1923. gada 19. jūlijā 30 matroži no kreisera "Aurora" izsēdās fortā pēc kuģa laivu mācībām, atspieda sāņus mazskaitlīgo apsardzi un huligānisku apsvērumu dēļ izsauca kuģa mīnas sprādzienu. Sākās ugunsgrēks un sprāga visas pārējās kuģa mīnu un citas sprāgstvielas. Forts dega un sprādzieni turpinājās diennakti. Sacementēto ķieģeļu šķembas lidoja līdz Kronštatei un Oranienbaumai. 25 km rādiusā gāja bojā cilvēki. Pilsētās tika izsisti visi stikli.
Pēc tam fortu izmantoja tikai kā mērķi mācību laikā. Tagad no kādreiz varenā un skaistā forta ir palicis tikai frontālās sienas fragments un pussabrucis kāpņu tornis.
Saite par fortu:
http://www.kronstadt.ru/forts/pavel.htm
2.
Daži likumi, ko grasās pieņemt ASV vietējās varas iestādes. Piemēram, Oklahomā bioloģijas skolotājiem būs aizliegts likt sliktas atzīmes skolēniem, kas savos domrakstos noliegs evolūcijas teoriju, klimata izmaiņas vai citas teorijas, kas ir guvušas gandrīz 100% zinātnieku atzinību.
3.
Tagad tas nebūtu iespējams.
Olimpisko spēļu vēsture ir pilna dažādiem pārsteigumiem.
1924. gadā skotu kērlingists D. Dž. Estlijs (D. G. Astley) piedalījās 1924. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs, pārstāvot Lielbritāniju. Komanda izcīnīja zelta medaļu, taču Estlijs turnīra laikā bija paguvis spēlēt arī vienas zviedru komandas sastāvā pret Franciju, rezultātā, viņš izcīnīja arī sudraba medaļu. Tas OS vēsturē ir vienīgais gadījums, ka vienu sacensību laikā sporta spēlēs kāds sportists izcīna divas medaļas. Tā kā toreiz kērlings bija tikai demonstrējuma sporta veids, tad laikam uz to skatījās caur pirkstiem. Taču 2006. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja apstiprināja notikušo turnīru par oficiālu un līdz ar to Estlija neparastais veikums tagad ir oficiāls sasniegums.
Arī kērlings tagad var lepoties, kā sporta veids, kas bija iekļauts pašās pirmajās Ziemas OS, Šamonī, Francijā. Lai gan sacensību laikā tās par olimpiskām spēlēm tās vēl nesauca, jo sacensības pašas par sevi bija eksperiments. Tas izdevās tik ļoti, ka sacīkstes nolēma nosaukt par 1. ZOS un turpmāk rīkot tādas pat olimpiskajos gados.
Kērlingā toreiz piedalījās pavisam četras komandas: pa vienām no Lielbritānijas un Francijas un divas no Zviedrijas. Sarakstā, kā komanda, kas nav piedalījusies, minēta arī Šveice. Lielbritānijas komandā spēlēja skoti, ieskaitot minēto D. Dž. Estliju. Lielbritānija uzvarēja abās spēlēs, visai nesaprotamā sistēmā, abas Zviedru komandas ieguva bronzu, lai gan vienai no tām bija tikai viena, zaudēta spēle, bet francūži palika trešie.
http://en.wikipedia.org/wiki/D.G._Astley
Tagad neiespējamas lietas notika arī akadēmiskās airēšanas sacensībās OS sākuma periodā sacensībās divniekiem, četriniekiem, astoņniekiem ar stūrmani, par stūrmani ierasti paņēma kādu zēnu (dažreiz pat no malas), kuram mazais augums nebūtu papildus svars airētājiem. Stūrmani neuzskatīja par īpaši „vērtīgu”, tāpēc viņa vārdu pat necentās pierakstīt. Un tāpēc tagad olimpisko medaļnieku sarakstā ekipāžām ir ieraksti – „nezināms stūrmanis”. Protams, tā bija ne visās komandās, tomēr šīs spēles iegājušas vēsturē ar nezināmiem OS medaļu ieguvējiem.
http://en.wikipedia.org/wiki/Rowing_at_the_1900_Summer_Olympics
4.
Astronomi: 2014.gadā Marsam draud planetāra katastrofa
Apollo, redakcija@apollo.lv, Pirmdiena, 2013. gada 25. februāris
Krievijas astronomi izskaitļojuši ka 2014.gada oktobrī Marsu, iespējams, skars planetāra katastrofa - ar «Sarkano planētu» var saskrieties komēta ar nosaukumu C/2013 A1, raksta RIA «Novosti», atsaucoties uz Krievijas observatorijas ISON-NM mājas lapu.
Sadursmes rezultātā varētu notikt sprādziens, kas būtu pielīdzināms 20 miljardu megatonnu trotila sprādzienam, teikts mājas lapā publicētajā informācijā.
Komētu C/2013 A1 2013.gada sākumā atklāja austrāliešu astronoms. Pēc astronomu aprēķiniem 2014.gada 19.oktobrī komēta trauksies garām Marsam 105 tūkstošu kilometru attālumā, taču tā kā komētas precīzu orbītu nav iespējams noteikt, tad iespējams, ka tā ietrieksies Marsā.
Komēta virzās pretējā virzienā Saules sistēmas planētām, tāpēc komētas sadursmes ātrums ar Marsu varētu būt ļoti liels - aptuveni 56 kilometri sekundē. Vietā, kur komēta sadurtos ar Marsu, izveidotos 500 kilometru liels krāteris.
Ziņojumā norādīts, ka šīs prognozes veidotas pēc pašreizējiem mērījumiem, kas laika gaitā var mainīties.
[Vēl vairāk iespējams, ka aiztrieksies garām - ila piez.]
5.
Daugavpils Universitāte sadarbosies ar Japānas kosmosa izpētes centru
26.februāris 2013
Daugavpils Universitātes (DU) zinātnieki kosmosa lidojumam var sagatavot mazus grauzējus, kurus Visuma izplatījumā nolēmuši sūtīt japāņi. DU, iespējams, parakstīs līgumu ar Japānas Kosmosa izpētes centru par dzīvnieciņu gatavošanu astronautu misijai.
Japānas Kosmosa izpētes centrs gatavo kosmosa misiju, kuras laikā Visumā zinātniskos nolūkos, iespējams, sūtīs Latvijā izaugušos un Daugavpils Universitātē apmācītos mazos grauzējus. Jāteic gan, ka mums pēc kosmosa misijas noslēguma gan nebūs pieejama visa informācija par dzīvnieciņu uzvedību kosmosā, jo daļai japāņu zinātniskā pētījuma materiālu būs uzlikts slepenības zīmogs. Tomēr Daugavpils zinātnieki varēs iegūt daudz noderīgas informācijas par viņiem.
„Mums japāņiem būs jānodrošina bioloģiskais materiāls sūtīšanai kosmosā. Kosmiskā aparāta „pilota” amatam izraudzīts Latvijā nebrīvē dzimis mazs grauzējs. Jāteic, ka tiks izvēlēts dzīvnieciņš, kurš dodas ilgā ziemas guļā un līdz ar to bezsāpīgi pārcietīs kosmisko lidojumu," skaidroja DU.