Lasīsim 2016-03-14

Džeikobs Grejs. Zvērači. Kraukļu vārdotājs

ZĒNS, KURŠ SARUNĀJAS AR KRAUKĻIEM

AUDĒJVĪRS AR ZIRNEKĻA ĶERMENI

MISTISKI UN ŠAUŠALĪGI NOTIKUMI

Kā to visu sasaista kopā Džeikoba Greja romāns "Zvērači"?

Blekstouna agrāk bija plaukstoša metropole, bet noziedzības vilnis, kas Tumšajā vasarā pāršalca pilsētu, daudz ko mainīja tās iedzīvotāju likteņos.

Krā, palicis bez vecākiem, jau astoņus gadus mitinās kopā ar kraukļiem. Zēns pats brīnās, kā viņš spēj saprast kraukļu valodu, jo pārējiem cilvēkiem to balsis izklausās pēc parastām putnu klaigām. Ar laiku viņš atklāj, ka pilsētā dzīvo arī citi zvērači – tie, kuri spēj sarunāties ar zvēriem un putniem. Daži no tiem ir labi, bet daži ne. Un reiz pienāk brīdis, kad Krā ir jāstājas pretī draudīgā zirnekļu pavēlnieka Audējvīra varai, lai glābtu sevi, draugus un pilsētu.

No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.

 

 

Džeikobs Grejs ir tikpat noslēpumains kā viņa varoņi. Autors par sevi atklāj vien to, ka dzīvo kādā lielā ASV pilsētā, naktīs staigā pa tās ielām un sacer stāstus. Viņš ļoti mīl dzīvniekus un pats mēdz sarunāties ar krauķļiem... Taču neviens tā arī nezina, vai viņš saprot, ko tie atbild.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/111770-zveraci_krauklu_vardotajs.html

Andžejs Sapkovskis. Pēdējā vēlēšanās

Vēlāk runāja, ka šis cilvēks esot atnācis no ziemeļiem caur Virvju Vijēju vārtiem. Nepazīstamais nešķita vecs, taču viņa mati bija pilnīgi balti. Kad viņš noņēma savu apmetni, visi pamanīja, ka aiz pleciem pie jostas svešajam ir zobens. Tas nebija nekas neparasts, Vizimā gandrīz visi staigāja ar ieroci, taču neviens nenēsāja zobenu aiz pleciem gluži kā loku vai bultu maku. Nepazīstamais pilsētā bija ieradies karaļa uzsaukuma dēļ: trīs tūkstoši orenu balvā tam, kurš atburs strigu – Vizimas iemītnieku mocītāju. Tādi laiki pienākuši. Mežos agrāk vilki kauca, bet tagadiņ visāda draņķība savairojusies – kur vien kāju liec, visādi rēgi, strigas, pretīgi bobolaki, baziliski, velni, kaitētājas un slīcekļi. Parastas burvestības vai apses mieti te maz ko līdz. Te vajadzīgs amata pratējs. Bet atnācējs no tālās Rīvijas ir īstens lietpratējs. Tas ir raganis Geralts, zobena un maģijas meistars, mutants, kurš ieprogrammēts sargāt pasaulē morālo un bioloģisko līdzsvaru.

Sapkovska radītā pasaule vienlaikus ir skaista un baisa, brutāla un valdzinoša. “Pēdējā vēlēšanās” nebūt nav lasāmgrāmata maziem bērniem, drīzāk – lasītājam vecumā starp padsmit un simt gadiem. Vienkāršs fantāzijas mīļotājs, ievilināts mānīgi tradicionālā fantāzijas stāstu dekorācijā, piedzīvos ne vienu vien pārsteigumu, jo Sapkovskis vienlīdz meistarīgi uzbur gan drūmas, gan episkas epizodes, piešķir tām dzirkstoša, silta humora intonācijas – tikai tādēļ, lai vienubrīd šķietami banālu sižetu pēkšņi apgrieztu kājām gaisā un stāsts beigās iegūtu gluži vai filozofisku vispārinājumu. Stāstu cikls par Rīvijas Geraltu ir veidots kā pērļu virtene, kuru kopā satur viens caurviju stāsts. Tādēļ to var lasīt arī kā romānu.

