Par melno zibeni

Zintnieks, 2015, Nr.23

Vairāki sarunu biedri man ir lūguši pastāstīt par tā saucamo Melno Zibeni. Diemžēl neko par šo parādibu neesmu lasījis, bet varu pieņemt, ka, tāpat kā jebkura jauna informācija no Kosmosa dzīlēm, arī šis priekšstats vienlaikus nācis pie dažādiem cilvēkiem.

Pirms vairākiem gadiem telefonsarunā kāds pazīstams gaišreģis brīdināja, ka manā tuvumā ir Melno spēku koncentrācija – lai uzmanoties. Šī ziņa mani uzvedināja domai – pajautāt saviem informatoriem no Kopējā Zemes Informatīvā Lauka (KZIL) jeb informatīvās sistēmas. Saņēmu atbildi: “Jā, lokalizācija... Padomē.” Jautājums: “Ko darīt?” Atbilde: “Nekas nav jādara, jo ir iedarbināts Melnais Zibens.” Sāku precizēt, kas tas ir, kā darbojas. Atbildes bija visai nesaprotamas, bet skaidrs bija, ka tās “Padomes” locekļi saņems Zemes sodu, jo bremzējot attīstību. Mana brīdināšana neko negrozīšot...

Nepagāja ne divas nedēļas, kad uzzināju, ka traģiski autoavārijā gājis bojā kāds šīs “Padomes” loceklis. Pārbaudīju, vai šis nav tas Sods. Atbilde: “Jā.” Neskatoties uz it kā necilvēcisku rīcibu, sāku noskaidrot, kā tad tas Melnais Zibens realizējas. Īsumā saņemtais skaidrojums no KZIL bija šāds: “Šeit tika realizēts Likteņa nolemtais, jo šis cilvēks bremzēja Attīstību. Iereibušais šoferis bija tikai izpildītāja, jo alkohols atņem gribu, un tāpēc šādi cilvēki pakļaujas vadībai. Vieta nebija izvēlēta gadījuma pēc, tajā ir augsts Enerģijas līmenis, tā ir izvēlēta Augstās enerģijas zonā, kura tika aktivizēta.”

Pēc šī gadījuma uzmanīgāk sāku sekot vairākiem cilvēkiem, kuru darbība bija maz saistāma ar Latvijas attīstību. Visi šie “aizdomās turētie” jau ir miruši vai smagi cietuši autokatastrofās. Miršanas vietās ir konstatētas augstas enerģijas līmeņa svārstības, parasti ar Zemi nesaistītās enerģijas (astrālās). Vismaz divi man zināmie gadījumi bija saistīti ar alkoholu. Analizējot mīklainās avārijas, kuras notikušas anomālās zonās, kuras šķērso “dzīvas” šosejas, izrādījās, ka vairāki cietušie esot “to nopelnījuši”.

Līdz ar vairāku traģisku gadījumu analīzi pārliecinājos, ka ir iespējams konstatēt t.s. nolemtību, bet mani pārsteidza motivācija – “viņi pilda Melno spēku uzdevumus, viņi bija pret Attīstību”. Galu galā – kurš var droši teikt: “Esmu visu darījis attīstības všrdā?” Neviens neesam balti un tīri, jo dzīve ir tik raiba, ka katrs var kļūdīties. Izrādījās, ka tomēr esot kādi kritēriji, ka šie “sodītie” nākotnē kļūtu vēl bīstamāki, jo viņi nesaprotot, ko darot utt. Te nu jāapstājas un mierīgi jāpārceļ saņemtā informācija cilvēciskos priekšstatos.

Mūsu sabiedrībā, zināms, eksistē pieņemtas morālies normas, likumi, pēc kuriem mēs spriežam tiesu, lemjam – vainīgs, nevainīgs. Informatīvām Sistēmām, domājams, ir kāds vissvarīgākais Mērķis, Uzdevums, kas visai cilvēku sabiedrībai jārealizē. Acīmredzami ir t.s. Baltie Spēki (Baltās Enerģijas), kuru mērķis ir cilvēces, Zemes attīstība (bioloģiskās enerģijas pieaugums) un Melnie Spēki, kuri orientēti uz dzīvotspēju samazināšanu sabiedrībā (atsevišķi bagātnieki un liels bars nabago, esošās baiļu un nedrošības situācijas saglabāšana, negodīgā ceļā gūt ienākumus – uz citu rēķina utt). Tik pat bīstami esot parazitējoši cilvēki, kuri līdz šim padomiskā sabiedrībā dzīvoja zaļi, bet pēdējos gados viņu paātrinātā izmiršana ir acīmredzama. Lūk, šo pretēji orientēto (no mērķu viedokļa) spēku iedarbības zonā (laikā un telpā) pašlaik ir visa cilvēce, bet dažās vietās procesi norit dažādi.

