Lai gan šķiet, ka notekcaurules nav glītākā ēkas daļa, kas prasa arī regulāru kopšanu, mūsdienu tehnoloģijas piedāvā inovatīvus risinājumus, kas ne tikai ļaus paslēpt pašas caurules, bet arī modernā veidā risināt jautājumus, kas saistīti ar lietus ūdeņiem. Pasaulē lielākais santehnikas preču ražotājs “Geberit” apkopojis vairākus interesantus faktus par notekcaurulēm un to vēsturi.
Sākumi senajā pasaulē
Notekcauruļu attīstības pirmsākumi ir atrodami jau senajā pasaulē, piemēram, Senajā Romā, vienā no tehnoloģiski attīstītākajām civilizācijām, bija izveidotas sarežģītas kanalizācijas sistēmas, lai novadītu lietus ūdeni no jumtiem un ielām. Romas pilsētā Cloaca Maxima bija viena no pirmajām lielajām kanalizācijas sistēmām pasaulē, kuru romieši izmantoja, lai novadītu lietus un sadzīves ūdeni no pilsētas uz Tibras upi. Lai gan romieši primāri izmantoja akmeni un keramikas caurules kanalizācijai, viņu izgudrojumi norādīja uz ideju par ūdens novadīšanu no būvēm.
Viduslaiki un renesanse
Viduslaikos notekcaurules netika plaši izmantotas, jo lielākā daļa ēku tika būvētas bez sarežģītām ūdens novades sistēmām. Tomēr gotikas arhitektūrā, piemēram, katedrālēs, bieži tika izmantotas tā saucamās “gargojas” – dzīvnieku vai mitoloģisko būtņu galvas, kas kalpoja kā ūdens novadīšanas elementi. Šie elementi novadīja ūdeni no jumtiem un nodrošināja, ka tas neietekmē ēkas pamatus vai sienas.
Renesanses laikā, līdz ar celtniecības tehnikas attīstību un pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugumu, radās nepieciešamība pēc efektīvākām notekūdeņu sistēmām. Šajā periodā sāka parādīties pirmās metāla notekcaurules, kas galvenokārt tika izgatavotas no svina, jo tas bija viegli veidojams un izturīgs materiāls.
Industriālā revolūcija un modernās notekcaurules
Industriālā revolūcija 18. un 19. gadsimtā veicināja strauju tehnoloģisko attīstību, ieskaitot celtniecības materiālu un būvniecības tehniku. Šajā periodā metāla izstrādājumi kļuva daudz pieejamāki, un svina notekcaurules sāka aizstāt ar čuguna, tērauda un vara caurulēm. Čuguns kļuva īpaši populārs, jo tas bija izturīgs pret koroziju un spēja izturēt lielas slodzes. 19. gadsimtā čuguna notekcaurules kļuva par standartu rūpnieciskajā būvniecībā, īpaši Eiropā un Ziemeļamerikā.
20.gadsimtā notekcaurules kļuva vēl izplatītākas, pateicoties jaunu materiālu attīstībai, piemēram, alumīnijam un plastmasai. Plastmasas caurules bija vieglāk uzstādāmas un lētākas, kas padarīja tās populāras gan dzīvojamo, gan komerciālo ēku būvniecībā.
Mūsdienu notekcaurules
Mūsdienās notekcaurules tiek izgatavotas no dažādiem materiāliem, piemēram, PVC, alumīnija, tērauda un cinkota metāla. PVC caurules ir populāras to izturības, zemās cenas un vienkāršās uzstādīšanas dēļ, savukārt metāla caurules bieži tiek izmantotas komerciālajās un vēsturiskajās ēkās to ilglaicības un estētiskā izskata dēļ. Mūsdienās notekcauruļu dizains ir optimizēts tā, lai nodrošinātu efektīvu ūdens novadīšanu, samazinātu aizsērējumu risku un nodrošinātu ēku aizsardzību pret mitrumu.
Inovācijas mūsdienās
Droša un ātra lietusūdens novadīšana no lielu jumtu platībām kļūst arvien svarīgāks uzdevums mūsdienu dzīvojamo, rūpniecisko, komerciālo un daudzstāvu ēku projektēšanā un būvniecībā. Uzņēmums “Geberit”, kas integrē lietusūdens novadīšanas un ūdensapgādes tehnoloģijas pasaules lielākajos būvniecības projektos, ir piedāvājis risinājumus sarežģītām būvniecības situācijām ne vienai vien ēkai arī Latvijā, kā piemēram, biroju komplekss “Verde”, Daugavas stadiona vieglatlētikas manēža, Preses nams u.c. Kā jau iepriekš minēts, “Geberit” lietusūdens novadīšanas sistēma “Pluvia” uzstādīta arī daudzfunkcionālajā Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā. Šī sistēma paredz efektīvu un drošu liela lietusūdens daudzuma novadīšanu īpaši izveidotajā sistēmā pat visstiprāko lietusgāžu laikā, izmantojot vakuumu.
“Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā ir uzstādītas 22 lietusūdens novadīšanas jumta piltuves. Salīdzinot ar parasto jeb gravitācijas lietus ūdens sistēmu, vakuuma sistēmai, pateicoties sistēmas darbības principam, nepieciešami cauruļvadi ar daudz mazākiem diametriem. Rezultātā sistēma piepilda ūdeni ar minimālām gaisa spraugām un tās jauda ir daudz lielāka”, stāsta Geberit tehniskais konsultants Ivars Grantiņš.
Viņaprāt, vēl viena šīs sistēmas priekšrocība, tas ir īpaši tādās lielās ēkās kā loģistikas un iepirkšanās centri, sporta manēžas, ir horizontālie cauruļvadi, kas tiek uzstādīti bez slīpumiem, ļaujot maksimāli izmantot ne tikai grīdas platību, bet arī visu telpas apjomu. Visbeidzot, mūsdienu tehnoloģijai piemīt pašattīrīšanās īpašības. Viss pateicoties lielajam notekūdeņu kustības ātrumam, kas padara apkopi daudz vieglāku nekā ierasts.
Geberit Pluvia vakuuma lietusūdens sistēma ir tirgū jau vairāk nekā 40 gadus. Klienti un būvuzņēmēji, kas to izvēlas, ir pārliecināti par komponentu kvalitāti, sistēmas uzticamību un vienkārši apkopi. Pluvia sistēmu var pielāgot dažādiem jumta izmēriem un formām, padarot to piemērotu dažādiem projektiem.
https://kripto.media/no-senas-romas-lidz-musdienam-notekcaurulu-stasts/