Aleksandrs (Oļesjs) Pavlovičs Berdņiks (ukr. Олександр Павлович (Олесь) Бердник, 1926—2003) — padomju un ukraiņu rakstnieks-fantasts, tiesību sargājošās kustības aktīvists un viens no Ukrainas Helsinku grupas dibinātājiem.
Biogrāfija.
Berdņika tēvs pa sniegotiem ceļiem tika līdz kaimiņu ciemam, kur atradās ciema padome, tikai mēnesi pēc dēla piedzimšanas. Ciema padomes sekretārsm savukārt, izdarīja divas kļūdas: par dzimšanas dienu norādīja šo pašu dienu, bet gadu - nākamo. Rezultātā, joprojām saglabājas juceklis ar rakstnieka dzimšanas dienu.
Lielā Tēvijas kara dalībnieks, 1943.-1945. gadi, ierindnieks. Bijis ievainots.
Viņš kā eksterns beidzis vidusskolas 7 klases, 1949. gadā - teātra studiju. I. Franko teātrī (Kijeva).
1949. gadā kosmopolītisma apkarošanas kampaņas laikā viņš atklātajā teātra partijas sanāksmē runāja pret to, ka aktieri nomelno savus kolēģus, un klasikas lugas tiek pārtaisītas pēc pavēles "no augšas". Arestēts par "valsts nodevību", 1950. gadā notiesāts saskaņā ar Ukrainas PSR Kriminālkodeksa 54–10 pantu uz 10 gadiem cietumā. Sodu viņš izcieta Pečoras, Vorkutas un Karagandas nometnēs. 1953. gadā viņš mēģināja aizbēgt, bet tika notverts, atkal notiesāts uz vēl desmit gadiem un ieslodzīts slēgtā cietumā. Apžēlots 1955. gadā.
Sāka publicēties 1957. gadā. Viņš rakstīja galvenokārt zinātniskās fantastikas žanrā; līdz 1972. gadam tika publicēti aptuveni 20 viņa zinātniskās fantastikas romāni un stāsti. Slavenās zinātniskās fantastikas filmas "Iepazīsties ar sapni" scenārija līdzautors. Kopš 1957. gada PSRS RS biedrs.
1972. gada aprīlī, veicot kratīšanu Nikolaja Rudenko dzīvoklī, kur dzīvoja Berdņiks, VDK darbinieki izņēma Ivana Dzjuba darbu "Internacionālisms vai rusifikācija?" un divas rakstāmmašīnas. 28. aprīlī Berdņiks uzsāka bada streiku, pieprasot atdot konfiscētos priekšmetus, kas ilga 16 dienas. Rakstnieks panāca tikšanos ar Ukrainas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru P. Šelestu, kurš atvainojās, taču sacīja, ka "partijas orgāni nevar iejaukties VDK darbībā". 14. maijā Berdņikam tika atdotas rakstāmmašīnas, bet viņa uzstāšanās reklāma tika likvidēta, un viņa darbi vairs netika publicēti. Kopš 1974. gada Berdņiks ir lūdzis atļauju atstāt PSRS.
1976. gada 13. augustā tika izdots rīkojums izņemt Berdnika grāmatas no bibliotēkām un PSRS grāmatu tirdzniecības tīkla. Tad viņš tika izslēgts no URS. Viņš strādāja par vitrāžas dekoratoru biedrībā "Artist".
1976. gada rudenī viņš kopā ar N. Rudenko, O. Meško, L. Lukjaņenko piedalījās "Ukrainas Helsinku grupas" izveidē.
1979. gada 6. martā viņš tika arestēts "par pretpadomju aģitāciju un propagandu", izmeklēšanas laikā viņš atzina savas "kļūdas". 17.-21.decembrī Kijevas apgabaltiesas apmeklējuma sesijā viņš tika atzīts par īpaši bīstamu recidīvistu, kuram piesprieda 6 gadu cietumsodu augstas drošības nometnēs un 3 gadus trimdā. Kopš 1980. gada 16. maija viņš tika turēts maksimālās drošības nometnē, kas pazīstama kā Perm-36. No 1981. gada 7. septembra līdz 1982. gada 13. janvārim atradās VDK pirmstiesas aizturēšanas centrā Kijevā, veicot "profilaksi". Februārī viņš atteicās sniegt liecības M. Gorina lietā. 1982. gada 7. septembrī viņš atkal tika nosūtīts uz stingra režīma zonu.
Ar 1984. gada 14. marta dekrētu viņu amnestēja. 17. aprīlī laikraksts "Literaturnaya Ukraina" publicēja nožēlojošo Berdņika rakstu “Atgriešanās mājās”, kurā teikts, ka “Helsinku kustību izveidoja CIP”, savukārt Rudenko un Lukjanenko, “ja viņiem būtu patiesa drosme, jau sen būtu aizgājuši no antipatriotisma un brīvprātīgas pašizolācijas ceļa”.
