Lāstu spēks

Mistika. Burvestības, 2023., Nr.3

Cilvēki ar “lāstiem” ir pieraduši saprast tikai bāršanos. Taču, raugoties no reliģijas vai okultisma viedokļa, tās ir negatīvas programmas, kas tiek saņemtas noteiktu negatīvu darbību rezultātā. Bez tam tie lāsti, kas piepildās, zināmā mērā ir pierādījums tam, ka likumi pastāv ne tikai kriminālprocesā, bet arī apkārtējā vidē, gaisā. Lielākā daļa cilvēku pat neiedomā par šo gaisu, neskatoties uz to, ka viņi gaisu elpo visu mūžu. Parasti cilvēks šo gaisu sāk uztvert tikai tad, kad viņa dzīvē sāk notikt nelaimes.

Katram lāstam piemīt savs spēks, kas ir atkarīgs no tā, cik daudz ļauna ir nodarījis cilvēks, uz kuru šis lāsts ir vērsts. Bez tam lāsta stiprums var būt atkarīgs arī no nolādētā cilvēka karmas. Piemēram, cilvēks, uz kuru ir uzlikts lāsts, papildus ļaunumam, kuru viņš ir nodarījis, ir paveicis arī kaut kādus labus darbus, viņam Visuma priekšā ir arī pozitīvi nopelni. Šajā gadījumā lāsts vai nu vispār nedarbosies, vai arī būs ļoti vājš. Tajā pašā laikā, ja cilvēks ir izdarījis daudz ļauna, bet neko labu nav izdarījis, tad pat neliels lāsts viņam var nodarīt lielu ļaunumu.

Daži lāsti var uzkrāties daudzu gadu vai pat gadsimtu laikā. Tāpēc cilvēki nevar pietiekami novērtēt lāstu spēku.

Dažos gadījumos lāsts var būt tik spēcīgs, ka nekādi burvji un ekstrasensi nevar palīdzēt. Lāstam ir milzīgs spēks, ja tas nāk no dvēseles, nevis no domām vai jūtām.

Mūsdienās ir daudz ekstrasensu un burvju, kas sola jebkuru lāstu, pat dzimtai uzliktu lāstu. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir tikai labs veids, kā gūt labumu no cilvēku naivuma. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka tādiem šarlatāniem tas izdodas. Patiesībā cilvēku pūļi ik dienas pa labi un pa kreisi sūta tūkstošiem lāstu, bet, vai tie sasniegs savu mērķi, ir atkarīgs no tā, kas izraisīja vēlmi šo lāstu nosūtīt. Ļoti bieži cilvēkiem ir daudz iemeslu, taču daudzi no tiem ir tik nepamatoti un nepārdomāti, ka rezultātā var tikt sasniegts pat pretējs efekts. Vienkāršāk izsakoties, cilvēks, kurš vēlas uzlikt lāstu kādam savam iedomātam ienaidniekam, galu galā rada sev milzum daudz problēmu.

Tāpēc lāsta noņemšanas procesā ļoti svarīgu lomu spēlē tā uzlikšanas iemesls. Tādējādi, ja cilvēks vēlas atbrīvoties no lāsta, viņam ir jāapzinās un jāierauga tā uzlikšanas iemesls.

Šajā gadījumā taisnība ir garīdzniekiem, kuriem ir negatīva attieksme pret visādiem magiem, okultistiem, šamaņiem, burvjiem, kuri var “sastrādāt” tik daudz, ka ļaunuma būs daudz vairāk nekā labuma. Labākajā gadījumā cilvēks var tikai zaudēt savu naudu un laiku. Var loģiski padomāt, lai saprastu: galu galā, tā ir taisnība, ka nevar būt tā, ka cilvēks izdara ļaunu, tas paliek karmā, un tad parādās brīnumdaris – burvis, kurš pūstu un spļautu, un viss sliktais pazustu…

Pasaulē pastāv daudz lāstu, kas pārsteidz cilvēku iztēli. Kas tas ir īstenībā: vai tā ir parasta sakritība vai pārdabiska parādība, kas ir ietekmējusi to cilvēku likteņus, kuri ir ticējuši lāstam, ir grūti spriest.

Viens no zināmākajiem lāstiem, ko zina cilvēki visā pasaulē, ir Medena lāsts (Madden Curse). Medena ir diezgan populāra amerikāņu futbola videospēle, kas ietver Nacionālās futbola līgas spēlētāju īpašības. Spēle tiek atjaunināta katru gadu. Pirmais, kas parādījās spēles bukletā, bija Džons Medens, kura fotogrāfija uz vāka bija redzama 11 gadus.

