Par galveno mērķi masoni uzskata cīņu pret Kristus dibināto Baznīcu. Viņu vadoņi to vairākas reizes ir izteikuši savos kongresos. Šeit minēsim tikai dažus masonu vadoņu izteicienus:     
"Kamēr mēs neesam tautas atrāvuši no Romas - mes nekā neesam izdarījuši" (Convent du Gr. Orient, 1902., 370. lpp.);
"Pāvestu vajag izskaust, viņam vajag laupīt godu, samīt viņu dubļos" (Rosen, 193.lpp.);
"Izņemot Baznīcu, masoni nekur citur neredz sev ienaidnieku" (lnternacionālais kongress Briselē, 1904, Protokoli, 43. lpp.).
Tā kā antireliģiskā propaganda bieži izsauc tautas protestus un dažreiz cilvēkus vēl vairāk nostiprina ticībā, masoni ticības apkarošanai lieto arī citus līdzekļus. Galvenais līdzeklis ir netiklības un visatļautības izplatīšana kristīgo starpā.
Tādēļ visā pasaulē novērojam gandrīz vienādus likumus attiecībā uz ģimenes dzīvi: likums atļauj laulības šķiršanu gandrīz visās pasaules valstīs; tas atļauj abor­tus pat uz valsts rēķina; ieteic un gandrīz vai spiež lietot prezervatīvus; piedāvā dažādu literatūru, kura izsmej laulības godīgumu un slavē izvirtību; te­levīzija ir pārpildīta ar bezkaunīgām pārraidēm utt.
Tā kā lielākā daļa pasaules zelta, preses un televīzija, kā arī kinostudijas ir masonu īpašumā, visapkārt tiek izplatīta amoralitāte, tiek izjauktas ģimenes, jau­natnē pieaug noziegumu skaits, daudzi nododas narkomānijai: notiek tīšprātīga maldināšana, tādēļ lielākā daļa cilvēku vairs nezina savas dzīves mērķi.
Pirms kara bija apmēram 4 500 000 masonu, no kuriem 3 600 000 dzīvoja ASV.
Gandrīz visi ASV prezidenti bija masoni. Tā kā Džons Kenedijs nebija masons un gribēja valdīt valsti nemasonu garā, viņš tika noslepkavots. Tika nonāvēts arī viņa brālis Roberts, kas tikko kā bija kļuvis par kandidātu prezidenta amatam. Trešais brālis - Eduards Kenedijs, ievērojams politiķis - saņēma draudu vēstules un brī­dinājumus, lai neuzdrošinās izvirzīt savu kandidatūru prezidenta amatam, jo citādi ar viņu notiks tas pats, kas ar viņa brāļiem Džonu un Robertu.

Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ir visvairāk masonu, visām reliģijām un ideoloģijām it kā tiek dota pilnīga brīvība, starp tām ir arī katoļu ticība. Tomēr šī "visbagātākā" valsts savu iespaidu izmanto, lai īstenībā apkarotu Katoļu Baznīcu. Par to savā laikā va­rēja lasīt poļu laikrakstā «Rycerz Niepokalanej» 1989. gada 12. numum 364. Ipp.: «Laikraksts «Jesus» šī gada jūnijā publicēja rakstu ar nosaukumu «Santa Fe 1 un 2" -  projekts vairākos miljonos dolāru sektām Dienvidamerikā», 1980. gadā ASV tika sagatavots projekts «Santa Fe 1» prezidentam Reiganam, bet pagājušā gada projekts «Santa Fe 2» prezidentam Bušam, kura mērķis bija novājināt Katoļu Baznīcu Latīņamerikas valstīs.Minēto projektu pamatā ir «Rokfellera raports», ko 1969. gadā sagatavoja tā laika Ņujorkas gubernators Rokfellers Nelsons pēc savas vizītes kopā ar citiem"ekspertiem" Latīņamerikā. Viņš to iesniedza Niksonam (bijušajam ASV prezidentam), lai tas dotu atbalstu konservatīvajām protestantu grupām. Viņš skaidri izteicās, ka «katoļus vajag aizvietot ar citiem kristiešiem». Līdzīgi jau 1912. gadā apgalvoja vēlākais ASV prezidents Ruzvelts (augstas ložas masons), sacīdams: «Pēc manām domām, cik ilgi šīs valstis paliks katoliskas, tik ilga un grūta būs to asimilācija ar ASV». Visi novērotāji ir pārliecināti, ka protestantisko sprediķotāju invāzija un fundamentālisko sektu izplatīšanās ASV Latīņamerikā se­koja tūlīt pec «Rokfellera raporta». Prezidenta Reigana laikā tūkstošiem protestantu  jauno sprediķotāju devās no ASV uz Latīņameriku, saņemot algu 1500 dolārus mēnesī un mainoties katrus divus gadus.  Kat­ru dienu iespaidojoties no šāda veida propagandas, apmēram 8000 katoļu pārgāja  pie sektantiem. 20 gadu laikā pie sektantiem ir pārgājuši apmēram 40 miljoni katoļu.

