrī: LR AP pieņem lēmumu “Par sevišķas nozīmes milicijas vienību un PSRS Bruņoto spēku noziedzīgās darbības nepieļaujamību Latvijas Republikas teritorijā”, uzdodot MP un vietējām pašvaldībām pārtraukt jebkuru PSRS armijas vienību un PSKP organizāciju sociālo un materiālo apgādi, kamēr netiks sāktas sarunas par padomju bruņoto spēku statusu Latvijā.
Baltijas Kara apgabala priekšnieks F. Kuzmins šo LR AP lēmumu nosauca par politisku provokāciju.
M.Gorbačovs: “Latvijai jārēķinās ar visai nopietnām sekām, ja netiks atcelts 14. novembra lēmums par karaspēka daļu apgādes pārtraukšanu.
Pašvaldības pilsētā un rajonos uzsāk minētā LR AP lēmuma īstenošanu.
17. novembrī: M.Gorbačovs vēlreiz uzaicina A.Gorbunovu un I.Godmani noslēgt Savienības līgumu.
18. novembrī: Rīgā Doma laukumā mītiņā no LTF priekšsēdētāja Romualda Ražuka runas:
“Šodien ir svētku diena – 18. novembris, un tie ir Latvijas un latviešu tautas lielākie un nozīmīgākie svētki. Latvijas proklamēšanas diena 1918.gadā bija paverdzinātas sensenas baltu tautas izaicinājums saviem paverdzinātājiem un visai civilizētajai pasaulei, izaicinājums un prasība pēc pilnvērtīgas tautas tiesībām uz pilnvērtīgu dzīvi savā zemē, prasība pēc iespējas un atbalsta kopt šo zemi, kopt savas tautas garu, padarot drošu tās senču mantojuma saglabāšanu un latviešu tautas uzplaukumu.
Latvijas cilvēki, tuvojas izšķirošais brīdis. Mums ir jābūt gataviem uz visu. Mēs nezinām to, vai mūs gaida mierīgs ikdienas darbs vai pilsoniskas nepakļaušanās kampaņa, kārtējo reizi pretojoties okupantiem. Bet Latvijas liktenis ir mūsu visu rokās.”
LTF Kurzemes nodaļa un Vides aizsardzības klubs organizēja protesta akciju “Poligona aplenkums“ Zvārdē. Šajā akcijā piedalījās vairāk kā 30 000 tūkstoši cilvēku saslēdzoties aptuveni 100 km ķēdē ap Zvārdes poligonu.
21. novembrī: LR AP paraksta notu PSRS AP un PSRS prezidentam M.Gorbačovam, kurā izteikts nosodījums centieniem pievienot Latviju PSRS.
Baltijas Padome pieņem aicinājumu PSRS AP apturēt draudu politikas eskalāciju un spiedienu no spēka pozīcijām attiecībā uz Baltijas valstīm, kuras mierīgā ceļā atjauno savas tiesības.
Maskavā I. Godmanis un KPFSR MP pr-tājs I. Silajevs noslēdz līgumu par savstarpējām piegādēm ārpus t.s. centra regulējošās ietekmes un pieņem ekonomisku komunikē, kurā polemizē ar PSRS prezidenta un PSRS AP viedokli jautājumā par republiku suverenitāti.
Iznāk avīzes “Diena” pirmais numurs.
23. novembrī: LR AP pieņem lēmumu par PSRS Tautas deputātiem no Latvijas Republikas. PSRS Tautas deputāti no LR var uzstāties Latvijas vārdā tikai ar LR AP pilnvarojumu. PSRS Tautas deputāti vienlaikus nevar ieņemt amatus LR un PSRS valsts varas un pārvaldes struktūrās.
26. novembrī: Rīgā notiek LPSR un PSRS konstitūcijas un pilsoņu tiesību aizstāvēšanas komitejas 2. kongress. Šajā kongresā organizācija tika pārdēvēta par Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju, ko vadīja ievēlētie A. Kauls, A. Rubiks, A. Klaucēns.
Kongresā tika pieņemtas rezolūcijas LR Augstākajai Padomei un valdībai piedalīties jaunā Savienības līguma izstādē un to parakstīt pretējā gadījumā Savienības līgumu parakstīt tiek deleģēta Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja.
