Mākslīgais intelekts. Cilvēces svētība vai posts?

Neredzamais spēks, 2019., Nr.1

- Cik jums gadu? – viņa apjautājās.

- Trīsdesmit divi, - es sacīju.

- Tātad jūs neatceraties, kāda izskatījās pasaule bez robotiem. Bija laiks, kad cilvēks bija pasaulē gluži viens, bez neviena drauga. Tagad ir būtnes, kas viņam palīdz, - būtnes, kas ir par viņu daudz stiprākas, izturīgākas, darbam daudz noderīgākas un viņam pilnīgi uzticamas. Cilvēce vairs nav vientuļa.

/Aizeks Azimovs, “Es, robots”/

Pagājušā gadsimta vidū zinātniskās fantastikas cienītājus visā pasaulē iekaroja Aizeka Azimova robotu cikls. Turklāt tā radītāju nekādi nevar dēvēt par cilvēku, atrautu no zinātnes, - tikai 27 gadu vecumā viņš ieguva bioķīmijas doktora grādu, bet dažus gadus vēlāk kļuva par Bostonas universitātes Medicīnas fakultātes Bioķīmijas katedras profesoru. Turklāt laikā, kad A.Azimova stāsti par robotiem un tajos formulētie trīs robotikas likumi ietekmēja zinātniskās fantastikas attīstību ne mazāk kā Herberta Velsa romāni, saprātīgas, ar mākslīgo intelektu apveltītas mašīnas šķita ļoti tāls un, iespējams, pat nerealizējams sapnis. Tomēr mūsdienās dzīve bez mākslīgā intelekta vairs nav iedomājama. Protams, mūsu ikdienā vēl nav ienākuši no cilvēka praktiski neatšķirami androīdi, taču ļoti iespējams, ka tas ir vien samērā neilga laika jautājums. Līdz ar to cilvēku prātos arvien biežāk aktualizējas bažas – vai tikai mākslīgais intelekts neizēdīs no planētas Zeme savu radītāju?

Lai arī cilvēci diezin vai apdraud mašīnu sacelšanās, šāds pavērsiens lai paliek asa sižeta filmu scenārijiem, tomēr netrūkst skeptiķu, kuri uzskata – mākslīgais intelekts bijusi kļūda. Viņu vidū ir arī pērn viņsaulē aizgājušais slavenais angļu zinātnieks Stīvens Hokings. Vēl 2014.gadā rakstā Independent viņš brīdina par iespējamām sekām, kas var rasties, ja tiks radīts mākslīgais intelekts. “Paraugoties nākotnē, nav nekādu vērā ņemamu ierobežojumu: neeksistē nekādi fiziski likumi, kas neļautu šūnām pārkārtoties tā, lai spētu veikt pat daudz sarežģītājas darbības nekā tās, kādas spēj veikt cilvēka smadzenes,” brīdinājis Hokings. “Mākslīgais intelekts varētu sākt attīstīties patstāvīgi, pārveidoties un to darīt aizvien straujāk,” pieļāvis Hokings. “Cilvēki, kuru bioloģiskā evolūcija ir ļoti ierobežota, nespētu konkurēt un tiktu nospiesti.” Google gudrās mašīnas, personīgie asistenti Siri un Cortana, autopiloti – tas viss, pēc zinātnieka domām, ir tikai pirmais solis tāda mākslīgā intelekts radīšanas virzienā, kurš patlaban šķiet vienīgi zinātniskās fantastikas autoru radīts iztēles auglis. Nākamais posms draud būt daudz mazāk miermīlīgs: “Jau tuvākajā laikā militāristi plāno sākt ieroču izstrādi, kas paši spēs izvēlēties mērķi un to iznīcināt. Apvienoto Nāciju Organizācija un Cilvēktiesību organizācijas jau tagad uzstāj, ka jānoslēdz vienošanās, kas aizliegtu lietot šādus ieročus,” rakstījis Hokings. Arī PayPal, SpaceX un Tesla Motors dibinātājs Elons Masks uzskata, ka ilgtermiņā mākslīgais intelekts ir lielākais mūsu eksistences apdraudējums kaut tāpēc vien, ka mašīnas, kļūstot gudrākas, spēs aizstāt cilvēkus, un tas nozīmēs miljoniem darba vietu likvidēšanu. Taču vienlaikus abas slavenības arī atzinušas – pateicoties mākslīgajam intelektam, cilvēce var atrisināt ļoti daudzas problēmas, to skaitā izārstēt vēzi vai palēnināt globālo sasilšanu. Savukārt, lai izbēgtu no iespējamām ar gudrajām mašīnām saistītajām nebūšanām, 2017.gadā Dzīvības nākotnes institūts (Future of Life Institute) ir izstrādājis Mākslīgā intelekta paktu, kurā iekļautajiem 23 principiem jāgarantē, ka tas nespēs kaitēt cilvēkiem. Nu, kā lai te nevelk paralēles ar Aizeka Azimova robotikas trim likumiem!