Andžejs Sapkovskis ir visvairāk tulkotais poļu rakstnieks pasaulē pēc Staņislava Lema. Fantāzijas žanrā Sapkovskis debitēja 1986. gadā ar stāstu “Raganis”, kurš aizsāka stāstu ciklu par Rīvijas Geraltu – nezvēru nīdētāju. Sapkovska sāgu kritika ir atzinusi par 20. gadsimta nogales literāro fenomenu; ikviena sāgas grāmata atrodas bestselleru saraksta augšgalā. Sapkovska grāmatas ir izdotas gandrīz visās Eiropas valstīs un ASV; īpaši populāras tās ir Vācijā, Čehijā, Krievijā, Spānijā, Lietuvā un Ukrainā. Pēc “Ragaņa” cikla motīviem ir tapušas visā pasaulē slavenas datorspēles.

No poļu valodas tulkojis Māris Salējs.

"Atzīstu, ka neesmu milzīgs fantāzijas literatūras žanra cienītājs. To pašu varu teikt par citiem žanriem. Ja grāmata ir laba, tad tā ir laba neatkarīgi no žanra.

Par tādu Andžeju Sapkovski dzirdēju pagājušā gadsmita 90. gadu nogalē no kādas paziņas, fantāzijas romānu žanra cienītājas. Esot labs poļu rakstnieks. It sevišķi viņa romānu cikls par ragani. Autora vārdu neaizmirsu, taču īpaši nerāvos meklēt kādu viņa darbu.

Gāja laiks. Pirms vairākiem gadiem uz ielas satiku Ievu Melgalvi. Viņa man prasa, kāpēc latviski vēl nav iztulkots neviens Sapkovska darbs. Nolēmu palasīt, lai saprastu, kāpēc tāda jūsma. Sapratu. Pirmkārt, ka tā ir lieliska proza, kuru radījis valodas, sižeta, vēstījuma meistars. Otrkārt, ka Sapkovska darbus var nolikt līdzās labākajiem man zināmajiem fantāzijas žanru paraugiem. Un, treškārt, t.s. ragaņa sāgas pasaulei piemīt apbrīnojama spēja dzīvot lasītāja apziņā vēl ilgi pēc grāmatas aizvēršanas. Šie apsvērumi mani pamudināja ķerties pie tulkošanas."

(Tulkotājs Māris Salējs)

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/104293-pedeja_velesanas.html

Pīrss Brauns. Sarkanā sacelšanās

Derovs ir kalnracis un sarkanais, zemākās kastas loceklis krāsās klasificētajā nākotnes sabiedrībā. Līdzīgi kā viņa sarkanie biedri, Derovs visu dienu pavada rokot, ticēdams, ka viņš un viņa ļaudis palīdz planētas virsmu padarīt apdzīvojamu turpmākajām paaudzēm. Derovs nekad nav redzējis debesis.

Tomēr viņš dzīvo ar prieku, ticot, ka kādu dienu ar savām asinīm un sviedriem būs parūpējies par labāku nākotni saviem pēcnācējiem.

Taču Derovs un viņam līdzīgie tiek krāpti. Drīz vien viņš atklāj, ka cilvēce jau pirms vairākiem gadsimtiem ir tikusi līdz virszemei. Visapkārt planētai ir milzīgas pilsētas un plaši parki. Derovs un citi sarkanie nav nekas vairāk, kā dekadentās valdošās šķiras vergi.

Taisnības meklējumu iedvesmots un zaudētas mīlestības dzīts, Derovs pievienojas pretošanās kustībai, lai iefiltrētos valdošajā šķirā, un sagrautu sabiedrību no iekšienes. Nekas neapturēs viņa mērķi - gāzt savu ienaidnieku… pat, ja viņam būs jākļūst par vienu no viņiem.

