1965. gadā amerikāņu arheologs-amatieris, bijušais diplomāts Rejs Vinfīlds Smits, seno Tēbu teritorijā, Karnakā atklāja apmēram 16 000 kaļkakmens gabalu ar uzrakst, roku, galvu, saules diska un no tā izejošo staru fragmentiem. Smits nolīga fotogrāfus, kas nofotogrāfēja katru fragmentu, bet pēc tam devās uz dažādu pilsētu un valstu muzejiem, lai sameklētu un nofotofrafētu citus akmens gabalus ar līdzīgu izcelsmi. Rezultātā viņš ieguva apmēram 40 000 fotogrāfiju. Analīze ar skaitļojamām mašīnām palīdzēja atrast tādus, kas kas sakrita viens ar otru kā bilžu mīklas - pazla - gabaliņi bērnu spēlītē.

Kad attēli un uzraksti bija daļēji atjaunoti, izdevās saprast to lomu, ko nospēlēja Atona kulta ieviešanā daiļā Nefertite ("skaistule, kas nāk").

Izpētot Smita savāktos materiālus, vēsturnieks no Minhenes Filips Vandenbergs konstatēja, ka uz tempļa sienām daudz biežāk var atrast nevis Ehnatona, bet Nefertites vārdu un attēlu. Pētnieks nonāca pie secinājuma, ka īstā valdniece valstī bija nevis ekscentriskais faraons, bet gan tieši viņa.

Izcelsmes un "karjeras" sākuma versijas.

Ziņas par Nefertites izcelsmi, kas atrodas dažādos avotos, ir visai pretrunīgas. Šodien eksistē vairākas versijas.

Pirmā un pati izplatītākā ir tāda, ka Nefertite ir Mitanni valdnieka meita, Mitanni bija valsts Augšējā Divupē un tajā laikā tā bija viena no galvenajām Ēģiptes sabiedrotajām.

Saskaņā ar citu versiju, viņa bija viena no galma augstmaņa meitām. Šis augsmanis Eije bija Ehnatona tēva, faraona Amenhotepa III sievas Teijes brālis. Tad iznāk, ka Nefertite bija Teijes brāļameita un sava vīra otrās pakāpes māsīca. Vēl viena leģenda stāsta, ka arī Nefertite bija Amenhotepa III meita, tikai no citas sievas.

Pie sacītā vēl jāpievieno tādu, gandrīz neticamu epizodi no jaunās, iesācējas valdnieces dzīves.

It kā piecpadsmit gadu vecumā viņu izdod par sievu vecajam faraonam Amenhotepam III. Pēc diviem gadiem vecais monarhs mirst, bet Nefertite kļūst par sievu viņa 12 gadus vecajam dēlam, Amenhotepam IV, kura mātei Teijei bija liels ietekme galmā.

Arī viņa, pēc vienas versijas, tāpat kā Nefertite, esot cēlusies no Mitanni valdnieku dzimtas. Mitanni bija pieņemts, ka arī valdnieka sievas piedalās valsts pārvaldē.

Vai asinsgrēks pēc klasiskās shēmas?

Uz viena no bareljefiem arheologi atrada Ehnatona, Teijes un viņas meitas - princeses Bekatatonas attēlus. Princeses tēvs nekādi nevarēja būt Teijes vīrs - valdnieks Amenhoteps III, jo viņš jau bija miris četrus gadus pirms meitenes piedzimšanas. Visdrīzāk Bekatatonas tēvs bija... Teijes dēls Ehnatons!

Tieši šī asinsgrēka saite, kā domā amerikāņu psihologs Imanuils Veļikovskis, varēja kalpot par vēsturisku avotu grieķu mītam par valdnieku Edipu un viņa "Edipa kompleksu". Pēc Vandenberga domām tāds neparasts "mīlas trijstūris" netraucēja Nefertitei vadīt valsts politisko un reliģisko dzīvi. Tieši viņa nospēlēja vadošo lomu, nodibinot dieva Atona kultu. Bet uzvara cīņā ar varenajiem bijušo ēģiptiešu dievu priesteriem vēsta par lielu Nefertites politisko varu.

Ģimenes un valsts lietas.

Jaunais pāris, kā redzams no daudzajiem sienu zīmējumiem, vadīja krāšņu un laimīgu ģimenes dzīvi. Pirmajos trīs laulības gados viņiem piedzima trīs meitas, kuras pastāvīgi tika attēlotas kopā ar vecākiem. Bet pavisam Nefertitei un Ehnatonam bija sešas meitas.

Viņu kopdzīves ceturtajā gadā Amenhoteps IV sāk būvēt jaunu galvaspilsētu, kas atradās mūsdienu pilsētiņas Tel-el-Amarnas vietā, Vidusēģiptē. Trīs gados uzbūvēja lieliskas svētnīcas, rezidences un kapenes, ar akmens plātnēm iesedz alejas, stāda kokus. Kad 1357. gadā pirms mūsu ēras būvniecību pabeidz, Ahetatona kļūst par to laiku antīkās pasaules grandiozāko būvi.

Savas valdīšanas trīspadsmitajā gadā Ehnatons negaidot paziņo, ka viņa vecākās meitas Meritatonas vīrs Semnehkara tiek iecelts par līdzvaldnieku. Pēc tam Nefertites zvaigzne pie politikas debesīm nodziest. Ir aizdomas, ka Semnehkara ne tikai cīnījās ar viņu par varu, bet arī atņem viņai Ehnatona mīlestību.

Kaut kas no personīgās dzīves.

