Pieci bijušie ministri analizē notikumus pasaulē un Latvijā

6. marts

Krustpunktā studijā pieci bijušie ar ārlietām saistītie ministri. Kā viņi vērtē pēdējo dienu notikumus pasaulē, Ukrainas izraisīto krīzi un kādas tam visam būs sekas? Studijā bijušie ārlietu ministri Georgs Andrejevs, Jānis Jurkāns, Valdis Birkavs un Rihards Pīks, kā arī bijušais premjerministrs un Eiropas lietu ministrs Guntars Krasts.

Aktualitāti - Krimas parlamenta lēmumu pievienoties Krievijai, Valdis Birkavs komentē sakot, ka jau iepriekš teicis, ka Krima ir Ukrainai zaudēta. Bet zaudēta no ietekmes viedokļa. Ceļš no Ukrainas uz Krieviju Krimai būs grūts, veidosies līdzīga situācija, kā Dienvidosetijā.

Rihards Pīks bilst Krustpunktā studijā, ka tuvākajās dienās nekas strauji nenotiks. Arī Krievija ļoti nesteigsies, Putins mēģina ieturēt pauzi, jo ir pārsteidzies. Situāciju paziņojums ir sarežģījis, un spriedzi tas saglabās ilglaicīgi.

Guntars Krasts akcentē, ka jautājums, kāda būs starptautiskā reakcija. Tā noteiks tempu, kā attīstīsies šī reģiona iekļaušanas Krievijā un tālākie procesi Ukrainā. Ja Eiropas sankcijas būs izvairīgas pozīcijas un visticamāk tā būs, process varētu iegūt negaidītu pagriezienu kopumā.

 

 

Arī Georgs Andrejevs piekrīt uzskatam, ka Ukraina Krimu zaudēs, un tas arī ir loģisks iznākums situācijā, kur 60 procenti iedzīvotāju ir ienācēji, kas nekad nav iestājušies par Ukrainas neatkarību.

Jānis Jurkāns vērtē, ka pavisam īsā laikā Putins ir kļuvis par nācijas tēvu un sācies ļoti karsts Aukstais karš. Izskatās, ka Putins būs tas, kas diktēs noteikumus Ukrainā. ES un ASV bezzobainas. Jautājums, ko mēs Latvijā darām, kā veidojam savu ārpolitiku un kādus principus atbalstām – vai atbalstām nāciju pašnoteikšanās tiesības vai teritorijas nedalāmību. Jānis Jurkāns bilst, ka valstu pašnoteikšanās tiesības primārais.

Prognozējot Rietumu reakciju uz notikumu attīstību Georgs Andrejevs Krustpunktā studijā bilst, ka līdz šim reakcija bijusi gļēva un tāpēc nevar prognozēt, kā būt tālāk. Ņemot vērā ekonomisko pamatu, reakcija varētu būt asa vārdos, bet maiga darbos.

Guntars Krasts prognozē, ka reakcijas asums pieaugs un jāņem vērā tas aspekts, ka demokrātiskās valstīs vadītāji grib būt pārvēlēti, Krievijā šis jautājums vadītājiem nav aktuāls. Tie cilvēki, kas vienā un otrā pusē lemj par šiem jautājumiem, ir atšķirīgā situācijā. Viņš arī neizslēdz iespēju, ka būs stingrākas sankcijas.

Rihards Pīks arī min, ka finanšu un ekonomiskās ietekmes līdzekļus izmantos. Savukārt Valdis Birkavs uzskata, ka Rietumi neies uz nopietnām ekonomiskām sankcijām, kas var skart viņu pašus, ne militārām akcijā tikai Krimas dēļ. Nopietnākas sankcijas ir iesējamas, ja tauta izies ielās un būs demokrātisks pamats tam, balstoties uz tautas gribu

Jānis Jurkāns atgādina, kamēr naftas cenas ir augstas, tikmēr „skrūves ir piegrieztas". Ja pēkšņi Rietumi sarunātu ar Saūda Arābiju un pazeminātu naftas cenas, iespējams, arī Putina rīcība būtu citāda. Kamēr cenas būt augstas, Putinu nekas nebiedē.

Jautāti, kādus secinājumus vajadzētu izdarīt, vērtējot notiekošo, Jānis Jurkāns bilst Krustpunktā studijā, ka esam daudzus cilvēkus, kas „bija mūsu padarījuši par svešiem" un tā viņi ir bīstami. Daudziem Latvija ir pamāte. Konfrontācija Latvijā ir bīstama šī aukstā kara situācijā. Mums blakus ir grūti prognozējams kaimiņš, kas gatavs aizstāvēt savējos. Ko mēs esam darījuši, lai mūsu krievus tuvinātu sev, jautā Jānis Jurkāns. Viņš arī uzskata, ka politikā ir jāintegrē Saskaņas centrs, jāpadara viņi par līdzatbildīgiem.

Sarunas biedri gan viņam iebilst. Georgs Andrejevs vērtē, ka redzot Ukrainā un Krimā notiekošo mēs redzam modeli, kā situācija var attīstīties Latvijā, ja pielaižam kādas lielas kļūdas. Arī pašiem ukraiņiem jāgādā, lai neviens nevar pierādīt, ka viņi tiešām vēršas pret krieviem, kas nemaz arī nav bijis. Viņš bilst, ka nevar pievienoties uzskatam, ka it kā esam atstūmuši krievu sabiedrību. Ir radīti visi apstākļi, lai cilvēki integrētos Latvijā, ja viņi to nevēlas izmantot, ar varu to izdarīt nevar.

Guntars Krasts arī nepiekrīt tam, ka Latvijā nav labvēlīgi apstākļi tam, lai iekļautos sabiedrībā. Latvijā var viegli saņemt pilsonību. Jā, sabiedrība diferencēsies, ir vienkārši jāsaglabā demokrātiskais ietvars, ko Latvija piedāvā pilsoņiem un iedzīvotājiem. Būtisks signāls situācija Krimā un Ukrainā ir tam, ka nepieciešama aizsardzības spēku būtiska stiprināšana. Sabiedrība tam nav gatava paust atbalstu un tāpēc politiķi arī cenšas pastumt malā.

lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/krustpunkta/pieci-bijushie-ministri-analize-notikumus-pasaule-un-latvija.a34902/

[Ko te piebilst? Laikam tikai to, ka Krievijas politika tagad pret ārvalstīm veidosies pēc savu pilsoņu palielināšanu blakusesošās valstīs un spriedzes palielināšanai līdz baltkvēlei, lai tad varētu iejaukties, un kā redzam - te pat nav vajadzīga oficiāla okupācija, pietiek ar "spoku armiju". Kas attiecas uz jurkāna kunga pārmetumiem, manuprāt latviešu attieksme pret tā saucamajiem "krievvalodīgajiem" un padomjlatviešiem ir bijusi superliberāla visu šo laiku. Acīmredzot, tieši tāpēc jūtos nedrošs par Latvijas valsts nākotni. Par spīti vadošo spēku mantrām, ka NATO un ES mūs aizstāvēs. Atliek tikai Saeimas vēlēšanās nākt pie varas "eiroskeptiķiem" un var tikt musināts jautājums par izstāšanos no ES un NATO. Ko tad? Citiem vārdiem, Krievijas pilsoņu atrašanās kādā valstī ir ļoti nopietns drauds šīs valsts pastāvēšanai! - ila piebilde]