Lasīsim_9

1. Pireta Rauda 'Princese Skella un Leta kungs'

Izdevniecība "liels un mazs"

03. marts 2011 10:09

Izdevniecība "liels un mazs" latviešu valodā izdevusi rakstnieces Piretas Raudas grāmatu "Princese Skella un Leta kungs", ko no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

Grāmata izraudzīta izdošanai, turpinot izdevniecības jau agrāk aizsākto jaunākās igauņu bērnu literatūras "līniju", kurā, sadarbojoties ar Igaunijas Literatūras centra ekspertiem un sekojot viņu ieteikumiem, jau iznākuši Pētera Sautera un Andrusa Kivirehka darbi. Arī šai autorei piemīt igauņu mūsdienu bērnu literatūrai raksturīgā asprātība, fantāzijas drosme, nepiespiesta spēle ar valodu un kultūras alūzijām, kas ļauj jautra sižeta "kastītē" iesaiņot "dāvanu", kas sekmē bērna intelektuālo attīstību. Grāmata adresēta pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem.

 

 

Princese Skella dzīvo karaļpilī kopā ar savu mammu un tēti, kas ir karalis. Vienu vakaru Skella savā vannasistabā satiek skeletu Leta kungu. Viņš ir dzīvs, ar zobu pastu tīra ne tikai zobus, bet arī visus citus savus kaulus, mitinās drēbju skapī un sargā šķirstiņu ar karaļa noslēpumu. Skella un Leta kungs kļūst par draugiem, taču tēta noslēpumu skelets meitenei negrib izpaust. Lai ietu pastaigāties ārpus telpām, skelets apģērbj princeses drēbes. Saldējuma kafejnīcā Leta kungam uzbrūk izsalkušais suns Muki. Skelets viņam ir kā viens liels kauls. Jucekļa, kas seko, laikā pazūd šķirstiņš ar visiem karaļa noslēpumiem. Pēdas ved uz bezpajumtnieka Veino pusi, kas dzīvo kopā ar Muki un bijušo skolotāju Sokratu. Sokrats atklāj karaļa lielo noslēpumu par viņa skolas laiku un liecībām, kurās bijušas tikai sliktas atzīmes. Karalim grūti atzīt savu muļķību cilvēku priekšā, jo viņam taču jābūt visgudrākajam vīram. Skella lūdz tēvu atzīt savas kļūdas un atbrīvot no cietuma visus cilvēkus, kas kritizējuši karali. Kopš šī mirkļa karalis apsola valdīt valstī godīgi un taisnīgi.

Pireta Rauda pati ir īsta princese no igauņu bērnu literatūras dinastijas – viņas tētis ir "Naksitrallīšu" autors Eno Rauds, bet mamma – ievērojamā bērnu rakstniece Aino Pervika.

Grāmatas prezentācija notiks "Baltijas Grāmatu svētku 2011" ietvaros 5.martā plkst.14.00 izstāžu zāles Ķīpsala balkonā. Atvēršanas svētkos piedalīsies tulkotāja Maima Grīnberga un Jaunā Rīgas teātra aktieri Gatis Gāga un Inga Alsiņa. Jautrajā pasākumā grabēs kauli, skelets mainīs tērpus, bet bērni kopā ar mākslinieci Ūnu Laukmani varēs paši sev izgatavot mazus šausmīgus suvenīrus grāmatas varoņu autogrāfiem.

Izdevniecības "Liels un mazs" grāmatas iespējams iegādāties izdevniecības birojā Tērbatas ielā 49/51-12 un mājas lapā www.lielsmazs.lv, visos lielākajos grāmatu veikalos, kā arī galerijā "Istaba" Rīgā, Kr. Barona ielā 31A, specializētajā bērnu grāmatu veikalā "Grāmatu karuselis" T/C Spice, Satori grāmatnīcā Rīgā, Lāčplēša ielā 31, interneta veikalā www.gramatas24.lv un citur.

http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/book/pireta-rauda-princese-skella-un-leta-kungs.d?id=37152137

 