"Grāmatas vara pār lasītāju ir nepārvarama, un pati grāmata ir ārkārtīgi interesanta… obligātā literatūra gan klasiskās zinātniskās fantastikas faniem, gan jaunās paaudzes distopijas sāgu kvēliem sekotājiem."

—- Examiner.com

Par autoru:

Pīrss Brauns ir zinātniskās fantastikas uzlecošā zvaigzne. Viņa pirmā grāmata “Sarkanā sacelšanās” ir tulkota vairāk nekā divdesmit pasaules valodās, un Universal Pictures kinostudija par septiņciparu summu ir iegādājusies tiesības uz tās adaptāciju.

http://www.prometejs.lv/#sarkana-sacelsanas

Pīrss Brauns. Zelta dēls

Būdams sarkanais, Derovs uzauga strādājot raktuvēs dziļi Marsa pazemē, kur lēja sviedrus smagā darbā un sapņoja par labāku nākotni, ko ceļ saviem pēctečiem. Tomēr Sabiedrība, kurai viņš paļāvīgi kalpoja, izrādījās būvēta uz meliem. Derova tautu maldinājusi un paverdzinājusi valdnieku elite – zelti, tādēļ vienīgais ceļš uz brīvību ir revolūcija. Derovs upurē sevi kopēja labuma vārdā, kā dēļ savu dzīvību atdevusi arī Ēo, viņa vienīgā mīlestība un iedvesmas avots. Viņš kļūst par zeltu un iefiltrējas to priviliģētajā vidē, lai sagrautu to no iekšienes.

Tā kā lasītājs jau nojauš, ka grāmata būs triloģija, tad viņam ir visas tiesības no autora paģērēt spraigu sižetu. Jo tieši otrā grāmata ir tā, kas izkārtos figūras pa spēles laukumu, un tad jau pēdējā grāmata nāks ar savu finālu. Derovam ir šis tas jāpaveic, viņam ir jākļūst par vienu no ietekmīgākajiem zeltiem, jāsadabū sev lojāli sabiedrotie, jānoorganizē flote un galu galā jāsaņem ziņa no Areja dēliem, lai uzzinātu, kāds tad ir lielais plāns. Lieki piebilst, ka ne viss iet kā plānots.

http://asmodeus.lv/2016/02/23/zelta-dels-red-rising-2-by-pirss-brauns/

Mihails Bulgakovs. Suņa sirds. Liktenīgās olas

Pirmo reizi latviešu valodā grāmatā izdots Mihaila Bulgakova garstāsts "Suņa sirds" (tulk. Maija Kudapa), ko papildina ne mazāk aizraujošais stāsts "Liktenīgās olas".

Ārsts, žurnālists, dramaturgs, prozaiķis, 20. gadsimta krievu literatūras ikona Mihails Bulgakovs (1891–1940) visā pasaulē pazīstams kā romānu “Meistars un Margarita”, “Baltā gvarde”, kā arī satīrisko stāstu un vairāku lugu autors, spilgts antiutopiskā žanra meistars.

Ļoti populārajā, arī filmētajā stāstā “Suņa sirds” (1925) slavens zinātnieks un mediķis veic ārkārtēju eksperimentu — klaiņojošam sunim pārstāda cilvēka orgānus. Rezultāts ir satriecošs un neparedzēts — suns Šariks kļūst par biedru Šarikovu, kurš no savas suniskās dabas saglabā tikai nepārvaramu naidu pret kaķiem. Toties jo satraucošākas ir Šarikova cilvēciskās noslieces — jaunā laikmeta pārstāvja Švondera musināts, viņš drīz vien iejūtas apkārt valdošajā absurdajā un agresīvajā pasaulē. Un nu arī profesora dzīvoklī — līdzsvarotās, darbīgās un pašcieņas pilnās dzīves saliņā pēcrevolūcijas jūrā — ielaužas “sabrukums”, kas šausta visu valsti...