Savu mērķu sasniegšanai masoni arvien vairāk cenšas ieņemt vadošus amatus valstīs, nosakot arī to politiku.
1992. gada 9. oktobrī Francijas televīzija parraidīja, ka Francijā bijušā D. Fabi­usa valdībā 14 ministri bija masoni, parlamentā - 100 deputati un 30 senatori, un visi radikālo partiju locekļi arī bija masoni,un ka likums par abortiem bija sagatavots masonu ložā, ko pieņēma valdība ar vienprātīgu deputātu-masonu atbalstu. Tas viss notiek, neskatoties uz to, ka masonu statūtos teikts, ka viņi ar politiku neno­darbojas.
Masoni cenšas ieņemt augstus un atbildīgus amatus arī Baznīcā vai Baznīcas iestādēs, lai tādā veidā varētu vairāk tai kaitēt, gan ar savu dzīvi, gan ar darbību.
1992. gada aprīlī Itālijas tiesa pēc divpadsmit gadu ilgstošas izmeklēšanas no­tiesāja masonu ložas P 2 divus locekļus: Umberto Orlani - uz 19 gadiem, bet Lieo Dreli, bijušo masonu ložas vadītāju, - uz 18 gadiem un 6 mēnešiem. Pirms divpadsmit gadiem viņi bija galvenie vaininieki Ambrozija bankas Milānā bankrotā.
Masoni, kurus sauc arī par brīvmūrniekiem, uzdodas par ļoti ideālu slepeno organizāciju.
Sīkāk par to ir teikts masonu "Francijas Lielās ložas" konstitūcijā, kur lasām: "Masoni ir vispasaules apvienība, kas pamatojas uz solidaritāti. Masonu mērķis ir cilvēces pilnveidošana. Viņu devīze ir: brīvība, vienlīdzība, brālība. Masonu acīs visiem sekotājiem ir vienādas tiesības, neatkarīgi no tautības, rases vai reliģijas atšķirībām, neatkarīgi no mantas, amata vai sociālā stāvokļa. Masoni ir par vispā­rējiem morāles principiem, kurus var atzīt visas tautas visos apstākļos, viņi neliek nekādu robežu patiesības meklēšanai. Tādēļ viņi ir pret jebkādu dogmatu noteikša­nu vai prasību piederēt kādai reliģijai. Katrs masons ir brīvs un vadās tikai pēc savas sirdsapziņas. Masoniem piemīt vislielākā iecietība gan filozofiskos, gan politiskos un sociālos jautājumos."
"Masonu galīgais mērķis ir uz brīvības, vienlīdzības un brālības pamata apvie­not visus cilvēkus, neatkarīgi no rases, cilts, nācijas, reliģijas un kultūras vienā vispasaules apvienībā, lai sasniegtu Astrejas valstību, vispārējas taisnības un virs zemes Ēdena (paradīzes) valstību."
Šie skaistie vārdi ir uzrakstīti masonu konstitūcijā, lai pieviltu vientiesīgos cil­vēkus.

