Galvenajā lomā Geminoīds.
Sieviete-androīds "Geminoid F", viens no robototehnikas ģēnija Hirosi Isiguro radījumiem, filmējās galvenajā lomā japāņu režisora Kodzi Fukadas jaunajā filmā "Sajonara". Robots tēlo invalīda ratiņiem piekalto Leonu, kas uzmundrina nedziedināmi slimo, radiācijas apstaroto meiteni un pat lasa viņa dzejoļus. Leona pasaka pilnvērtīgas frāzes, dzied. Kustību aktivitāšu trūkumu ("Geminoid F" nemāk staigāt ne tikai pēc scenārija, bet arī dzīvē) robots kompensē ar dramatisku mīmiku: smaida, sarauc uzacis, kustina lūpas. Notiek tas ar 12 servopievadu palīdzību, kas aizvieto sejas muskuļus. Vēl viena Geminoīda atšķirība no aktieriem-cilvēkiem ir intelekta trūkums: filmēšanas laukumā androīdz tika vadīts no attāluma ar klēpja datora palīdzību.
Svelme līcī.
Persijas līča valstu iedzīvotājus gaida smagi laiki: šī gadsimta beigās klimats reģionā var pasliktināties tik tālu, ka atrašanās ārpus ar kondicionieri apgādātām telpām pat dažu stundu laikā kļūs par nopietnu apdraudējumu dzīvībai. Pie vainas būs anomāli augstā gaisa temperatūra un neciešams mitrums, tā liecina pētījuma, kas publicēts žurnālā "Nature Climate Change", autori.
Saskaņā ar viņu prognozi, klimatiskie apstākļi Tuvajos Austrumos pēc septiņiem-astoņiem desmitiem gadu kļūs praktiski cilvēkiem nepanesami, īpaši tādiem, kas nebūs tik bagāti, lai iegādātos kondicionierus, un, kuri strādās atklātā gaisā. Kā izbēgt no apokaliptiskā scenārija? Jāsamazina siltumnīcas efekta gāzu iznešu daudzumu pasaules mērogā. Taču priekš tā visām pasaules valstīm ir jāsarunā un jāsāk realizēt darbības plānus.
Pats gigantiskākais paātrinātājs pasaulē.
Ķīna ir nolēmusi būvēt daļiņu paātrinātāju, kas būs divas reizes lielāks un septiņas reizes spēcīgāks par Lielo hadronu kollaideru (LHC) Eiropas kodolpētījumu centrā, tas ir, kļūs par pašu spēcīgāko pasaulē. Apļveida iekārta ar nosaukumu "Cirkulārais elektronu-pozitronu kollaiders" būs 50-100 kilometru gara. Plānots, ka uz tās Hiksa bozonus ražos rūpnieciskos apjomos - LHC jauda tam ir par mazu. Bez tam, ja LHC tie rodas, kad saduras protoni ar daudzām citām daļiņām, tad ķīniešu paātrinātājā sadursies tikai elektroni un pozitroni. Pētnieki uzskata, ka tāda tehnoloģija palīdzēs tikt vaļā no citu daļiņu piemaisījumiem, pateicoties tam, Higsa bozoni parādīsies tīrā vidē. Jaunā, gigantiskā paātrinātāja būves pirmais etaps plānots uz 2020-2025 gadiem.
Pašas zemākās temperatūras.
Pati zemākā iespējamā temperatūra ir: -273,15oC jeb 0 K (Kelvina grādu). Dabā tāda temperatūra nekur nav sastopama, jo nav iespējama principā.
Pati zemākā temperatūra Visumā ir konstatēta Bumeranga miglājā, kas atrodas no mums 5 tūkstošu gaismas gadu attālumā, un ir 1 K (-272oC).
Pati zemākā temperatūra Saules sistēmā negaidīti ir konstatēta uz Mēness: -240oC. Tas pārspēj pat Neptūna pavadoni Tritonu (ap: -237,6oC) un Plutonu (-230oC).
Pati zemākā temperatūra uz Zemes ir konstatēta Antarktīdā, stacijā "Vostok": -89,2oC. Temperatūra fiksēta 1983. gadā. Ziemeļu puslodē aukstākā temperatūra ir konstatēta Jakutijā, Verhojanskas pilsētā: -67,8oC, lai gan uz to pretendē arī meteostacija 40 km no Oimjakonas ciema.
Pati zemākā, ko radījis cilvēks.
2015. gada pavasarī fiziķis Marks Kasevičš un viņa kolēģi no Stenfordas Universitātes spēja sasaldēt kondensātu no 100 tūkstošiem rubīdija atomiem līdz temperatūrai apmēram 50 pikokelvini, tas ir, 0,000 000 000 05 K grādi. Par to rakstīts žurnālā "Physical Review Letters". Tādus rādītājus izdevās sasniegt ar īpaša lāzera palīdzību, kas nomāc atomu kustību.
Daudzi materiāli iegūst pārsteidzošas īpašības superzemās temperatūrās. Piemēram, metāli iegūst supervadītspēju, šķidrumi un kondensētas gāzes - superplūstamību. Pie temperatūrām ap absolūto nulli eksistē Bozē-Einšteina kondensāts, vielas stāvoklis, kur visi atomi iegūst vienu un to pašu enerģētisko līmeni un kļūst neatšķirami viens no otra.
Paši mazākie kukaiņi.
Žurnālā "ZooKeys" krievu entomologs Aleksejs Poļilovs ir publicējis rakstu par to, ka viņam izdevies noskaidrot pašu mazāko kukaiņu izmērus: vaboles no sugas Scyosella musawasensis ir tikai 325 mikronu garas (mazāk par trešdaļu milimetra) un parazītiskās lapsenes Dicopomorpha eschmepterigis tikai 139 mikronus garas. Pēc izmēriem salīdzināmas ar infuzorijām-tupelītēm!
Miniaturizācija noved pie tā, ka organisms zaudē kādas no savām funkcijām. Kā raksta MVU Bioloģijas fakultātes Entomoloģijas katedras līdzstrādnieks Iļja Gomiranovs, šiem kukaiņiem pazūd vadi un pulsējošais orgāns asinsvadu sistēmā, ko bieži aizvieto parenhīmās šūnas; elpošanas sistēma parasti sastāv tikai no divām atverēm un pāris trahejām, dažiem elpošana notiek caur ķermeņa apvalku. Spārni neatgādina plēves veida plāksnītes, kas atgādina Viktorijas laiku vitrāžas, bet izskatās pēc putna spalvām, kur ap centrālo asi izvietojas milzums matiņu.
Pašas neparastākās izmaiņas skar nervu sistēmu. Tā kļūst asimetriska. Dažām miniatūrajām lapsenēm kūniņas attīstības beigu stadijās 95% no neironu šūnām un kodoliem sabrūk (no 7000 kodoliem paliek tikai 360), kas netraucē tādam radījumam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi: lidot, atrast dzimumpartneri, dēt olas. Arī miniatūrā tās atgādina savus lielos radiniekus. Vienīgi dzīvo tās simbiozē ar lielākiem dzīvniekiem (parasta izmēra kukaiņiem).