Antalops

Viduslaiku nostāstos un Eiropas „austrumu” folklorā tas ir brīnumains dzīvnieks. Viņš tika ļoti bieži attēlots uz vairogiem un karogiem. Antalopam ir tīģera galva un divi roboti ragi, bet spalvas gabalaini aug pa visu mugurkaulu un uz gurniem. Īpaša antalopa atšķirības zīme ir viņa negantā daba. Leģendās tiek teikts, ka vienīgā iespēja noķert antalopu ir pagaidīt, kamēr tas slāpju mocīts nokāps pie Eifratas upes: Tur viņu varēšot notvert. Ir tikai jāpagaida, kamēr dzīvnieks sapīsies biezajā krūmājā.

„Fiziologi” par antalopu saka sekojošo: „Antalopam ir divi ragi. Tas dzīvo kaut kur pie upes-okeāna pasaules malā. Kad viņš vēlas dzert, tad dzer no upes, kamēr sadzeras un tad atspiedies ar saviem ragiem pret zemi sāk zemi art. Un vēl tur ir koks, kas saucas tanis. No malas atgādina vīnogulāju ar platiem zariem un ciešām stīgām. Cenzdamies tik cauri šīm stīgām antalops tajās var sapīties un tad mednieks var viņu pieveikt.”

Bazilisks

Viens no viduslaiku simbolikas nāvējošākajiem dzīvniekiem; Ārēji līdzinās simplicissimusam, bet ar gaiļa galvu un kājām. Pastāvēja uzskats, ka baziliska skatiens var nogalināt (un vienīgā iespēja uzveikt bazilisku bija novietot tā priekšā spoguli). Tāpat tika uzskatīt par „čūsku karali”. Kristiešu simbolikā- viens no četriem sātana iemiesojumiem, 91. psalmā tiek teikts: „Uz čūskas un baziliska uzkāpsi- lauvu un pūķi kājām mīdīsi”. Heraldikā viņu attēlo ar pūķa asti un viņš simbolizē ienaidnieku sakaušanu. Tāpat bazilisks simbolizē nodevību vai kaut ko nāvējošu.

Viverna

http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Armoiries_de_Breitbach_Buerresheim.svg

Wyvern (Angl.); specifisks angļu herladiešu monstrs. Citās valstīs ne ar ko neatšķiras no pūķa. Angļu heraldikā vienīgās atšķirības ir tādas, ka viņiem ir tikai priekšējais pāris ekstremitāšu, bet aizmugurējā ķermeņa daļa līgani pāriet uz pūķa asti. Pārējā ziņā Vīverna ir pilnīgi analoģiska pūķim. Vīvernas ir redzamas uz hercoga Malboro ģērboņa.

Harpija

Tāpat tiek sakta par „Jungfraunadler”. Radījums no grieķu mitoloģijas ar sievietes seju un krūtīm, un maitu ērgļa ķermeni. Vārds „harpija ir saistīts ar sengrieķu darbības vārdu „arpadzo”, kas nozīmē „ķert, laupīt”. Heraldikā harpija apzīmē izteicienu „nikns, kad izprovocē”, bet tāpat var tik tulkota kā izvirtības un kaisles simbols.

Grifons

Radījums ar lauvas ķermeni un ērgļa galvu, un kājām. Mītisks dzīvnieks, kurš sevī apvieno gan dzīvnieku, gan putnu valdnieku. Tieši tāpēc viņš apzīmē spēku un modrību. Pie tam viduslaiku Eiropā viņš simbolizēja Kristus dubulto dabu- cilvēcisko un dievišķo. Dantes „Dievišķajā komēdijā” Grifons bīda Kristus ratus.

Grifons spēj atrast un slepeni sargāt zeltu tāpēc viņš kļuva par zinātnes un augļošanas simbolu. Kā saules glabātāju grifonu veltīja saules dievam Apolonam, kura ratus viņš vilka pa debesīm.

Heraldikā tiek izšķirti divi grifonu veidi sievišķais- ar spārniem, un vīrišķais- bez spārniem. Būdams Eduarda III iemīļotais mītiskais dzīvnieks- grifons kļuva par vienu no Anglijas karaliskajiem simboldzīvniekiem.

Turpinājums sekos