Stāstā “Liktenīgās olas” (1924) daudzsološs, taču bīstams un neizpētīts jaunatklājums, avantūristiski izmantots, izraisa baisas un nekontrolējamas sekas, kas draud iznīcināt visu revolucionāro pārveidojumu skarto valsti. Ar daudzslāņainu satīras un groteskas paņēmienu arsenālu atainotā fantastiskā situācija skaudri un drosmīgi atklāj ne vien sava laika padomju realitātes absurdus, bet mākslinieciski un saturiski ir tik visaptveroša, piesātināta un interpretācijas rosinoša, ka nav zaudējusi literāro vērtību un sabiedrisko aktualitāti joprojām.

http://www.jumava.lv/katalogs/tulkot%C4%81-dai%C4%BCliterat%C5%ABra/tulkot%C4%81-dai%C4%BCliterat%C5%ABra/item/1004-mihails-bulgakovs-su%C5%86a-sirds-likten%C4%ABg%C4%81s-olas.html

Deivids Valjamss. Dēmoniskā dentiste

Britu prese Deividu Valjamsu dēvē par jauno Roaldu Dālu un komikas ģēniju. Tas nebūt nav pārspīlējums, jo šim rakstniekam izdodas apvienot humoru ar smeldzi, smieklus ar asarām, vieglu izklaidi ar dziļām pārdomām. Taču grāmatā “Dēmoniskā dentiste” viņš pārspēj pats sevi.

Pilsētā ienāk tumsa. Nakts melnumā notiek savādas lietas. Bērni noliek zobu fejai zem spilvena zobu, bet pamodušies tur atrod... beigtu gliemezi. Dzīvu zirnekli. Simtiem lodājošu spīļastu.

Ļaunums ir sācis savu darbu. Bet kas – vai kurš – aiz tā stāv?

“Izlasiet šo grāmatu un to uzziniet!”

Deivids Valjamss

No angļu valodas tulkojusi Daina Grūbe.

“Valjamsam piemīt dabiska atjautība.”

Evening Standard

“Man ārkārtīgi patīk Deivida Valjamsa grāmatas. Tās kļūs par klasiku.”

Sjū Taunsenda, Guardian

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/110685-demoniska_dentiste.html

Inga Jēruma (Margarita Grietēna). Kuģi lēni apledos. Stāsti par mīlu, dzīvi, nāvi un eņģeļiem

“Kā jau varat spriest pēc apakšvirsraksta, katrs te atradīs kaut ko sev – tie, kam mīla aktuāla, lasīs par kvēlām un nedziestošām jūtām, tie, kas bauda dzīvi, varēs turpināt to darīt, tie, kas tic eņģeļiem, varēs viņus sastapt šīs grāmatas lappusēs, bet lasītāji, kuri eņģeļus uzskata par tumšu ļautiņu izdomājumiem (ceru, ka tādu nav daudz!), varēs grimt pārdomās par nāvi. Un iztēloties, kā būtu, ja kāds nelaiķis pēkšņi augšāmceltos...”

Margarita Grietēna

Lielai daļai lasītāju zināms, ka Inga Jēruma un Margarita Grietēna ir viena un tā pati persona – rakstniece, kuras kontā ir gan romāni, gan biogrāfiski stāsti par aktrisēm. Grāmatas “Kuģi lēni apledos” stāstu varoņi dzīvo tepat, mums līdzās; rakstniece, izmantojot humora un nopietnības fontus (domāts – tinti!), radījusi lieliskus tēlus, kuru dzīvesstāsti un likteņi ļauj ne vien pasmieties, bet mudina arī padomāt.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/122732-kugi_leni_apledos.html

Bruno Bārnharts. Otrā vienkāršība. Kristietības iekšējais veidols

Vai tiešām mūks, kas pavadījis dzīvi klosterī, raksta par mandalām? Jā, Bruno Bārnharta grāmatu var saukt par neparastu. Tā atklāj kristīgās mistikas jeb gudrības tradīcijas saknes un iespējas mūsdienās. Būdams mistiķis, Bruno Bārnharts vienlaikus ir konservatīvs un moderns. Konservatīvs, jo viņš zina, kas ir aizsargāšanas vērts, – dzīvi pārveidojošais evaņģēlijs. Radikāli mūsdienīgs – jo viņš nesaudzē mazsvarīgas vai nejaušas parādības kristietībā, kuras konservatīvie viltus “tradīciju aizsargātāji” mēdz pārdievot.

