Lasīsim_3

1.

Viks Pārkers. Mīti un leģendas. Izdoma un realitāte.

Mitoloģija ir bagāta un krāšņa tēma. No laika gala cilvēki stāstījuši neskaitāmus stāstus par dieviem un varoņiem, neparastiem radījumiem un labā cīņu ar ļauno. Šajā grāmatā ir minēti pārsteidzoši fakti par mītu avotiem un mitoloģijas attīstību, kas bagātināti ar pasakām, fabulām un mītiem no visas pasaules. Faktu un izdomas mikslis, lieliski uzrakstīta un pārstāstīta, ar ļoti daudzām ilustrācijām, šī grāmata pats visu vecumu lasītājiem.
http://bookmix.ru/book.phtml?id=258375

http://www.goodreads.com/book/show/6866267-myths-and-legends

 

 

2.

491 - Oh, Vienna: Looking Forward to the 20th Century
Plānā sējumā ar nosaukumu L'Europe au XXe siècle, kas bija publicēts Parīzē, 1863. gadā franču autors Anrī Drons (Henri Dron) prognozēja Vecā kontinenta politisko nakotni jaunajā gadsimtā. Drons pats sevi dēvēja drīzāk par ģeopolitikas amateur, nevis connoisseur, taču viņa domas bija vērstas uz to, ka viņš cerēja, ka nākotne būs saprātīgaka un ne tik haotiska, kā šodiena.
Tāpēc viņa nākotne ir visai ideālistiska. Viņš domāja, ka lielākās, mazākās, vecākās un jaunās, tikko radušās Eiropas valstis tomēr ar laiku apvienosies desmit mazās impērijās ar galvaspilsētām vairāk vai mazāk impēriju centrā. Un arī to robežas būs regulārākas, nevis tik izlocītas, ka reālās.
http://bigthink.com/blogs/strange-maps?page=2

 3.

Vadims Deružinskis. Sazvērestības teorija. Vispazīstamākie pasaules mīti un mistifikācijas.

Mūsu apziņa ir pieblīvēta ar mītiem. Daļai no tiem pamatā nav nekā reāla un tie ir tikai mūsdienu civilizācijas folkloras radīti.
Taču citus mītus tieši ir radījusi propaganda un to uzdevums ir noslēpt no ļaužu masām nevēlamu patiesību.
Kā atšķirt vienus no otriem? Un kur atrast īstos pamatus mūsu masveida ticējumiem un maldiem? Kur meklēt to, ko
cītīgi slēpj no mums? Grāmatas autors cenšas tos sadalīt, noskaidrot, kas ir tas, ar ko cenšas mistificēt mūsdienu
Krievijas un NVS pilsoņus, eiropiešus un amerikāņus. Apskates fokusā ir gan tādas apmānīšanas tehnoloģijas, ieskaitot mītus
par šādām tehnoloģijām, un piemēri no XX gadsimta Eiropas vēstures, tajā skaitā odiozais mīts par Hitleru laulātā pāra
nāvi 1945. gadā. Mums saka, ka "mums tā ir jādomā", lai gan pamata tā domāt ir visai maz. Šajā grāmatā ir tas, ko tieši oficioziem
"nav vēlēšanās stāstīt". Kā TUR uzskata, labāk ticēt mītam, nekā pateikt tautai patiesību.
Atbrīvojoties no kontroles un uzziniet:
- ko valdības slēpa no pasaules par "Titanika" un zemūdenes "Kursk" bojā eju?
- kur pazuda Eva Brauna?
- kas sagrāva PSRS?
- kas uzbruka ASV 2001. gada 11. septembrī?
un daudz ko vēl citu...
Izdevniecības "Naše slovo" un "Eksmo", Maskava, 2010.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/4491603/
http://www.setbook.net/books/532280.html

P.S. Grāmatā ir vairākas tādas lietas, kas man liekas arī iztulkošanas vērtas. Pacentīšos šo to iztulkot. Vienīgi nodaļu
par kosmosu laikam nē. Ieskanēšu arhīvam, varbūt kādam būs interesanti izlasīt kā papildinājumu "Padomju kosmiskajam blefam".

