Latvijas Fantāzijas un Fantastikas Biedrība: Pirmie dzīvnieki un cilvēks kosmosā.

Pirmās mušas kosmosā – augļu mušiņas – drozofilas (ASV, raķete V-2, 1947. gada 20. februāris), suborbitāls lidojums 109 km augstumā.

Pirmais mērkaķis kosmosā – rēzus pērtiķis Alberts II (ASV, raķete V-2, 1949. gada 14.jūnijs), suborbitāls lidojums 134 km augstumā.

Pirmā baltā pele kosmosā – Alberts V (ASV, raķete V-2, 1950. gada 31. augusts), suborbitāls lidojums 137 km augstumā, nesekmīga nolaišanās. http://www.youtube.com/watch?v=Z0auNCID7-o

Pirmie suņi kosmosā – sētas kranči Cigans un Dēziks (PSRS, raķete R-1 IIIA-1, 1951. gada 22. jūlijs), suborbitāls lidojums 101 km augstumā.

Pirmais vāverpērtiķis Gordo kosmosā (ASV, raķete Jupiter IRBM, AM-13, 1958. gada 13. decembris), suborbitāls lidojums 500 km augstumā, nesekmīga nosēšanās.

Pirmais trusis Marfuška (Serijs) kosmosā (PSRS, raķete R-2A, 1959. gada 2. jūlijs), suborbitāls lidojums 212 km augstumā.

Pirmās trīs melnās peles Sallija, Emija un Mo kosmosā (ASV, raķete Atlas D 71D, 1960. gada 13. oktobris), suborbitāls lidojums 1000 km augstumā.

Pirmā šimpanze Hems kosmosā (ASV, Mercury-Redstone 2, 1961. gada 31. janvāris), suborbitāls lidojums 253 km augstumā.

Pirmā žurka Hektors kosmosā (Francija, raķete Veronique, 1961. gada 22. februāris), suborbitāls lidojums 152 km augstumā.

Pirmo reizi jūrascūciņas un vardes kosmosā (PSRS, Korabļ Sputņik-4, 1961. gada 9. marts), orbitāls lidojums maksimums 239 km augstumā.

Pirmais cilvēks Jurijs Gagarins kosmosā (PSRS, Vostok-1, 1961. gada 12. aprīlis) , orbitāls lidojums maksimums 327 km augstumā.

Pirmais kaķis – kaķene Feliseta (Félicette) kosmosā (Francija, Véronique AG1, 1963. gada 18. oktobris), suborbitāls lidojums 155 km augstumā.

Pirmās lapsenes un vaboles (arī amēbas un baktērijas – kā oficiāli pasažieri) kosmosā (ASV, Biosatellite I, 1966. gada 14. decembris), orbitāls lidojums maksimums 309 km augstumā, atgriešanās neizdodas.

Pirmais cūkastes makaks Martins kosmosā (Francija, Vesta, 1967. gada 7. marts), suborbitāls lidojums 243 km augstumā.

Pirmie bruņurupuči kosmosā (PSRS, "Zonde-5", 1968. gada 14. septembris), pirmais lidojums tālajā kosmosā - Mēness aplidojums. Suga - Centrālāzijas bruņurupucis. Vēl lido miltu tārpi - sprakšķu kāpuri.

Pirmie brūnie kapucīnpērtiķi kosmosā (iespējams, ka nē): Huans (Argentīna, Canopus II, Rigel 04, 1969. gada 23. decembris), suborbitāls lidojums 82 km augstumā (dažos avotos minēts arī krietni mazāks augstums - 60 km). 1970. gada 1. februārī, jau ar citu raķeti - X-1 Panther - palaiž citu, minētās sugas pērtiķi - mātīti, it kā sasniedzot lielāku augstumu, iet bojā nolaižoties. Starptautiski par kosmosa robežu pieņem 100 km augstumu, dažās valstīs - 80 km.

Pirmās vēršvardes kosmosā (ASV, Scout-B, OFO-A, 1970. gada 9. novembris), orbītā ap Zemi, maksimālais augstums 518 km, atgriešanās nebija paredzēta.

Pirmās nematodes kosmosā (ASV, Apollo-16, 1972. gada 16. aprīlis), lidojums uz Mēnesi.

Pirmās, mazās ķengurpeles kosmosā (ASV, Apollo-17, 1972. gada 7. decembris), lidojums uz Mēnesi.

Pirmās zivis - funduli - un pirmie dārza zirnekļi Arabella un Anita kosmosā (ASV, Skylab-3, 1973. gada 28. jūlijs), orbītā ap Zemi, maksimālais augstums 441 km.

Dažādi kukaiņi un mikroorganismi, žurkas un bruņurupuči, vēlāk arī zivis un abinieki, tārpi padomju, vēlāk krievu, starptautiskā programmā Bion no 1973. gada. Sīkāk par projektu: http://www.astronautix.com/craft/bion.htm

Pirmie krievu bruņrupuči un mazie miltu sprakšķi kosmosā (PSRS, Bion-1, Kosmoss-605, 1973. gada 31. oktobris), orbītā ap Zemi, maksimālais augstums 403 km.

Pirmās (?) zebras zivis kosmosā (PSRS, Salūts-5, 1976. gada 22. jūnijs), orbītā ap Zemi, maksimālais augstums 269 km.

Pirmās (?) paipalas kosmosā (PSRS, Bion-5, Kosmoss-1129, 1979. gada 25. septembris), orbītā ap Zemi, maksimālais augstums 376 km.

Pirmās (?) gupijas un Ibērijas tritoni kosmosā (PSRS, Bion-7, Kosmoss-1667, 1985. gada 10. jūlijs), orbītā ap Zemi, maksimālais augstums 262 km.

1980. - 1990. gados bioloģisko eksperimentu skaits kosmiskajos lidojumos un visdažādāko dzīvnieku skaits kosmiskajos lidojumos ir tik milzīgs, ka to uzskaitījums prasītu izpēti zinātniskas disertācijas līmenī. Kosmosā lidojuši dzīvnieki, sākot no medūzām, gauskājiem un beidzot ar sīkiem mugurkaulniekiem. Tomēr, dzīvnieku aizsardzības biedrības ir panākušas, ka lieli dzīvnieki un primāti kosmosā vairs nelido.

Tomēr, tas neattiecas uz Irānu, kas 2011. gadā sāka mēģinājumus palaist kosmosā mērkaķus: pēc pāris oficiāli neapstiprinātām neveiksmēm, irāņiem tomēr ir izdevies to paveikt 2013. gada 28. janvārī. Suborbitāls lidojums 116 km augstumā. Taču kosmosā pirms tam ir pabijuši jau daudzi rēzus pērtiķi.

Pagaidām pēdējais starts ar bioloģiskiem objektiem:

Kosmosā lecējpeles, gekoni, gliemeži, vēžveidīgie, zivis, mikroorganismi (Krievija, Bion-M Nr.1, 2013. gada 19. aprīlis), orbītā ap Zemi, maksimālais augstums 589 km.

Ziņas pārsvarā no Vikipēdijas un citiem interneta avotiem.