B.Bārnharts uzsver, ka kristīgās gudrības tradīcijas centrā ir pieredze un izpratne par vienotu realitāti, kas atklājas četrās dimensijās: Dievs (Viens), Vārds (Divi), Gars (Trīs) un Kosmoss (Četri). “Otrā Vienkāršība” mudina kristietību izrauties no ieslodzījuma Divi ietvarā (kārtība, racionalitāte, “vīrišķais”) un no jauna atklāt tās fundamentālo saikni ar Viens (klusās kontemplācijas sfēra un Dievs, kas ir pārāks par visiem viņa attēlojumiem), Trīs (personiskā izaugsme un attiecības, “sievišķais”) un Četri (sociālais taisnīgums, vide, fiziskums).

Bruno Bārnharts mūs aicina gudrības ceļā, kas māca visu radīto realitāti pieredzēt vienotībā ar Dievu. Tas ir ļoti vienkārši, bet labākajā gadījumā to saprotam tikai pēc ilgas maldīšanās savā samudžinātajā dzīvē.

Mēs visi pametam “Pirmo vienkāršību”. Tāda ir cilvēka veidošanās cena. Kādā mirklī negaidīti zaudējam vai apzināti atmetam savu “naivumu” un skatāmies uz pasauli ar (kaut ko) zinošām, bet skumjām acīm. Laimīgā kārtā tas vēl nav viss. Mūs gaida “Otrā vienkāršība”. Tad pat niecīgs pieredzes mirklis ir svarīgāks par daudziem vārdiem.

Bruno Bārnharts (1931) dzīvo ASV un pieder pie senas Benediktiešu ordeņa kongregācijas, kas praktizē eremītisku dzīves veidu, – kamalduliešiem (OSBCam). “Garīgās dimensijas iekšēja apgūšana, klusuma un kontemplācijas uzsvēršana, lēna iemājošana Dieva Vārdā un rāma psalmu apcere ir kamalduliešu garīguma pīlāri,” raksta arhibīskaps Kosmo Frančesko Rupi.

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/103581-otra_vienkarsiba_kristietibas_ieksejais_veidols.html

Maikls Ņūtons. Dvēseļu ceļojums

Esmu pati ļoti izbrīnīta par faktu, ka esmu izlasījusi vienu grāmatu (pirmo) šogad. Turklāt tā nav daiļliteratūra, bet tāds ezotēriskais gabals, kuram var ticēt un var neticēt.

Par ko tad ir grāmata? To grūti aprakstīt vienā teikumā, bet principā šeit ir stāsts par dvēselēm, kas mācās, pārdzimst, atkal mācās, satiek savus līdziniekus, pārdzimst un pārdzimst, paaugstina savas pakāpes. Tāds ir dvēseles ceļš. Grāmata pilna ar Ņūtona reģistrētiem hipnozes seansiem, kas iepazīstinās tuvāk ar to, kā notiek dvēseļu pārceļošana un arī kas notiek pēc cilvēka nāves. Turklāt Ņūtons apgalvo, ka 3/4 no planētas iedzīvotājiem ir vismazāk attīstītās dvēseles, kas pilnībā sagrāva manu pārliecību un iekšējo izjūtu, ka man ir veca dvēsele "un es skaitu gadus, kas skrien, lai tikai tie paietu pēc iespējas ātrāk". Precīzāk sakot, ja mani tagad aizmestu 50 gadus uz priekšu, es it nemaz nebūtu vīlusies dzīvē un man nešķistu, ka esmu kaut ko zaudējusi.

http://sinteetika.blogspot.com/2015/05/gramata-maikls-nutons-dveselu-celojums.html