Domāju, ka fantastiem noderēs!

4.

Gregorijs Kizs. Brīnumdaris no Misisipi.

Gregorijs, arī Gregs, Kizs (Gregory Keyes) ir amerikāņu rakstnieks, kas raksta fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanros. Savus darbus viņš paraksta gan kā - "J. Gregory Keyes" , gan kā - "Greg Keyes" .
Vairāk pazīstams kā romānu autors tādos izdomātos fantastiskos Visumos kā «Zvaigžņu kari», «Babilona 5» un «The Elder Scrolls».
Gregorijs Kizs ir dzimis 1961. gada 11. aprīlī, Meridiānas pilsētā, ASV. Kad Gregorijs vēl bija bērns, viņa ģimene pārcēlās uz Navaho rezervāciju Arizonas štatā. Paša Kiza vārdiem runājot, navaho kultūra un valoda atstāja lielu iespaidu uz viņu, liekot uzplaukt interesei par mitoloģiju, parašām un leģendām. Kizs iegūst antropoloģijas bakalaura grādu Misisipi pavalsts universitātē, vēlāk — maģistra grādu Atēnu universitātē, Džordžijas pavalstī, kur sāk strādāt par pasniedzēju.
1996. gadā viņš publicē savu debijas romānu — fantāziju «Lielās upes bērni». Kizam tas ir sākums viņa profesionālajā darbā kā fantāzijas žanra rakstniekam. Pašlaik viņš dzīvo Savannā, Džordžijas pavalstī kopā ar sievu Nellu. Viņš aizraujas ar paukošanu ar rapieri jeb floreti un ir galvenais treneris vietējās koledžas komandai šajā sporta veidā.
2003. gadā viņš iesāk fantāzijas sēriju The Kingdoms of Thorn and Bone , kas sastāv no četriem romāniem. Pēdējais iznāk 2008. gadā.
Grega Kiza stils raksturojas ar to, ka viņa romānos ir daudzi galvenie varoņi, kas parādās darbībā tikai brīžiem, dažu nodaļu garumā, kad mēs sekojam vienam varonim, bet kulminācijas brīdī darbība pārslēdzas atkal uz cita varoņa piedzīvojumiem. Grega lingvistikas zināšanas arī spēlē lielu lomu viņa grāmatās. Piemēram, Stīvens Deridžs, viens no varoņiem seriālā «Ērkšķu un kaulu karalistē», ir prasmīgs lingvists un tam ir svarīga loma stāstā.
http://en.wikipedia.org/wiki/Gregory_Keyes
Plašāk par Kizu var lasīt krievu valodā.
http://www.mirf.ru/Articles/art1481.htm
Vēl par autoru.
http://fantlab.ru/autor153

5.

Egīls Venters 'Zemeslēkts'

Apgāds "Mansards"

05. janvāris 2011

Apgāds "Mansards" laidis klajā Egīla Ventera eseju krājumu "Zemeslēkts".


"Tā notika Atlantīda", "Trešais kapracis", "Zemeslēkts", "Ticības bruņinieks", "Džudeka, kāda tā ir", "Amerikāņu traģēdija", "Nāve ir ķekatu maska", "Kremļa kino" – daži no prozaiķa un žurnālista Egīla Ventera eseju nosaukumiem. Antonēns Arto, Sērens Kirkegors, Georgs Bīhners, Tenesijs Viljamss, Justeins Gorders, Johans Sebastians Bahs, Rainis un citi – personības, kam veltītas esejas. Un visbeidzot: kas ir maskulatūra? Kāds tai sakars ar beletristiku, elitāro literatūru, maskarādi, muskulatūru un... maskulāciju?

Egīls Venters (1964) līdz šim publicējis stāstu krājumu "Melnā sērija" (1992), romānus "Melanholijas skaidrojošā vārdnīca" (2000), "Merilīna" (2000), "Naktsgaisma" (2000), "Āgenskalns" (2004), "Radio Luxembourg" (2007), lugu "Pelnu lietus" (1994), stāstus periodikā un kopkrājumos.

http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/book/egils-venters-zemeslekts.d?id=36080314