MEITENĪTE NO EŅĢEĻU PILSĒTAS.
Lī Duglasa Breketa piedzima 1915. gada 7. novembrī, Losanželosā. Viņas tēvs, grāmatvedis Viljams Brekets, īsti nepaspēja izbaudīt attiecības ar meitu – viņš nomira, kad Lī bija trīs gadi.
Atraitne Mārgareta Duglasa Brekete pārcēlās uz Eņģeļu pilsētas kūrorta priekšpilsētu Santamoniku, kur paša mājā dzīvoja viņas diezgan turīgais tēvs. Šajā pludmaļu mītnē Lī auga un sagādāja mātei un vectēvam daudz raižu.
Viņa bija nevaldāma draiskule. Sākuma izglītību Lī ieguva mājās. Pēc tam, pēc mātes prasības, viņa sāka apmeklēt labi audzināto sieviešu skolu, bet brīvo laiku pavadīja spēlējoties kopā ar vietējiem puikām vai lasot piedzīvojumu grāmatas. Viņas mīļākie autori bija Edgars Raiss Berouzs un Henrijs Raiders Hagards. Viņu grāmatu iespaidā Lī sapņoja ceļot pa neizpētītiem kontinentiem vai pat lidot uz zvaigznēm – kaut vai iztēlē. Kaut arī meitenei bija citi vaļasprieki (viņa sekmīgi tēloja skolas dramatiskajā pulciņā un nodarbojās ar peldēšanu), no agra vecuma Lī sapņoja tikai par rakstnieces karjeru.
Breketas kundze bija kategoriski pret šiem meitas plāniem un vēlējās, lai viņa kļūst par skolotāju. Pakļaujoties mātei, Lī dažus gadus pastrādā skolā. Taču meiteni paglābj vectēvs, kas atbalsta (morāli un materiāli) mazmeitas vēlēšanos publicēties. Vectēva atbalsts ļoti palīdz Lī autores karjeras sākumā, kad viņas teksti izdevniecībās uzreiz tiek atraidīti vai arī tiek nežēlīgi kritizēti un tos atgriež labošanai. Īpaši negants ir Henrijs Katners, kas recenzē iesācēju autoru darbus. Taču tieši viņš ir pirmais no metriem, kas pievērš uzmanību Lī talantam. Katners rekomendē viņu savam literārajam aģentam Džuliusam Švarcam. Pēdējam izdodas iebīdīt Breketas stāstu ‘’Marsiešu gladiators’’ žurnālā ‘’Astounding Science Fiction’’. Tur arī 1940. gada februāra numurā notiek iesācējas rakstnieces literārā debija.
CEĻŠ UZ ZVAIGZNĒM.
Breketa ar panākumiem publicējas fantastikas žurnālos. Viņas garie un īsie stāsti ir sarakstīti kosmiskās operas un varoņfantāzijas apvienojumā. Pats slavenākais Breketas personāžs ir Ēriks Džons Stārks - viens no nozīmīgākajiem agrīnās kosmiskā operas varoņiem. Rakstniecei bija izdevies radīt nevis kārtējo Konana klonu (kaut arī Stārks ir ļoti līdzīgs varenajam kimērietim), bet visai savdabīgu un atmiņā paliekošu figūru.
Kļūstot par fendoma locekli, Breketa iepazīstas ar veselu rindu pazīstamu autoru. Īpaši vērtīgi izrādās divi kontakti, kas pāraug kaut kā lielākā. Par Lī labu draugu kļūst Rejs Bredberijs, viņi pat kopā sacer garstāstu ‘’Sarkanās miglas Loreleja’’, ko žurnāls ‘’Planet Stories’’ publicē 1946. gadā. Šis gads ir lūzuma gads arī Breketas personīgajā dzīvē: 31. decembrī, mazā Kalifornijas pilsētiņā Sangabrielā notiek Lī kāzas ar vēl vienu paziņu no fendoma, ‘’kosmiskās operas karali’’ Edmondu Hamiltonu. Jaunlaulātie pārceļas uz Hamiltonu ģimenes fermu Kinsmanas pilsētiņas tuvumā (Ohaio štatā), kur arī nodzīvo visu mūžu.
Kaut arī fantastiskā daiļrade Breketai veidojas sekmīga, viņa nebija visai apmierināta: honorāri nebija nekādi lielie. Tāpēc Lī aktīvi raksta detektīvus un vesternus, vienlaicīgi cenšoties iekarot Holivudu – kā scenāriste. Sākt nācās ar trešu: pēc Lī sižeta un scenārija 1945. gadā Leslijs Selanders uzņem mazbudžeta šausmeni ‘’Vampīra spoks’’.
Bet tad notiek brīnums – Breketas debija detektīvu žanrā ‘’No Good from a Corpse’’ tā iepatīkas Hovardam Houksam, ka viņš uzaicina viņu strādāt pie Reimonda Čandlera klasiskā nuāra ‘’Dziļais miegs’’ ekranizācijas. Turklāt galvenā loma bija paredzēta vienai no Holivudas ‘’ikonām’’ – Hemfrijam Bogartam!
Scenārija bāzi rakstīja Viljams Folkners, kuram palīdzēja pieredzējušais kinomatogrāfists Žils Fūrtmans. Breketas uzdevums bija, pārtulkot kino valodā stingros Čandlera dialogus. Kāds gan bija Houksa izbrīns, kad viņš uzzināja, ka ‘’asais’’ Lī Brekets ir sieviete! Vārda ‘’divpusība’’ rakstniecei vienmēr bija daudz palīdzējusi: pagājušā gadsimta vidū sievietes kā fantastikas, detektīvu un vesternu autores vispār nekotējās. Breketa palīdzēja salauzt šo stereotipu.
Pēc ‘’Dziļā miega’’ panākumiem Lī daudzus gadus strādā kino un televīzijā. Viņas kontā ir scenāriji Houksa vesterniem ‘’Rio Bravo’’ (1959.), ‘’Eldorado’’ (1966.) un ‘’Rio Lobo’’ (1970.), kā arī vairāki detektīvi, tajā skaitā ‘’Veststrīta, 13’’, viņas pašas romāna ekranizācija. Bet 1977. gadā sekoja Džordža Lukasa ielūgums... Jāsaka gan, ka līdz ‘’Impērijas’’ pirmizrādei Breketa nenodzīvoja un dažus labojumus scenārijā veica jau Lourenss Kazdans.
Ceļojums uz tālo galaktiku kļuva par pēdējo Lī Breketas fantastisko piedzīvojumu: tikai nedaudz pārdzīvojusi savu vīru, viņa nomira 1978. gada 17. martā.