Sākot ar 2001.gadu Medena fotogrāfija tika aizstāta ar citu spēlētāju fotogrāfijām. Saskaņā ar baumām visi spēlētāji, kuru fotogrāfijas bija uz spēles vāka, tajā pašā gadā tika nopietni ievainoti vai zaudēja popularitāti. Tā, piemēram, Kulpeppers pēc ceļgala traumas bija spiests izlaist piecas sezonas, Viks salauza kāju, Maknabs, kurš teica, ka netic lāstiem, savā pirmajā mačā dabūja trūci. Šo sarakstu var turpināt vēl ilgi, bet tas nav vajadzīgs, viss jau tāpat ir skaidrs.

Vēl viens labi zināms lāsts ir saistīts ar Bjorktorpa rūnakmeni. Zviedrijas provincē Blekingē stāv akmeņi, kuri ir izkārtoti aplī. Stāsta, ka šajā vietā atrodas seni kapi. Taču neviens precīzi nezina, kādam nolūkam tie tika uzstādīti. Zināms ir tikai tas, ka tos uzstādīja nevis viens cilvēks, bet vairāki, lai gan tas tika izdarīts aptuveni vienā laikā, tas ir, 7.gadsimtā pirms mūsu ēras. Vienam no šiem akmeņiem piemīt maģiskas īpašības, uz tā ir uzrakstīts rūnu lāsts. Saskaņā ar leģendu, kas parādījās 15.gadsimtā, kāds zemnieks mēģināja šo akmeni dabūt prom, lai atbrīvotu zemi lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Vīrietis ap akmeni nolēma iekurināt uguni un pēc tam uzliet akmenim ūdeni, lai akmens sadruptu un to varētu viegli dabūt prom. Taču, tiklīdz vīrietis iekūra uguni, liesmas pārmetās uz viņu pašu.

Ne mazāk zināms lāsts ir saistīts ar Klubu 27 – slavenu mūziķu grupu, kuras mūziķi nomira 27 gadu vecumā. Starp mirušajiem mūziķiem bija Roberts Džonsons, Braiena Džonsa, Džimijs Hendrikss, Dženisa Džoplina, Džims Morissons, Kurts Kobeins. Kopumā Klubā bojā aizgāja ap 40 cilvēku. Pavisam nesen skumjais saraksts tika papildināts ar vēl vienu uzvārdu – Emmija Vainhausa 2011.gadā nomira no sirdslēkmes.

Pastāv arī Kenediju ģimenes lāsts. Šai ģimenei ir ļoti garš nāves gadījumu saraksts. Šis lāsts radās netaisnības rezultātā: Kenedijs vecākais piespieda savu meitu Rozmariju 23 gadu vecumā veikt lobotomiju. Ģimenes locekļi bija pārliecināti, ka meitene ir garīgi atpalikusi, jo viņai bieži bija garastāvokļa svārstības (ļoti iespējams, ka to cēlonis bija nepilnvērtības un vientulības sajūta pusaudža gados). Tēvs bija pārliecināts, ka meitai operācija palīdzēs, taču tā viņu padarīja par invalīdu uz visu atlikušo mūžu. Tomēr viņa ir vienīgā no Kenediju bērniem, ka nomira dabiskā nāvē.

Mākslas cienītāji zina arī tā saucamo raudošā bērna lāstu. Runāja, ka šis portrets bija iemesls tam, ka visā pasaulē notika milzīgs skaits ugunsgrēku un sprādzienu. Tajā pašā laikā pats portrets palika neskarts. Portreta autors bija vecs vīrs, kurš dzīvoja Madridē. Viņš stāstīja, ka portretu esot uzzīmējis pirms daudziem gadiem. Portretā bija attēlots zēns, kurš bija bārenis un vienīgais no ģimenes palicis dzīvs pēc ugunsgrēka. Pēc mākslinieka teiktā, priesteris, kurš zēnu pazina, esot brīdinājis, ka zēns uz visām mājām, kur viņam ir atļauts būt, nes uguni. Taču mākslinieks šiem stāsties nenoticēja un visas rūpes par bērnu uzņēmās uz sevi. Tas turpinājās līdz tam laikam, kad nodega viņa paša studija. Pēc tam mākslinieks zēnu vienkārši izdzina un vairs nekad nav saticis.

