Cits kanādietis, Roberts Čārlzs Vilsons, līdz panākumiem gāja vēl daudz ilgāk. Viņš debitēja jau 1980. gadu vidū, taču viņa romāni ilgi nepārkāpa spēcīgas, izdomas bagātas, taču pietiekami ikdienišķas fantastikas rāmjus. Izrāviens notika ar romānu „Spīns” (2005). Vilsons ieguva prēmiju „Hugo”. Šajā grāmatā autoram izdevās pareizās proporcijās apvienot interesantas zinātniski fantastiskas idejas ar cilvēku jūtu ticamu atveidošanu. Turpinājumi, romāni „Ass” (2007) un „Virpulis” (2011), arī guva panākumus. Pēdējos gados Vilsons ir nedaudz aizgājis ēnā, kaut arī viņa nesenais romāns „Sabiedrība” (The Affinities”, 2015) – „tuvā mērķa” ZF trilleris par sociālo tīklu metamorfozēm – piesaistīja lasītāju un kritiķu uzmanību.
ASV fantastu vidū vispopulārākie ir ZF un asa sižeta žanru hibrīdi, tādi kā kosmiskās operas jeb trilleri. Pirmās rindas dažādos ZF topos regulāri ieņem Džons Skalci, kaut gan viņa sērija „Veču kari” nav nekas cits kā aizraujoša kara-avantūru fantastika „Hainlaina stilā”. Tomēr Skalci izmēģina sevi arī citos apgabalos – pats sekmīgākais eksperiments izrādījās kosmiskās operas parodija „Cilvēki sarkanā” (2012), „Hugo” un „Locus” laureāte.
Par spilgtu „jaunās kosmooperas” zvaigzni ir kļuvis Džeimss S. A. Korijs, kura cikls „Telpa” dažu gadu laikā ir ieguvis kulta statusu. Vislabākais sērijā tomēr ir palicis tikai pirmais romāns „Leviatāna pamošanās” (2011). Autors sāka steigties un katru gadu izdeva jaunu daļu, kas „Telpai” nenāca par labu. Turklāt Korijs tomēr ir tikai viena stāsta autors, jo viņš ir kopējs pseidonīms Denielam Abrahamam un Tajam Frankam, kuri apvienojās tikai „Telpas” dēļ.
Tāpēc žanram perspektīvāka izskatās Enna Lekija, kuras debija „Temīdas kalpi” (2013) nogranda pa visu pasauli. Grāmata savāca praktiski visas lielākās žanra balvas, radot autorei reputāciju kā amerikāņu ZF „galvenajai cerībai”. Tiešām, Lekijas romāns ir spējīgs sacensties ar labākajiem intelektuālās kosmooperas paraugiem, tādiem kā Iana Benksa „Kultūra”.
Par vēl vienu spilgtu debiju kļūst Paolo Bačigalupi antiutopiskais trilleris „Uzvelkamā” (2009). Tālāk Bačigalupi turpina izstrādāt samērā tuvas nākotnes tēmu, kas cieš no daudzām politiskām, ekoloģiskām, ekonomiskām un sociālām problēmām. Kaut arī romāni „Kuģu iznīcinātājs” (2010) un „Ūdens nazis” (2015) nav tik sekmīgi, Bačigalupi joprojām tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu fantastikas perspektīvākajiem fantastiem.
XXI gadsimtā ir parādījušās vēl daudzas spilgtas amerikāņu ZF grāmatas – gan no atzītiem metriem, kā Nils Stīvensons un Viljams Gibsons, tā arī no pašpārliecinātiem jaunajiem. Ernests Klains, Endijs Vīrss [arī Veiers], Makss Brukss, Deniels Suaress, Hjū Haui, Ramezs Naams, Deniels Vilsons, Džemss Kambiass – katrs no šiem autoriem ir pelnījis uzmanību.