Nenotikušās valstis.

Neatkarību var pasludināt, taču tā ir jāsaglabā. Tas izrādās grūtāk, kā var iedomāties, tāpēc, tas, ka mums ir neatkarīga valsts nozīmē, ka tā ir jāsargā. Pašpasludinātas neatkarīgas valstis ir bijušas tikpat daudz, kā reāli ilgi pastāvējušās. Te būs dažu, šādu valstu mini saraksts. Ir jau arī tādas, kas neatkarību pasludināja vienīgi tāpēc, lai pievienotos citai valstij.

Huaņ Ču (404. gada 1. janvāris – 25. jūnijs, arī 19. jūnijs) – laikam pirmā zināmā tāda veida valsts.

Katalonijas Republika (1641) – valsts pasludināšana notika 1641. gada 17. janvārī, taču jau pēc nedēļas tā beidza eksistēt. Vēlreiz neatkarība vai vismaz liela autonomija Spānijas sastāvā tika proponēta 1931. gada 14.- 17. aprīlī. Pēdējo gadu notikums: 2017. gada 27.-31. oktobris, kad saniknotā Spānija atņēma Katalonijai pat esošo autonomiju.

1641: Ģenerālie štati ("Braços Generals"), ko vadīja Katalonijas pārstāvis Pau Klariss, proklamēja Katalonijas Republiku 17. Janvārī.

1641-1652: 1641. Gada 23. Janvārī "Braços Generals" presidents Pau Claris paziņoja, ka Francijas karalis Lui XIII ir Katalonijas firsts, bet Katalonijas Firstiste pāriet Francijas pārvaldīšanā.

Korsikas Karaliste (1736. marts - novembris) – valsts radās tad, kad salinieki 1736. gada 13. martā kronēja vācu piedzīvojumu meklētāju Teodoru fon Noihofu.

Konnahtas republika (1798. gada 27. augusts – 8. septembris).

Haiti Impērija (1804. gada 1. janvāris – 1806. gada 17. oktobris).

Los Altosa (1838. gada 2. februāris - 1840. gada 27. janvāris).

Centrālamērikas Federālā Republika

15. septembris, 1821 – neatkarība no Spānijas Impērijas, 1823. gada 2. jūlijs – neatkarība no Meksikas Pirmās Impērijas, taču 1841, gadā sadalījās tagadējās Centrālamerikas valstīs.

Kalifornijas Republika (1846. gada 14. jūnijs – 9. jūlijs).

Edzo Republika (1868. - 1869. gada 27. jūnijs).

http://haikeus.blogspot.com/2011/06/blog-post_16.html

Ploešti Republika (1870. gada 8. augusts – 9. augusts).

Fransvila (1889. gada 9. augusts – 1890. septembris) – ilgu laiku bija neitrāla teritorija Efates salā (Jaunhebrīdu arhipelāgs, mūsdienu Vanuatu teritorija). Taču 1889. gadā Fransvilas municipalitāte pasludināja neatkarību. Par jaunās valsts galvu kļuva majorprezidents Ferdinands Alberts Ševiljārs.

Fransvilu daudzi uzskata par pirmo valsti, kur eksistēja vēlēšanu likums bez diskriminācijas pēc rases vai dzimuma. Salas iedzīvotāji bija: ap 50 balto un 500 aborigēni.

Taivānas Republika (1895. gada 24. maijs – 23. oktobris)

Krievijas demokrātiskā federatīvā republika (dažas stundas 1918. gada 6. janvārī, kad boļševiki gāza Krievijas Domi, kas vēl turpināja eksistēt, likvidēja citas partijas un pilnībā nodibināja savu diktatūru, starp citu, ar latviešu sarkano strēlnieku palīdzību).

Brīvā Švarcenbergas Republika (1945. gada 8. maijs – 24. jūnijs). Arī The Free Republic of Schwarzenberg.

Dienvidmaluku Republika (1950. gada 25. aprīlis – 17. augusts).

Minervas Republika (1972. gada 19. janvāris – 15. jūnijs), Republic of Minerva.

Anžuāna (2007. jūlijs - 2008. februāris), Anjouan.