Aktieru vidū labi zināms ir Supermena lāsts. Saskaņā ar dzirdēto šī tēla radītāji Džo Šusters un Džerijs Segals ir nolādējuši pašu radīto, jo viņus pievīla kompānija, kurā viņi strādāja, viņi nesaņēma ne centa. Rezultātā aktieris Džordža Rīvzs, kurš seriālā atveidoja Supermenu, izdarīja pašnāvību. Kristofers Rīvzs, kurš atveidoja šo varoni vēlākās filmās, nokrita no zirga un deviņus gadus bija piekalts ratiņkrēslam. Aktieris nomira no sirds apstāšanās 2004.gadā.

Vēl viens lāsts, kas ir zināms aktiermākslā, ir saistīts ar šausmu filmu triloģiju “Poltergeists”, kas aizsākās 1982.gadā. Ap filmu dzima daudz noslēpumainu baumu, kam par iemeslu bija sižets un vardarbīgu ainu pārpilnība. Lai nu kā tur būtu, bet četri filmēšanas grupas dalībnieki, tajā skaitā12 gadus vecā aktrise Hezere O’Rurka, aizgāja bojā. Baumo, ka lāsta cēlonis slēpjas tajā apstāklī, ka atsevišķās filmas ainās tika filmēti īsti līķi.

Pastāv arī tā saucamais Tekumsa lāsts, kas ir pazīstams arī kā Nulles gada lāsts jeb Prezidenta lāsts. Tas ir saistīts ar virkni dīvainu likumsakarību, kas ir saistītas ar to Amerikas prezidentu nāvi, kuri tika ievēlēti amatā gados, kas beidzās ar 0 (no 1840. līdz 1960.gadam). Šis lāsts ir saistīts ar prezidentu Haisonu. Tad, kad viņš vēl bija gubernators, viņš mēģināja uzpirkt amerikāņus un pārņemt viņu zemes. Viņam izdevās ieņemt indiāņu ciematu Tekumse Tippekanoe krastā. Vadītāja brālis bija pravietis, viņš nolādēja ierēdni un paredzēja viņa nāvi valdīšanas laikā. Lāsts tika uzlikts arī visiem prezidentiem līdz septītajai paaudzei, kuri tāpat kā Harisons tiks ievēlēti gadā, kas beidzas ar 0.

Pastāv lāsti, kas ir saistīti ar dārgakmeņiem. Viszināmākais no tiem ir cerību dimanta lāsts. Saskaņā ar leģendu dimants 17.gadsimtā tika nozagts no indiešu elka pieres. Templieši akmenim uzlika lāstu, kas bija spēkā vairākus gadsimtus. Kādu laiku pēc zādzības akmens nonāca pie francūža, dārgakmeņu tirgotāja, kuram esot uzbrukuši klaiņojoši suņi un sakoduši līdz nāvei. Tomēr pirms savas nāves tirgotājam izdevās dimantu uzdāvināt Francijas karalim Luijam XIV. Visas sievietes, kas nēsāja šo akmeni, aizgāja bojā. Juvelieri, kuri to apstrādāja, savu dzīvi beidza dīvainos apstākļos. Bēdīgs liktenis piemeklēja arī finanšu ministru, kurš mēģināja akmeni piesavināties sev, viņš savu mūžu beidza cietumā.

Zinātnieki atspēko versiju, ka dimantam ir bijis uzlikts lāsts, un, iespējams, viss šis stāsts it kā esot tikai izdomāts, lai radītu dimantam atpazīstamību un padarītu to izdevīgāku pārdošanai. Bet kuram gan patiktu nolādēts akmens, nav saprotams…

Patiesībā nekas neliedz cilvēkam atbrīvoties no lāsta. Pirmkārt, ir jāpadomā par Savām nepilnībām, kas palīdzēs pārvarēt lepnumu, piedot citiem un sev. Lai atbrīvotos no nežēlības, cilvēkam ir jāiemācās just līdzi, piedot un mīlēt.

Cilvēkiem dažreiz ir ļoti grūti piespiest sevi kaut ko izdarīt. Tam ir daudz iemeslu un vēl vairāk atrunu. Cilvēkiem neatliek laiks nekam citam kā sūdzēties, apskaust, tiesāt. Bet, lai dzīvotu labā enerģijā, labā mājā, labā vidē, ir jātērē gan laiks, gan enerģija.