27. novembrī: Pēc LTF valdes lēmuma tika izsludināta akcija “500 000 paraksti pret Savienības līgumu”. LTF sāk parakstu vākšanu pret Savienības līguma noslēgšanu jebkurā tā veidā ar valsti, kura neatzīst nāciju tiesības uz pašnoteikšanos un savienības saglabāšanai izmanto militāru spēku. Šīs akcijas laikā līdz 17. decembrim vairāk kā 1 miljons Latvijas iedzīvotāju apliecināja ar parakstu savu gribu neiekļaut Latvijas Republiku jaunajā Savienībā.
5. decembrī: Džūkstes pagastā spridzināts piemineklis latviešu leģionāriem. Vienlaikus sprādzieni notikuši Bauskas raj. Butkas kapsētā, Jaunpils Saulīšu kalnā, Cēsu raj. Mores – Jūdažu ceļa malā. Piemineklis apliets ar sarkanu krāsu. Atrasta zīmīte ar uzrakstu “Nē – fašismam”.
8. decembrī: Pēc LTF valdes aicinājuma 29 Latvijas neatkarību atbalstošās sabiedriskās organizācijas parakstīja aicinājumu “Vienoti Latvijai“:
Apzinoties savu atbildību Latvijas tautai izšķiroša brīdī , kad PSRS vadība ar vietējās reakcijas atbalstu un militāra spēka palīdzību cenšas uzspiest Latvijas Republikai Savienības līguma parakstīšanu, mēs, Latvijas Republikas demokrātisko organizāciju pilnvarotie pārstāvji aicinām savus piekritējus un visus Latvijas neatkarības cīnītājus:
- maksimāli saskaņot demokrātisko organizāciju darbību. Šajā nolūkā mēs izveidojam demokrātisko spēku Koordinācijas centru;
- atbalstīt Latvijas Republikas Augstākas Padomes un valdības darbību Latvijas republikas atjaunošanā de facto . Mēs uzskatām , ka nepieciešama Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Pilsoņu kongresa saskaņota rīcība;
- izstrādāt kopīgu rīcības plānu pilsoniskas nepakļaušanās kampaņai PSRS prezidenta vai kādas citas īpašas pārvaldes ieviešanas gadījumā. Par pirmo soli šajā virziena uzskatam visu Latvijas iedzīvotāju sadarbību , lai glābtu tos Latvijas jauniešus , kas pret savu gribu tiek iesaukti PSRS karaspēkā.
Mēs aicinām arī citas Latvijas demokrātiskās organizācijas pievienoties šim dokumentam
Šo dokumentu parakstīja:
Latvijas Tautas Frontes vārdā Romualds Ražuks
Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas vārdā Ilmārs Rutks
Latvijas Demokrātiskās partijas vārdā Juris Goldmanis
Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības vārdā Eduards Berklavs
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vārdā Uldis Bērziņš
Helsinki – 86 vārdā Inta Čirpuse
Latvijas Sieviešu līgas vārdā – Anita Stankēviča
Latvijas Inženieru asociācijas vārdā Ilmārs Rutks
Latvijas Zaļās partijas vārdā Valts Dzenītis
Latvijas Kristīgi Demokrātiskās savienības vārdā Artūrs Pētersons
Latvijas Demokrātiskās savienības vārdā Mihails Gorskis
Latvijas Sieviešu biedrības vārdā Līvija Trūba
Latvijas Sieviešu nacionālās līgas vārdā Rita Valaine
Vides aizsardzības kluba vārdā Skaidrīte Jansone
Latvijas Kristīgi Demokrātiskas partijas vārdā Oskars Bogdanovs
Radikālās Partijas Vides humanizācijas grupas Latvijā vārdā Juris Lomanovskis
Latvijas Zemnieku savienības vārda Aivars Berķis
Latvijas Jauniešu tiesību aizstāvēšanas līgas “Ugunskrusts“ vārdā Ilmārs Naglis
Latvijas nacionālo karavīru biedrības vārdā Austris Ozols
Latvijas Sociāldemokrātiskās jaunatnes apvienības vārdā Andris Romanovskis
Latvijas Politiski represēto apvienības vārdā Edmunds Būmanis
Latvijas Liberālās partijas vārda Jānis Danoss
LTF Radikālās apvienības vārdā Edgars Blomnieks
Starptautiskās cilvēktiesību sabiedrības Latvijas nacionālās nodaļas vārdā Mirta Āriņa
Latvijas Strādnieku savienības vārdā Konstantīns Burovs
“Latvijas Daugavas Vanagi “ vārdā Ģirts Astra
Latvijas Republikas AP LTF frakcijas vārdā Jānis Kinna
Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības vārdā Līga Korsts Streipa
Amerikas Latviešu Apvienības vārdā Līga Korsts Streipa
No līguma parakstīšanas atsakās Pilsoņu kongresa vadītāji Aigars Jirgens un Māris Grīnblats..