Liekas, ka pēdējos laulības dzīves gados skaisto valdnieci aplido pielūdzēju bars. Šajos gados, dzīvojot savā pilī, viņa dzemdē vēl trīs meitas, visas no dažādiem tēviem.

Taču, ne jau pret visiem, kas cenšas iegūt tuvību ar viņu, Nefertite bija labvēlīga. 1971. gadā atrada trīs plāksnītes, kas bija kā trīs zīmēta komiksa attēli. Pirmajā tiek rādīts, kā ceremoniju vadītājs Umihanko pienāk pie Nefertites ar mērķi apskaut viņu un kā pēc saniknotās valdnieces pavēles viņu iejūdz ratos, kas piekrauti ar akmeņiem, un liek braukt tuksnesī, kur viņš pēc desmit dienām mirst no slāpēm.

Iespējams, ka šis nesekmīgais pielūdzējs nebija vienīgais, kuru atraida viņa iekāres objekts. Ahetatonas drupu vietā atrastais, slavenais Nefertites krūšu tēls, ko bija veidojis galma tēlnieks Tutmess, attēlo valdnieci tikai ar vienu aci. Visā pārējā krūšutēls nerada iespaidu, ka nav pabeigts. Vandenbergs uzskata, ka kreisās acs iztrūkums nozīmē mākslinieka bezspēcīgo atriebību, jo bija kaislīgi iemīlējies kaprīzajā skaistulē, kura neatbildēja viņam ar pretjūtām.

Neskatoties uz panākumiem vīriešu vidū, Nefertite otro reizi vairs neapprecas. Taču vienu no savām meitām – jaunāko – Anhesenpatonu viņa izdod par sievu faraonam Tutanhatonam, kuram tajā laikā bija tikai 11 gadi. Drīz jaunais valdnieks pamet Ahetatonu, pārceļoties ar savu galmu atpakaļ uz Tēbām. Atgriežas veco dievu kults. Faraons pieņem jaunu vārdu – Tutanhamons, bet 1349. gadā pirms mūsu ēras mirst, apmēram 20 gadu vecumā.

Gandrīz pēc 3300 gadiem arheologs Hovards Kārters atrod šī jaunā faraona kapenes, kurās bez viņa mūmijas atrodas vēl neiedomājamas mākslas vērtības, kas tagad visā pasaulē ir pazīstamas kā “Tutanhamona kapeņu dārgumi”.

Saskaņā ar oficiāli pieņemto versiju, Nefertite nomira savas dzīves 34 gadā, iespējams, ka mēra epidēmijas laikā. Viņas kapenes vēl līdz šim laikam nav atrastas. Ja tās kaut kad atradīs, tad zinātnieki, bez šaubām, iegūs jaunu informāciju gan par šīs augstākā mērā noslēpumainās dāmas dzīvi, gan nāvi.

Vēl viens drosmīgs minējums...

Eksistē arī visai oriģināla hipotēze par Nefertites likteni viņas dzīves pēdējos gados. Pētnieks Nikolass Rivss ir pārliecināts, ka Nefertites pazušana Ehnatona valdīšanas pēdējā posmā gandrīz viennozīmīgi var uzskatīt par viņas turpināšanu būt par līdzvaldnieci un faraona pēcteci, tikai zem cita vārda.

Tādā gadījumā, Rivss ir pārliecināts, viņa arī ir noslēpumainais faraons Semnehkara, kas nāk Ehnatona vietā un ir Tutanhamona priekštecis, kura glāsti un kvēlie mīlas apliecinājumi pret faraonu-ķeceri Ehnatonu, kas ir iemūžināti viņu kopvaldīšanas perioda attēlos, izsauca galēju izbrīnu ēģiptologos, radot pat pieņēmumu par abu “karalisko personu” netradicionālo orientāciju.

...un nemazāk drosmīga hipotēze.

Ir zināms, ka pirms Ehnatona nāves Ēģipti piemeklē kāda epidēmija, kas aiznes daudzu cilvēku dzīvības. Bijušie, “atvaļināto” dievu priesteri tūlīt paziņo, ka šie īstenie dievi ir atraidījuši faraonu-ķeceri un ir sūtījuši valstij šo nežēlīgo sodu. Vairums ēģiptiešu uztver šo paziņojumu nopietni. Sāk briest dumpis.

Tādā situācijā Nefertites vecākā meita Meritatona un viņas jaunais vīrs (Semnehkara vairs nebija starp dzīvajiem), vadot lielu savu piekritēju vienību, atstāja valsti vairākos jūras kuģos.

Pēc ilgas kuģošanas gar Vidusjūras dienvidu un rietumu piekrasti uz ilgu laiku apstājoties piekrastē (arheologi ir atraduši pēdas no šīm apmetnēm), flotile izgāja Atlantikā un devās gar piekrasti uz ziemeļiem.

Visu to var izsekot dažādu tautu un valstu vēsturiskajās hronikās, kur Meritatonu sauc par Skotu, bet viņas vīru par Gaijutelosu. Galu galā ekspedīcija apstājās mūsdienu Skotijas teritorijā. Attiecības ar aborigēniem principā bija miermīlīgas, taču reizēm saasinājās, sākās sadursmes, kas reizēm pārauga īstās kaujās. Vienā no tādām kaujām bojā aizgāja Skota, bet viņas kareivji, sajaucoties ar aborigēniem, kļuva par valsts iedzīvotāju sastāvdaļu, kuru sāka saukt par “Skotas zemi” - Scotland – Skotiju.