1989.-1993. Gadā viņš devās uz Indiju un Tibetu, ar lekcijām ceļoja uz Kanādu un ASV.
Mūža beigās viņš uzstājās ar filozofiskiem darbiem, turpinot V. I. Vernadska tradīcijas, pasludināja sevi par "Ukrainas Garīgās Republikas" prezidentu. Viņš kandidēja uz prezidenta vēlēšanām 1991. gadā Ukrainā, ieguva pēdējo vietu no 20 kandidātiem.
Berdņika pēdējā publiskā tikšanās ar lasītājiem notika 1996. gada 1. decembrī. 1997. gada martā rakstnieks piedzīvoja otro insultu, kā rezultātā zaudēja runas spējas un visu atlikušo mūžu gulēja gultā.
Pēc paša gribas viņš tika apglabāts savas lauku mājas pagalmā.
Ģimene
Olesam Berdņikam ir divas meitas no dažādām laulībām - Miroslava un Gromovica, kā arī dēls Radans.
Kritika
Viena no “iedomātās nākotnes pasaulēm”, kur nokļūst pasakas “Pirmdiena sākas sestdienā” galvenais varonis Saša Privalovs, ir Oļesja Berdnika romāna “Titānu ceļš” pasaule, kuru Strugatski raksturo ar neslēptu ironiju.
Dmitrijs Biļenkins esejā "Fantāzija un viltojums" kritizēja Berdņiku par nožēlojamo un augsto stilu, izskaistinājumu un tukšām runām, ideālu konservatīvismu, ienaidnieku parādīšanu, kā stulbus, sižetu nabadzību un primitivitāti, literāru bezpalīdzību.
(Par spīti visam, kā pusaudzim, man viņa vienīgais lasītais darbs patika. Protams, nekā cita, kā spriedze tur nebija, taču, ko tad tādam, toreiz meizglītotam pusaudzim, kā es vēl vajadzēja. - t.p.)
Garāka biogrāfija ir te.
Oficiālā mājas lapa.
http://www.berdnyk.com.ua/books
Titānu ceļš / Шляхи титанів (1959)
Cilvēce pārliecinoši apgūst Galaktiku, un Zeme ir iestājusies Lielajā pasaules savienībā. Bet kādu dienu Saules sistēmā lido nekontrolējams kosmosa kuģis, kuru vienkārši apturēja brīnums. Pirmie pētījumi parādīja, ka tas bija zemes kosmosa kuģis, kas palaists pirms desmit tūkstošiem gadu. Gāja bojā visa apkalpe, taču pēctečiem adresētie ieraksti ir saglabājušies, un viens pēc otra skatītāju priekšā parādījās attālu senču dramatiskās dzīves attēli ...
Zvaigžņu korsārs / Зоряний корсар (1971)
Šis stāsts aizsākās, kad jauns zinātnieks Sergejs Gorenicins atklāja Melno papirusu jeb, kā to sauca Ukrainas kazaki, Melno vēstuli, kas izrādījās nezināmas civilizācijas vēstījums no kosmosa dziļumiem ...
Piezīme:
Raksta tapšanas laikā romāna nosaukums bija plānots kā "Суддя і любов".
Pārskatītajā formā romāns ietvēra noveli "Starpzvaigžņu aukle" (1961), garstāstu "Pastarā tiesa" (1965) un "Kosmokratoru nemieri" (1968).
«Dažboga kamertonis»
Rakstīts ceturtdaļgadsimtu pēc "Zvaigžņu korsāra", "Dažboga kamertonis" turpina iepriekšējā romānā aizsākto sižetu. Konfrontācija starp Aras kosmiskās supercivilizācijas līderi, vareno Arimanu un revolucionāriem-kosmokrātiem tika pārnesta uz Zemi.
Ceļojot laikā, draugu trīsvienība neatrodas savā "dzimtajā" laikā, bet gan 1948. gadā. Nedaudz vēlāk kļūst skaidrs, ka Arimana intrigu dēļ viņi nokļuva ne tikai ne savā laikā, bet arī ne savā dimensijā ...
Viss sākās ar kosmokrātu dunpi - visvarenas civilizācijas titāniem, kuri sacēlās pret Arimana tirāniju. Glābjot jauno zemes cilvēci tās pārstāvju aizsegā, neko neatceroties par viņu zvaigžņu pagātni, šiem nemierniekiem būs jāveic daudzi pārbaudījumi, pirms visi punkti uz “i” tiek atzīmēti kosmiskā konfrontācijā.
Filozofiskajā ciklā "Dažboga kamertonis" Olesjs Berdņiks izvirza svarīgus morāles un ētikas jautājumus. Viņa darbos tiek apvienotas dziļas nacionālās saknes un humānistiskais universālisms, romānu lappusēs roboti pārvēršas par cilvēkiem, un cilvēki tiecas pēc iekšējās pasaules un universālo noslēpumu izzināšanas.