2. Dorisa Lesinga. Piektais bērns

Dorisa Lesinga (Doris Lessing, 1919), ir viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta rakstniecēm, kura 2007. gadā apbalvota ar prestižo Nobela prēmiju literatūrā. Viņas pirmais romāns “Zāle dzied” (The Grass is Singing) tika izdots 1950. gadā, rakstnieces ievērojamākie darbi ir romāni “Zeltītā piezīmju grāmata”, “Piektais bērns” un “Bens pasaulē”, kurus Apgāds Zvaigzne ABC piedāvā iepazīt arī latviešu lasītājiem. Četri bērni, skaista veca māja, radinieku un draugu mīlestība, Herietas un Deivida Lovetu dzīve ir kā slavinošs apliecinājums senām un tradicionālām ģimeniskām vērtībām. Tomēr Bena, piektā bērna, piedzimšana pārklāj tādu kā ēnu plīvuru šai maigajai idillei. Cenšoties aprūpēt jaundzimušo Benu un apslāpēt biedējošās un neizprotamās sajūtas, kas viņā mostas, Herieta vairs nesaprot, kas patiesībā ir jaundzimušais bērns. “Mums visiem patīk vienkāršas lietas un viegli uztverama informācija, bet nepatīk lietas, kas ir sarežģītas, nepatīk problēmas un situācijas, kurām grūti rodams risinājums. Cilvēki bieži vien ideālistiski tic, ka viņi var uzveikt jebkuru problēmu, bet reālajā dzīvē tā diemžēl nenotiek.” /Dorisa Lesinga/ No angļu valodas tulkojusi Dagnija Dreika. Mākslinieks Māris Sīmansons.

http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/index.html;jsessionid=EF9C4DCAFD2CA40DB92649797B6C7004?shop_id=348352

3. Reimonds Khuri. Zīme.

Cilvēcei piedāvātas divas iespējas - pestīšana vai iznīcība. Pasaule aiztur elpu, kad pēkšņi debesīs parādās milzīga, spilgta gaismas lode un tad nozūd tikpat noslēpumaini kā parādījusies. Spoži mirdzošais simbols pārsteidz iedzīvotājus dažādās pasaules malās - Ēģiptē, Antarktīdā, Amerikā... Tiek sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu atbildi uz būtisku jautājumu: vai kāds rosinājis jaunas ēras dzimšanu, kurā ticība, cerība un pārliecība kritīs varas, alkatības un nāves altāra priekšā?

http://www.jr.lv/lv/veikals/prece/index.html;jsessionid=B056134BD83D0CBCF7BAB94B0F59258B?shop_id=348399

4. "Nemirstības eliksīrs": atklāj alķīmijas noslēpumus

Apgāds "Lietusdārzs" izdevis vēl vienu neparastu grāmatu: Roberts E. Kokss (Robert E.Cox) "Nemirstības eliksīrs. Mūsdienu alķīmiķa atklātais filozofu akmens" ("The Elixir of Immortality"), informē izdevniecībā "Lietusdārzs".

Skaidri un pamatīgi par noslēpumaino alķīmiju

Senākos laikos šādas grāmatas iznākšana nebūtu iespējama, jo leģendām apvītās alķīmijas zināšanas tika rūpīgi glabātas noslēpumā visā pasaulē – no Ķīnas līdz Indijai, Ēģiptei un pat viduslaiku Eiropai. Šīs zināšanas prata izmantot tikai noslēgtas amatnieku kopienas, kas aizplīvuroti aprakstīja ne vien parastu metālu pārvēršanu zeltā, bet arī izdaudzinātā filozofu akmens jeb nemirstības eliksīra iegūšanu.

Grāmatā "Nemirstības eliksīrs" Roberts E. Kokss atklāj alķīmijas noslēpumus, tradīcijas un procedūras, kas izmantotas jau tūkstošiem gadu senā pagātnē. Autors apraksta pārsteidzošo saistību starp Vēdās pieminēto soma dzērienu, ajūrvēdas medicīnu, Senās Ķīnas tradīcijām, ēģiptiešu zināšanām par nemirstības iegūšanu un pēcnāves dzīvi, kā arī Bībeles stāstiem par Ēdenes dārzu, Sinaja kalnu un maizi, ko pats Dievs pasniedza Mozum, lai tas pabarotu ebreju tautu.

Autors detalizēti apraksta alķīmijas "laboratorijas darbus".

To lasīt ir interesanti arī tad, ja lasītājs pats nedomā ķerties pie nemirstības eliksīra ieguves...

Grāmata ir brīnumains ceļojums cauri gadu tūkstošiem un dažādām civilizācijām un kultūrām. Tā pārliecinoši pierāda, ka reiz visā pasaulē izmantotas vienas un tās pašas zināšanas. Vai ar tām pietiek, lai cilvēks pagatavotu eliksīru, kas ļauj dzīvot mūžīgi? Autors dod cerību, ka ir. Taču galvenais, ka grāmata sniedz daudz vielas pārdomām – gan par cilvēka mūžīgo tieksmi pēc nemirstības, gan veidiem un līdzekļiem, kā to piepildīt.

No angļu valodas tulkojis Elviss Ozols.

http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/369394-nemirstibas_eliksirs_atklaj_alkimijas_noslepumus