Citēsim dažus izvilkumus no tās pašas brošūras:
"1863. gadā studentu sanāksmē (kongresā) Lježā masons Lafargs raksturoja masonu mērķi kā cilvēka uzvaru pār Dievu. Karš pret Dievu. Tanī pastāv viss progress. Vajag pārdurt debesis kā papīra velvi."
"Neaizmirsīsim, ka mēs esam pret Baznīcu, pieliksim visus spēkus, lai likvidētu reliģijas ietekmi visās tās formās, kurās tā parādās.» (kongress Belforā 1911. g.)
Beļģijas masons Koks statptautiskajā masonu kongresā Parīzē pasludināja: "Mums nepieciešams iznīcināt reliģiju," tālāk: "propagandas ceļā un pat adminis­tratīvā veidā panāksim, ka spēsim samīt reliģijas."
"Enerģiski atbalstīsim katra brīvību, bet nešaubīsimies pasludināt karu visām reliģijām, jo tās ir cilvēces patiesās ienaidnieces. Darbosimies ar mūsu ātrajiem un veiklajiem pirkstiem, audīsim līķautu, kurš vienā jaukā dienā pārklās visas reliģijas. Tādā veidā mēs panāksim garīdzniecības un viņu sludināto aizspriedumu iznīcināšanu." (Francijas Lielās Ložas sanāksme, 1922. g.)
Noraidot visas reliģijas, masoni sevisķi neieredz kristīgo ticību. "Atcerēsimies, ka kristietība un masonisms ir absolūti nesamierināmi, - tādā mērā, ka pievienojoties vieniem, nozīmē atteikties no otriem. Tādā gadījumā masoniem ir viens pienākums ­vajag droši doties cīņas laukā un karot."
"Galilejieša (t. i. Jēzus Kristus) uzvara turpinājās 20 gadsim­tus. Maldināšana turpinājās pārāk ilgi."
"Viņam pienāks kārta un Viņš iznīkst, Dievs ir melis. Viņu pārklāj gadsimtu pu­tekļi, līdzīgi kā Indijas, Ēģiptes, Grieķijas un Romas dievus, kuri arī redzēja daudzus pieviltus cilvēkus, kuri bija nokrituši uz vaiga viņu altāru priekšā. Brāļi masoni, mums jāveicina šo neīsto dievu krišana!" (Lielo Austrumu sanāksme. 1903 g.)
"Nost ar Krustā sisto! Tu, kurš 18 gadsimtus turi cilvēci zem Sava jūga, Tava valstība ir beigusies ... Nav vajadzīgs Dievs," saka masons Fleri. "Mēs, masoni, piederam Lucifera ciltij," saka "Lessiņa" ložas masonu vecmeistars Broklins." Itālijas masonu Lielās Ložas žurnālā ir ievietota himna Sātanam, kurā ir izteikta masonu ordeņa (brīvmūrnieku brāļu) būtība:
"Es saucu uz Tevi, Sātan, pasaules valdniek! Nost priesteri, nost tavu svētīto ūdeni un tavas lūgšanas. Bet Tu, Sātan, neatkāpies! Matērijā, kura nekad neatpūšas, Tu esi dzīvā saule, dabas parādību karalis ... Sātan, Tu uzvarēji priesteru Dievu!"

Kristīgās pasaules gaismā ir nonākuši 1897. gadā Bāzelē sastādīto "Ciānas gud­ro" protokoli, kuros izteikti masonu mērķi un līdzekļi šo mērķu sasniegšanai. Kristīgos viņi agrāk sauca par "gojiem-netīrajiem", bet tagad sauc par "lētticīgajiem". Viņi uzdod sevi par tautu, kas izkaisīta visā pasaulē, kurai piederot gandrīz visas pasaules zelts, viņi nosakot pasaules saimniecisko un politisko dzīvi. Neesot tālu tas laiks, kad viņi pārņemšot varu  pār visām tautām. Pēdējā laikā "protokoli" iznākuši citā redakcijā, taču satura ziņā būtiskas atšķirības tajos nav.
Masonu vadoņi neuztraucas, ja viņu "protokoli" kļūst atklātībai zināmi. Viņi tikai pasmejas un atbild, ka tie esot izgudroti un nosauc par vientiesīgiem tos cilvēkus, kas tos uzskata par autentiskiem. Viņi apzinās, ka viņu vara ir visā pasaulē nostiprināta, ka nekas viņiem nevar pretoties.
Savu ideju izplatīšanai masoni ir nodibinājuši un vada dažādas organizācijas, kuru mērķis - saskaņā ar statūtiem - ir gan izglītības, gan kultūras veicināšana. Viņi va­da dažādas politiskās partijas ar šķietami pilnīgi pretējiem mērķiem. Šīs organizā­cijas ir izplatītas visā pasaulē un aptver desmitiem miljonu cilvēku. Šo organizāciju locekļi nemaz nezina, kas ir viņu īstie vadoņi un kāds ir organizācijas vai partijas īstais mērķis. 
Lai neiekļūtu masonu slazdos, nav jābūt par lietpratēju pasaules politikā. Pietiek būt par kārtīgu kristieti: labi zināt savu ticību, sargāt nevainīgu miesu un dvēseli un atturēties no alkohola un narkotikām, kā arī dievbijīgi pieņemt Svētos Sakramentus. Uzticīgs kristietis nevar būt reizē arī masons.

Lic.theol.Jānis Pavlovskis OFM (Imprimatur +Jānis Bulis Episcopus Liepajensis 12.X.1993.g.)