Valters Moerss. Rumo un brīnumi tumsā

Walter Moers. Rumo & Die Wunder im Dunkeln

Galvenais varonis ir Rumo, viņš ir volpertingers. Eksistē leģenda par to, kā volpertingeri ir radušies. Vel kā mazs kucēns viņš nokļūst uz Velna klintīm pie šausmīgajiem ciklopiem. Tur viņš iepazīsta ar savu skolotāju - tārpākuli Volcotanu Smaiku. Vēlāk viņš atrod Volpertingu, kur dzīvo viņa sugasbrāļi. Bet, ko nozīmē sudraba pavediens, kādus noslēpumus glabā Miglas pilsēta, kāpēc ir uzbūvēts Melnais kupols, kas tie tādi - Neesošie sīkaliņi, kas notiek pazemes pilsētā, kas ir nurnijas , vrahoki un tā tālāk - atbildes uz visiem šiem jautājumiem var atrast grāmatā. Grāmata ir veidota pēc mājaslapas: http://rumo-dwid.livejournal.com materiāliem.

http://royallib.com/book/moers_valter/rumo_i_chudesa_v_temnote_kniga_1.html

Kirs Buličevs. Pēdējais karš

[Krievu valodā, "Doktora Pavliša cikls"]

Кир Булычев — вторая величина в отечественной фантастике XX века после братьев Стругацких. Несколько поколений читателей выросло на его книгах, а первая читательская любовь долговечна и с годами не остывает. Основатель Великого Гусляра (своеобразного аналога северного города Соловца со знаменитым НИИЧАВО и его сотрудниками), крестный папа Алисы Селезневой, девочки из будущего Земли, летописец трудов и дней доктора Павлыша и его друзей из экипажа межпланетного звездолета "Сегежа", лоцман на реке Хронос, соединяющей во времени разные берега России... — Кир Булычев многомерен, как сама жизнь в его литературной вселенной есть место и шутливому розыгрышу, и едкой беспощадной иронии, и мудрости ученого и провидца. В ней есть все кроме скуки.

Эта книга в полном объеме представляет читателю цикл о докторе Павлыше. Также сюда входят произведения, тем или иным образом связанные с миром героев цикла. И опять перекличка между мирами — миром Павлыша и миром Полдня XXII века.

http://www.ozon.ru/context/detail/id/135315029/

Marina un Sergejs Djačenko. Rituāls

[Krievu valodā]

Из века в век родом свирепых драконов-оборотней правит ритуал, и всякий дракон обязан хоть раз в жизни свершить его: в процессе сложной и величественной церемонии пожрать похищенную принцессу. Мучимый комплексом неполноценности, но не находящий в себе силы свершить ритуал как следует, последний потомок по имени Арман находит для себя лазейку — ведь если похищенную принцессу освободит в поединке с драконом благородный рыцарь, у дракона не будет оснований презирать себя за несвершение ритуала...

Но по закону освободитель должен жениться на освобожденной — кто захочет жениться на похищенной Арманом (по ошибке) принцессе Юте, уродине, известной к тому же своим ершистым норовом? Арман оказывается в западне — теперь хочешь не хочешь, а придется свершить ритуал...

https://fantlab.ru/work1042

Džordžs R. R. Mārtins. Sešas sudraba lodes

George R. R. Martin. The Skin Trade

Dīvainu, baisu slepkavību ķēde veļas pa kluso provinces pilsētiņu. Cilvēkus atrod ar novilktu ādu. Taču par upuriem kļūst nevis parasti cilvēki, bet gan vilkači. Villijs arī ir viens no viņiem. Viņš var kļūt par nākamo upuri. Taču, kurš ir mednieks? Kurš uzdrošinājies medīt vilkačus, jo vairāk tādēļ, ka tas viss pārsteidzoši atgādina dīvainās slepkavības pirms divdesmit gadiem...

