Vladimira Koroļova un Jekaterinas Mitrofanovas raksts no žurnāla "Kot Šredingera", 2015. gada decembra numura. Sākums.
Decembra vidū kinoteātros sāks rādīt jaunu epizodi no fantastiskās kulta sāgas "Zvaigžņu kari" - "Spēks mostas". Šī teksta autori pārskatīja visas iepriekšējās kinoepopejas daļas un mēģināja iedomāties, no kādām vielām un materiāliem varētu būt radīti "tālās, tālās galaktikas" brīnumainie izgudrojumi.
Gunganu pilsēta.
Sāksim ar gunganiem - lepno humanoīdu-amfībiju rasi no planētas Nabū, kas apdzīvo tās purvus un ūdenskrātuves. Šie radījumi dzīvo zemūdens pilsētās zem caurspīdīgiem kupoliem. Un iet cauri šo kupolu sieniņām, nesagraujot tās, taču ūdens caur tām tikt nevar. Tādi aizsargkupoli ļoti atgādina ziepju burbuļus. Parasti ziepes sastāv no garām organiskām molekulām, kuru gali dažādi mijiedarbojas ar ūdeni: no vienas puses tie atgrūžas (ir hidrpfobi), bet no otras pievelkas (ir hidrofili). Abu šo īpašību piemišana vienai vielai tiek saukta par amfifiliju un nodrošina noturīgas plēves veidošanos uz robežšķirtnes gaiss-ūdens. Taču gunganu pilsēta ir novietota lielā dziļumā un ziepju burbuļa vājās molekulu saites nespētu pretoties spēcīgajam ūdens spiedienam. Var izspriest, ka gunganiem izdevās sintezēt lielas stiprības amfifīlu savienojumu. Taču, lai caur tādu pūsli-kupolu varētu iziet cauri, viņam jābūt apgādātam ar vēl vienu īpašību - tiksotropiskumu, kad viela paliek šķidra, kad to sajauc, kā dažas līmes, krāsas, locītavu iekšējais šķidrums. Apvienot šīs īpašības vienā vielā pagaidām ir nereāli. Tā kā gunganu pilsētas paliek par neatkārtojamu, fantastisku izgudrojumu.
Bum-bumi.
Vēl viena interesanta tehnoloģija, ko izstrādājuši gungani, ir - zilie, lodveida elektriskie lādiņi bum-bumi, kas viegli izved no ierindas elektroniku. Amfībiju cilts visai sekmīgi tādā veidā atsita droīdu uzbrukumu no karalienes Padmes Amidalas rezidences pirmajā "Slēpto draudu" epizodē. Bum-bumu pamatā varēja būt superkondensatori - ierīces, kas spēj uzkrāt elektrību. Tie ir sava veida hibrīds no akumulatoriem un kondensatoriem. Lādiņš tur glabājas kā jonu kārtas, kas aplenc grafēna vai poraina oglekļa elektrodu. Jo lielāks elektroda laukums, jo lielāku lādiņu var glabāt superkondensators. Filmā bum-bumu izmēri bija dažādi: vienus palaida ar katapultu - acīmredzot tos taisīja no lieliem elektrodiem; citus, uz mazāku elektrodu bāzes, meta ar lingu palīdzību. Superkondensatora saskaršanās brīdī ar metālisku virsmu notiek īssavienojums - iespējams, ka tas arī sadedzina visu elektroniku.
Portatīvais DNS-sekvenators.
