Tā kā krustā sišanas diena un datums ekspertiem bija zināmi, problēmas vairāk sagādāja precīza gada noteikšana. Zinātnieku aprēķinu loģika ir sekojoša.
-
Visi četri evaņģēliji un Tacita Annāles (XV, 44) liecina, ka krustā sišana notika laikā no mūsu ēras 26. līdz 36.gadam, kad Jūdejas prokurators bija Poncijs Pilāts;
-
visi četri evaņģēliji vēsta, ka krustā sišana notika piektdienā;
-
visi četri evaņģēliji atklāj, ka Jēzus nomira dažas stundas pirms ebreju sabata;
-
sinoptiskie evaņģēliji (Matejs, Marks un Lūka) norāda, ka Jēzus mira nisana mēneša 15.dienā;
-
Jāņa evaņģēlijs atšķiras no sinoptiskajiem, un tajā teikts, ka Jēzus mira nisana 14.dienā.
Kad tik apkopota šī informācija un sasaistīta ar astronomiskajām kalkulācijām, zinātnieki secināja, ka Jēzus miris piektdienā, mūsu ēras 33.gada 3.aprīlī.
Savukārt tumsu, kas saskaņā ar evaņģēlijiem, iestājusies pēc Kristus nāves, pēc ģeologu domām, izraisīja smilšu vētra, kas bija bieži novērojama dabas parādība šajā reģionā.