https://www.fantlab.ru/work4127

Džeimss Rollinss. Kaulu labirints

James Rollins. The Bone Labyrinth

Cilvēka genoma izpētes programmai, ko veic ASV, draud pēkšņas briesmas. Sākumā nezināmi kaujinieki uzbrūk ekspedīcijai, kas pēta seno cilvēku paliekas Horvātijas kalnos un ģenētiķe Ļena Krendola tikai brīnumainā kārtā paliek dzīva. Pēc tam tieši no laboratorijas Štatos nolaupa viņa smāsu Mariju, kura veic ģenētiskus eksperimentus ar pērtiķiem. Problēmu risināt dodas kaujas vienība "Sigma". Tās vadītājam Peinteram Krovam ir skaidrs: māsas Krendolas ir izdarījušas kādu atklājumu, kurā ļoti ir ieinteresēti ietekmīgi spēki ārzemēs. Taču pagaidām viņš nezina, ka runa ir par tik senu un šausmīgu noslēpumu, ka iespējams, to vispār labāk bija nezināt...

http://www.labirint.ru/books/520731/

Emija Kaufmane, Mēgana Spunere. Sasistās zviagznes

Amie Kaufman, Meagan Spooner. These Broken Stars

Milzīgs starpgalaktiskais laineris, izejot no hipertelpas, cieš katastrofu un nogāžas uz nezināmas planētas. Dzīvi paliek tikai divi - Galaktikas visbagātākā cilvēka meita un jauns karavīrs, no tiem, kuriem meitene visbiežāk pat virsū neskatās. Taču, lai izdzīvotu, abiem būs jādarbojas kopā.

http://knizhnik.org/emi-kaufman/razbitye-zvezdy

Edvards Kerijs. Himēru mājas lāsts

Edward Carey. Heap House: Book One (The Iremonger Trilogy)

Anglija, 1875. gads. Vareno Airmongeru lepnā savrupmāja glabā daudzus noslēpumus. Neviens no nepiederošiem pat neuzdrošinās tam tuvoties... Klods ir dzimis un izaudzis šajā dīvainajā mājā. Jauneklim ir unikāls talants: viņš spēj dzirdēt lietu balsis. Reiz viņš satiek jauno kalponi Lūsiju un šī tikšanās apgriež viņa dzīvi ar kājām gaisā. Klods uzzina, ka visi priekšmeti mājā ir apburti cilvēki! Arī Lūsijas māte ir starp viņiem. Meitenes dēļ Klods ir gatavs nostāties pret ģimeni. Viņiem ir jācenšas sagraut vecās mājas lāstu! taču dažus noslēpumus labāk ir neatklāt...

http://www.ozon.ru/context/detail/id/31346853/

Braians Čiks. Grāmatu sērija "Slepenais zoodārzs"

Bryan Chik. The Secret Zoo

Četri draugi - Noass un viņa māsa Mēgana, Ella un Ričijs dzīvo blakus pilsētas zoodārzam un sen jau pieraduši pie šādiem kaimiņiem. Bērni iet uz skolu, pastaigājas, spēlejas namiņā uz koka... kamēr kādā dienā Mēgana pazūd. Viņu meklē visi: vecāki, kaimiņi, policija - taču meitene ir pazudusi bez pēdām. Tikai Noasam ir noslēpuma atslēga: liekas, ka pirms pazušanas māsa ir redzējusi kaut ko... dīvainu. Sekojot noslēpumainām norādēm, Noass ar draugiem dodas meklēt Mēganu. Viņi nokļūst zoodārzā un saprot, ka šī vieta īstenībā ir apburta. Draugiem vajadzēs atklāt tā noslēpumu, kas droši noglabāts no svešām acīm... Noslēpumu, kas jāsaglabā par katru cenu!