Tātad Melnais Zibens nebūt nav zibens izlāde, lai arī te ir iesaistītas Zemes lielās enerģijas. Bet tas ir visai sarežģīts process, kurā kāds cilvēks, vieta saņem Sodu, ja tie neatbilst Attīstībai. Piebildīšu, ka nosaukumu “Melnais Zibens” es nebūt neizdomāju, bet to saņēmu kā gatavu terminu, kas pašlaik esot it kā vissaprotamākais.

Arī mums it kā no skolas zināmā zibens izlāde nemaz tik vienkārša nav. Manā arhīvā jau vairākus gadus atrodas kādas neparastas zibens izlādes izpētes materiāli, jo pietrūka dažu pierādījumu. Šī zibens izlāde notika vēlu rudenī, Grobiņā, ieplakā. Aizbraucu pēc kāda laika, kad tur enerģijas līmenis jau bija samazinājies. Konstatēju, ka zemē ap kārklu ir vismaz 11 koncentriski enerģētiski apļi rādiusā virs 40 m. Daži apļi veidoja kontūras (savstarpēji savienoti), un tālāk to enerģijas līnijas gāja visai tālu – līdz pat jurai – ziemeļos no Liepājas. Vertikālā zibens analīze uzrādīja, ka tas mākoņu līmenī ir kā atvērts trauks, kā lotosa zieds. Enerģētiskais simbols – Uguns krusts. Starp mākoņiem un Zemi uz šo zibens izlādi ir it kā uzlikts centrējošs, novirzošs spēks, kuru vada Intelekts. Zibens zem zemes ieiet visai dziļi un beidzas “citā pasaulē”. Tāpat saistība ar “citu pasauli” ir tām enerģētiskām līnijām, kuras aizgāja līdz jūrai. Zibens kanāls satur daudzslāņainu Informāciju, kura it kā “ieprogrammēta”. Tāda bija toreizējā izpēte, kura vēl saturēja dažus paskaidrojumus. Piemēram, šī zibens mērķis ir neitralizēt “slikto” starojumu no Skrundas puses (kādu Melno starojumu), izmainīt un uzlabot šo reģionu u.tml.

Nesen izlasot visai zinoša pētnieka Ēriha fon Dēnikena grāmatu “Vēstījumi un zīmes no Visuma”, atradu pirms Kristus laika pravieša stāstījumu par to, ko viņam radījuši dievi: “Pēc tam man tika izrādīti visi zibeņu un gaismas noslēpumi, kā zibeņi darbojas par svētību zemei.” Pagaidām nav apgāzta Dēnikena hipotēze, ka Zemes likteņus ietekmējušas augstākā Intelekta butnes, kuras seno laiku cilvēki iesauca par dieviem. Turklāt senos laikos nebija pieņemts rakstīt blēņas, jo rakstīja to, ko pravieši redzēja, tikai tas viss nebija mūsdienu vismodernāko zinātņu līmenī. Tālāk Dēnikens raksta: “Pērkons un zibens nekad nav šķirti – augstāka saprāta vadīti, tie abi dodas lejup un nešķiras viens no otra....” “Es redzēju kambarus, kur glabājas zibeņi...”

Tagad redzu, ka pirms vairākiem gadiem iegūtie eksperimentālie dati par it kā nelaikā notikušu zibens izlādi pilnīgi sakrīt ar minētajām zināšanām, ko esot stāstījuši eņģeļi, izpildot Kunga gribu (iespējams, ka diktējis erceņģelis Breils), ir tikpat interesanti, ka senais pravietis skaidri nosaucis mūsdienu zinātnisko terminu Augstākais Saprāts, kas vada daudzus mūsu priekšstatos it ka “dabīgus” procesus. Bet Augstākais Saprats nebūt nav eņģeļi vai to pavēlnieki – dievu, kuri vadas pēc kādiem saviem mērķiem – ne vienmēr nekļūdīgiem un pareiziem, vērtējot no tālākās nākotnes realizācijas aspekta. Pie šāda secinājuma gan var nonākt, nopietnāk izsdtudējot minēto Ē. fon Dēnikena grāmatu, ko zinātkārajiem silti iesaku.