Spēks - tā ir enerģija, kas iet cauri visam un aptver visu "Zvaigžņu karu" Visumā. Gaišie džedaji un tumšie siti māk vadīt Spēku, šīs īpašības kvalitāte ir atkarīga no midihloriānu daudzuma asinīs. Pirmajā epizodē džedajs Kvaj-Gons Džinns, kas pamana jaunā džedaja Anakina Skaivokera spēju vadīt Spēku, tūlīt pat veic puisēna asins analīzi ar portatīvas iekārtas palīdzību. Saskaņā ar filmu midihloriāni ir īpašas šūnu organellas, precīzāk, mikroskopiski radījumi. Ja Zemes cilvēki nopietnāk sāktu meklēt šādus radījumus, tad visdrīzāk tos meklētu DNS līmenī. Iespējams, ka tā notika arī fantastiskajā sāgā. Realitātē tikai tagad sāk parādīties un pagaidām tiek testēti DNS-sekvenatori mikročipu veidā. Tās ir iekārtas zibatmiņas lielumā. Galvenā tāda aparāta sastāvdaļa ir - grafēna vai molibdena disulfīda membrāna dažu atomu biezumā. DNS atšifrēšana ar šo iekārtu palīdzību notiek dažu stundu vai minūšu laikā. Sanāk, ka kompaktie DNS analizatori, līdzīgi tam, ko izmantoja Kvaj-Gons, - ir pavisam reāla tehnoloģija.
Gaismas zobena kristāls.
"Zvaigžņu karu" radītājs Džordžs Lūkass, rakstot scenāriju, atzīmēja, ka džedaju un situ zobenos ir iebūvēti kristāli, kas fokusē gaismas starus. Mājiens par to ir arī otrajā epizodē "Klonu uzbrukums": tur var redzēt sagriezto Anakina gaismas zobenu, tā iekšienē dzirksteļo zila substance, kas līdzīga kristālam. Taču, ja mēģinātu izveidot šādu zobenu, tad no lāzera izmantošanas nāktos atteikties tūlīt. Tā stari izplatās ļoti tālu, kamēr neizsējas, bet džedajiem stara garums tik tikko pārsniedz metru. Var mēģināt izveidot elektronu zobenu. Kristāls šajā gadījumā kalpos kā spēcīgs elektronu avots, bet rokturis pēc būtības kļūs par elektronu lielgabalu. Lai ierobežotu daļiņu izplatīšanos un nedotu tām iespēju izkaisīties telpā, vajag vēl vienu papildus elementu - pozitīvā lādiņa avotu, kas radīs elektrisko lauku. Te sāks strādāt Lorenca spēks (F = qE + qv x B): izlidojošie elektroni sākumā tiks bremzēti, pēc tam tie pa loka trajektoriju atgriezīsies atpakaļ iekārtā. Un var likties, ka zobens a-la "Zvaigžņu kari" ir gatavs! Taču arī šai konstrukcijai ir trūkumi. Pirmkārt ir grūti piespiest tādu zobenu spīdēt spektra redzamajā daļā. Otrkārt, lādiņu atgrūšanās neļautu tam saglabāt formu triecienā pret kaut ko. Treškārt, ja tā rokturis tuvotos otram tādam pašam rokturim, visdrīzāk elektroni no viena zobena pievilktos pie otra pozitīvā elektroda - rezultātā aizraujoša divkauja nesanāktu.
Luka protēze.
Tehnoloģiju attīstība "Zvaigžņu karu" Visumā ļauj tikt galā arī ar tādām kaitēm, kā rokas vai citu locekļu pazaudēšana. Piektajā epizodē "Impērijas atbildes trieciens" Luks Skaivokers zaudē delnu cīņā ar Dārtu Veideru un tās vietā iegūst protēzi, kas jūtīga pret vismazāko adatas pieskārienu. Nesen līdzīga iekārta parādījās arī mūsu pasaulē. Tādu protēžu robotizēto pirkstu galiņos, tiek uzstādīti īpaši pjezodevēji, kas jūtīgi pret spiedienu. Ar vadiņu palīdzību elektriskais signāls tiek noraidīts tieši smadzenēs, kas cilvēkam izsauc sajūtas, ļoti līdzīgas īstajām. Tā kā protezēšanas ziņā mēs gandrīz jau esam panākuši "tālo, tālo galaktiku".
Nobeigums sekos.