11. decembrī: LTF valde pieņēma paziņojumu “Visiem Latvijas iedzīvotājiem“, kas sabiedrībā kļuva pazīstams kā darbības programma “X stundai” visiem Latvijas neatkarības atbalstītājiem
Šo paziņojumu asi kritizēja A. Rubiks: aicinājums uz politisku sadursmi ar citādi domājošiem X stundā, uz PSRS Prezidenta dekrētu nepildīšanu, izpatīkot politikāņiem avantūristiem.
Dzejnieks I. Ziedonis emocionālu un tiešu vērtējumu izteica avīzē “Latvijas Jaunatne“: Latvijas Tautas Fronte ir izdevusi uzsaukumu Latvijas ļaudīm būt gataviem X stundai, X mēnešiem vai X gadiem. Jo ir spēki, kas Latvijai draud ar politisku Golgātu. Latviju draud sist prezidenta krustā ar Rubika un Aleksejeva naglām un pulkveža Alkšņa āmuru. Sardzē tad stāvēs pavēlnieka Kuzmina vīri. Tautas Frontes aicinājums ir savlaicīgs un brīdina par grūto jauno gadu.“
Pēc LTF valdes pieņemta aicinājuma pagastu, ciematu, pilsētu Tautas deputātu padomēm tiek sasauktas ārkārtas sesijas par jautājumu izteikt uzticību LR Augstākai Padomei.
12. decembrī: Notiek sprādziens pie Politiskās izglītības nama Rīgā.
15. decembrī: Notiek sprādziens pie vienas no VDK ēkas sētas durvīm.
17. decembrī: Interfrontes 3. kongresā tika pieņemts aicinājums PSRS deputātu kongresam apturēt Latvijas Republikas Augstākās Padomes pieņemtos likumus un ieviest prezidenta pārvaldi Latvijā.
LTF ir savākusi vairāk kā 1 miljonu parakstu pret Savienības līgumu.
18. decembrī: Rīgā notiek 3 sprādzieni – pie Ļeņina pieminekļa, Daugavpils ielā, Vaiņodes ielā.
19. decembrī: Latvijas Tautas Frontes valde nosūta uz Maskavu no Latvijas ievēlētajiem PSRS deputātiem aicinājumu: “Laikā, kad kongresa zāli, atsakoties piedalīties savienības līguma apspriešanā, atstājušas Lietuvas, Igaunijas, Moldāvijas, Armēnijas un Kalnu Karabahas delegācijas, citu tautas kustību atbalstīti deputāti, jūsu atrašanās kongresā nozīmē tikai vienu – piekrišanu apspriest Savienības līgumu. Uz to jūs nav pilnvarojuši ne jūsu vēlētāji, ne Latvijas Republikas Augstākā Padome. Turpmāk jūsu atrašanās kongresā būtu nodevība pret Baltijas vienotības ideju, pret jūsu vēlētājiem un visām impērijas apspiestajām tautām. Aicinām jūs nekavējoties atstāt kongresa sēžu zāli.” Lēmums par Latvijas deputātu atsaukšanu tika pieņemts arī LR AP Prezidijā.
LR AP un MP nāk klajā ar paziņojumu. Laikā no 5.- 18. decembrim Rīgā notikuši 9 sprādzieni. LR Iekšlietu min. sola automašīnu “Žiguļi” tam, kurš uzrādīs sprādziena organizētājus un izpildītājus.
