Nezināmā civilizācija.

Igora Ņikitina raksts no izdevuma "Taini XX veka", 2015. gada 46. numura.

Visas pasaules arheologu sapnis ir noskaidrot īsto datumu, kad uz Zemes radās cilvēku civilizācija.

 

Ceļš zem ūdens.

Pagaidām ar šo jautājumu viss ir diezgan miglaini tā vienkāršā iemesla dēļ, ka katru reizi, kad akadēmiķi "paziņo", ka beidzot ir atraduši datumu, kad uz mūsu planētas ir parādījusies pirmā civilizācija, teiksim tā, kāds urķīgs arheologs atrok kārtējo artefaktu, kas vēlamo datumu atbīda vēl kādus gadu tūkstošus atpakaļ tālā vēsturē.

Tā ir noticis arī šoreiz. It kā jau visi bija norunājuši, saskaņojuši un oficiāli apstiprinājuši: pirmo civilizāciju izveidoja šumēri un šis zīmīgais notikums norisinājās kaut kur pirms sešiem tūkstošiem gadu.

Taču re kā, nē - nesen paziņoja itāļu arheologi. Civilizācija uz Zemes nav parādījusies pirms sešiem tūkstoš gadiem, bet daudz agrāk. Un savam pierādījumam minēja sekojošus faktus...

Sākumā priekšvēsture. Pārrakuši Apenīnu pussalas sauszemes daļu, itāļu arheologi nolēma rūpīgāk pētīt pussalai tuvo Vidusjūras dibenu. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc ka Vidusjūra ir civilizācijas šūpulis, un par to pagaidām neviens nešaubās. Otrkārt, pirms tūkstošiem gadu pasaules okeāna līmenis bija par simtiem metru zemāks kā tagad; Beringa šauruma nebija, Baltijas un Sarkanās jūras bija tikai sīki ezeri, virs okeāniem pacēlās simtiem salu, ieskaitot arī pagaidām neviena neatrasto Atlantīdu. [Starp citu, Vidusjūra, kā jūra radās tad, kad Gibraltāra savienojums ar Āfriku iebruka un Atlantijas okeāna ūdeņi ieplūda šajā ieplakā - t.p.] Respektīvi, arī vissenākās civilizācijas ir jāmeklē tur, kur stiepās senās Vidusjūras krastu līnija, tas ir - desmitiem kilometru attālumā no tagadējās Itālijas krastiem, jūras dibenā.

Apdzīvotā sala.

Liktenis uzsmaidīja arheologiem. Šelfā netālu Pantelerijas salas (Sicīlijas šaurumā) tika atrastas ciklopisku  ostas celtņu paliekas, to vidū arī acīmredzami ar rokām gatavota kolonna 12 metru garumā, kas bija izveidota pirms vairāk nekā 10 tūkstoš gadiem, 6 ar pusi tūkstošu gadu vecāka par laiku, kad Stounhendžā tika iebīvēts pirmais akmens.

Kurš tad izkala šo 15 tonnas smago kolonnu? (Starp citu, netāli tika atrasta arī vieta, kur tā tika izgatavota.) Kāda varena civilizācija bija uzbūvējusi ostu, pirms 10 tūkstoš gadiem izveidojusi molu, lai aizsargātu no vētrām tur atrodošos kuģus? Modernā zinātne skaidru atbildi uz šo jautājumu dot nevar. Skaidrs vienīgi tas, ka kādreiz, ļoti sen šeit ir bijusi sala, un uz šīs salas nedzīvoja pērtiķi ar nūjām, kas ar grūtībām apguva lauksaimniecības ābeci un nesekmīgi centās padarīt pirmo suni par mājdzīvnieku, bet agsti attīstīti cilvēki, kas mācēja apstrādāt akmeni, būvēt no tā celtnes un ceļot pa jūru (citād, kāpēc viņiem būtu vajadzīga osta?).

Taču, spriežot pēc visa, pirms 9,2 tūkstošiem gadu cilvēkiem nācās pamest piekrastes pilsētu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka ūdens līmenis cēlās un sala, kuras vārdu mēs tā arī neuzzināsim sāka pazust zem ūdens.

Itāļi nešaubās, ka tie ir tikai pirmie atradumi - tikai sākums, un ka nākotnē viņus gaida pārsteidzoši atklājumi.