Grāmata ir amerikāņu literatūras prēmijas Children’s Crown Award laureāts, kur uzvarētājus izvēlas paši lasītāji.

http://www.litres.ru/brayan-chik/zagadki-i-podskazki/

Dž. D. Rainharts. Kronis trijiem. Nolādētais karalis

J. D. Rinehart. Crown of Three

Toronijas karalisti ir pārņēmis pilsoņu karš. Karalis Brutans izturas pret saviem pavalstniekiem kā īsts diktators, sējot cietsirdību un ciešanas. Par karalistes vienīgo cerību kļūst Brutana bērni - trīnīši, kuri ir izglābti no tēva cietsirdības vēl zīdaiņu vecumā. Pareģojums vēsta, ka tikai viņi spēj gāzt karali, taču ceļš līdz tam nav vienkāršs. Vai viņi spēs Toronijai nest mieru un labklājību?..

https://www.livelib.ru/book/1001415425

Džozefs Pīrss. Toms Hārtmans. Plaisa kosmiskajā olā. Jaunas saprāta koncepcijas

Joseph Chilton Pearce. Thom Hartmann. The Crack in the Cosmis Egg. Challenging Constructs of Mind and Reality

Grāmata pēta apziņu un realitāti, kā nedalāma kontinuuma divus, viens otru savstarpēji papildinošus polus. Pīrss parāda, kādā veidā mēs varam apzinātāk izdzīvot šo polu mijiedarbošanās procesu un pat - iespaidot to. Tas, kā mēs uztveram īstenību, arī ir kosmiskā ola, apziņas čaumala, kas vienlaikus nosaka mūsu pasauli un palīdz to veidot tieši, tāpat kā tādā veidā noformējusies pasaule nosaka mūsu apziņas un mūsu pieredzes raksturu.

Kaut arī mūsu kosmiskā ola ir vienīgā realitāte, kas mums ir, un apieties ar to vajag nopietni, šajā olā ir arī mums pieejamas plaisas. Tāpēc var pienākt laiks, kad čaumala vairāk neaizsargā, bet žņaudz un pazudina.

http://www.labirint.ru/books/492875/

Viktors Stendžers. Dievs un Multivisums. Paplašinātā kosmosa izpratne

Victor J. Stenger. God and the Multiverse. Humanity's Expanding View of the Cosmos

Mūsu acu priekšā fantastika kļūst par realitāti. Jaunākie pētījumi ļauj izvirzīt hipotēzi, ka redzamā Visuma daļa ir tikai niecīgs gabaliņš no neiedomājami plašākā un grandiozākā Multivisuma. Šajā grāmatā aizraujoši un pieejami tiek stāstīts, kā ir veidojies pašreizējais priekšstats par pasauli, par to, kā aktīvi un sāpīgi tas ticis pārskatīts, attīstoties zinātnei, par to, kādi neiedomājami horizonti atveras kosmoloģijas priekšā, ja tikai aizejam no plaknes, ko dod Lielā sprādziena teorija un tradicionālā astrofizika.

Tas ir pēdējais Viktora Stendžera darbs, kur viņš faktiski rezumē savu zinātnisko darbību un dzīvi, pārliecinoši pierādot, ka Multivisums varēja rasties dabiskā ceļā, bez kaut kādu augstāko spēku iedarbības.

http://www.piter.com/collection/new-science/product/bog-i-multivselennaya-rasshirennoe-ponyatie-kosmosa

Robert M. Hazen. The Story of Earth: The First 4.5 Billion Years, from Stardust to Living Planet

Hailed by The New York Times for writing “with wonderful clarity about science . . . that effortlessly teaches as it zips along,” nationally bestselling author Robert M. Hazen offers a radical new approach to Earth history in this intertwined tale of the planet’s living and nonliving spheres. With an astrobiologist’s imagination, a historian’s perspective, and a naturalist’s eye, Hazen calls upon twenty-first-century discoveries that have revolutionized geology and enabled scientists to envision Earth’s many iterations in vivid detail—from the mile-high lava tides of its infancy to the early organisms responsible for more than two-thirds of the mineral varieties beneath our feet. Lucid, controversial, and on the cutting edge of its field, The Story of Earth is popular science of the highest order.

http://www.amazon.com/The-Story-Earth-Billion-Stardust/dp/0143123645