21. decembrī: Rīgā ārkārtējā kongresā sanāca Baltijas kara apgabala, PSRS Komunistiskās partijas Latvijas filiāles un Interfrontes pārstāvji un nodibināja Baltijas armijas sabiedrības koordinācijas centru. Šajā kongresā tika pieņemti vairāki dokumenti “Aicinājums PSRS Tautas deputātu kongresam”, “Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Kaļiņingradas apgabala armijas sabiedrības pārstāvju 1. ārkārtējā kongresa aicinājums PSRS karaspēkā dienējošiem, kuros izteikti atklāti draudi, ka armija Baltijā uzsāks ārkārtējus pasākumus, lai saglabātu PSRS vienotību.
LR AP paziņo, ka situāciju Latvijā pilnībā kontrolē parlaments un valdība un, ka mēģinājums atstādināt likumīgo varu nenovēršami sastaps plašu Latvijas tautas pilsonisko nepakļaušanos un pretošanos.
LTF caur koordinācijas centriem rajonos sāk gatavot Vislatvijas manifestāciju
26. decembrī: Sprādziens Mārupes ielā 31a, Auru ielā pie 70. vidusskolas, Raunas ielā.
Statistika: no 12. līdz 26. decembrim notikuši 12 sprādzieni.
Maskavā no amata Politbirojā protestējot atkāpjas G. Ševardnadze.
1991.gads.
2. janvārī: OMON vienība ieņēma Preses namu, gatavojoties ierobežot vārda un preses brīvību Latvijas Tautas Fronte organizēja protesta mītiņu pie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkas .
5. janvārī: Rīgā notiek Latvijas Tautas frontes, Lietuvas “Sajudis “, Igaunijas Tautas Frontes vadītāju tikšanās, kurā pieņēma kopīgu paziņojumu: Sprādzieni Baltijas valstīs, PSRS iekšējā karaspēka akcija – Preses nama sagrābšana Rīgā saskaņā ar PSKP Latvijas filiāles biroja lēmumu, kā arī vienlaicīgā Lietuvas Demokrātiskās partijas (bijušās komunistiskās) CK ēkas sagrābšana Viļņā liecina par to, ka Kremlis realizē konkrētu scenāriju, lai gāztu Augstākās Padomes un likumīgās valdības, tādējādi pārtraucot demokrātijas procesus.”
9. janvārī: Latvijas republikāniskā streiku komiteja maskējoties aiz ekonomiska rakstura izvirzītām prasībām, pieprasīja Latvijas valdības demisiju, A. Gorbunova, I. Daudiša, A. Krastiņa, D. Īvāna atkāpšanos no amata, cenu paaugstinājuma atcelšanu. Prasību izpildes termiņš tika noteikts 14. janvāris, taču jau 10. janvārī notika liela cilvēku demonstrācija pie Ministru Padomes ēkas pieprasot valdības atkāpšanos un atteikšanos no cenu liberalizācijas.
12. janvārī: Latvijas universitātes lielajā aulā notika Latvijas Tautas Frontes 3. sasaukuma Domes sēde, kurā tika pieņemts lēmums par nevardarbīgās pretošanās pasākumu organizāciju Rīgā un citās Latvijas pilsētās.
13. janvārī: Vislatvijas manifestācijā Rīgā Krastmalā: Raimonds Pauls - Gan jau izdzīvosim! Mēs esam pacietīga tauta, bet reiz ir jāpasaka ”Pietiek”!
Lietuvā: plkst. 00.50 – uz Viļņu virzījās bruņumašīnu tanku kolonna; plkst. 1.30 – tanki piebrauca pie Lietuvas AP ēkas, tika aplenkta arī Lietuvas televīzija; plkst. 2.00 – tanki atklāja uguni ar tukšām patronām, plkst. 2.17 – apklusa Lietuvas radio.
15. janvārī: Juris Strenga: Esmu Zaķusalā jau otro dienu… Kā mēra laikos, kā viduslaikos ielenktā pilsētā. Bet man liekas – cauri ir, šis ir pēdējais kauls komunistu rīklē, ar to viņi arī aizrīsies.
Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteja mītiņā Rīgā ASK stadionā paziņo par visas varas pārņemšanu Latvijā.