Jāatzīst, viedās tehnoloģijas mums tiešām atvieglo dzīvi. Tās funkcijas, ko mākslīgais intelekts aizstāj vai veic, jau kļuvušas pašsaprotamas. Piemēram, viedtālruņa fotokamera, kas pati atpazīst fotografējamo objektu, digitālie telefonu balss asistenti, kuri spēj saprast, ko telefona lietotājs pajautā, un sniegt atbildi (piemēram, uz komandu “piezvani mammai” telefons veiks zvanu vai, atskanot jautājumam: “Kāds šodien laiks”, nekavējoties izsniegs laika prognozi), mašīntulkošana, robots zāles pļāvējs, auto numura zīmju nolasīšana, iebraucot stāvvietā, vai automātisks klasifikators, kas radioloģiskajos izmeklējumos spēj pamanīt iespējamu audzēju, un daudzas citas lietas.

Tomēr satraukumam ir zināms pamats, vismaz par daudzu cilvēku izspiešanu no darba tirgus. Piemēram, Krievijas Perspektīvo pētījumu fonda informācijas pētījumu novirziena vadītājs Sergejs Garbuks uzskata, ka mākslīgā intelekta sistēmas spēs cilvēku aizstāt jau tuvākajos 10 – 15 gados, kad notiks datu apstrādes operatoru nomaiņa pret robotiem. Proti, cilvēka operatora vietā stāsies tehniskas sistēmas. Savukārt citi eksperti norāda, ka darba tirgū parādīsies jaunas profesijas, kurās tiks prasīta spēja un zināšanas sastrādāties ar mākslīgā intelekta risinājumiem. Ņemot vērā, ka darbinieks var strādāt astoņas stundas ar īsām pauzēm, bet mākslīgais intelekts strādā 24 stundas diennaktī bez jebkādām izmaiņām produktivitātē un mācās visu laiku, kā arī īsā laikā spēj apstrādāt lielu informācijas daudzumu, darba devējiem šādi darbinieki var šķist daudz perspektīvāki. Zinātnieki gan mierina, ka izzudušo profesiju vietā nāks citas, ar mākslīgā intelekta apkalpošanu saistītas. Atklāts paliek jautājums, vai šīs darba vietas spēs kompensēt zaudētās.

Mākslīgais intelekts mūs pērn pārsteidza arī izsenis vien cilvēkam piederošās darbības jomās. Piemēram, 2018.gada oktobrī Londonas izsoļu nams Christie’s par 432 500 ASV dolāriem pārdeva pirmo mākslīgā intelekta radīto mākslas darbu – gleznu Edmona Belamī portrets. Šī glezna, kas radīta vecmeistaru mākslas stilā, līdzinās Eiropas labāko mākslinieku veikumiem pirms vairākiem gadsimtiem. Tiesa, glezna šķiet nepabeigta, jo portrets uzgleznots tikai audekla centrā, malām paliekot tukšām. Pirms mākslīgais intelekts ķērās pie gleznošanas, tam tika iebaroti 15 tūkstoši XIV un XX gadsimtā radītu mākslas darbu attēli, lai ierīce iemācītos atpazīt mākslas vizuālos elementus.

Taču tas vēl nav viss. Izrādās, mākslīgais intelekts lieliski tiek galā arī ar neeksistējošu personu fotogrāfiju radīšanu. Izmantojot šo pašu skaitļošanas metodi gleznas radīšanā (generative adversal network jeb GAN) zinātnieki iemācījuši mākslīgajam intelektam radīt pārsteidzoši reālistiskus cilvēku attēlus, ko gandrīz neiespējami atšķirt no īstiem cilvēku portretiem. Četru gadu laikā, kopš sabiedrībai tika demonstrēti pirmie mākslīgā intelekta ģenerētie fotoattēli, to kvalitātē piedzīvots milzīgs progress. Tomēr jaunā tehnoloģija raisa arī bažas, jo tā ne vien draud izstumt no tirgus reklāmas attēlu fotogrāfus, bet arī paver plašas iespējas dažādu attēlu viltošanai. Tas nozīmē, ka jau drīzā nākotnē nebūs nekādu problēmu radīt attēlus, kurās konkrētas personas redzamas tādā vidē un sabiedrībā, kā attēla radītājam tīk. Un tas jau var būt nopietni.

Starp citu, Pasavas universitātes Sarežģīto intelekta sistēmu katedras vadītājs Bjerns Šillers domā, ka mākslīgais intelekts jau tuvāko desmit gadu laikā pratīs dzejot un šajā ziņā būs pārāks par cilvēku. un tie ir tikai ziediņi. Diez, kādas būs odziņas?