Džozefs Gaijeti - tualetes papīrs.
1857. gadā Ņujorkas biznesmenis Džozefs Gaijeti sāka ražot tualetes papīru kvadrāta veidā, ko pārdeva paciņās. Tualetes papīra rullīšus izdomāja vācu uzņēmējs Hanss Klenks 1928. gadā.
Klarenss Franks Bērdsajs II - produktu saldēšana.
Viņu uzskata par mūsdienu pārtikas produktu iesaldēšanas idejas autoru. No 1912. līdz 1915. gadam viņš atradās Ņufaundlendā, un -40oC temperatūrā viņš atklāja, ka zivis, ko viņš noķēra, tūlīt sasala, bet, kad atkusa, bija kā svaigas.
Viņš sāka eksperimentēt ar momentālu sasalšanu un 1929. gadā viņa firma sāka ražot saldētus produktus rūpnieciskos mērogos.
Toms Salivans - tējas paciņas.
1904. gadā Salivans pasūtītājiem piegādāja tēju mazos, ar rokū šūtos zīda maisiņos. Ideja visiem iepatikās, jo nebija vajadzīgi sietiņi, arī rokas palika tīras.
Mērija Andersone - automašīnu stiklu tīrītāji.
Dāma 1903. gadā ievēroja, ka puteņa laikā šoferim nākas būrtiski katru minūti apturēt auto, lai notīrītu stiklus. Tā nu viņa ņēma un izgudroja ierīci, ko krieviski iesaukuši par "sētniekiem".
Anna Mežlumova - benzīns ar augstu oktānskaitli.
No 1945. gada viņas vadītā laboratorija strādāja, lai šādu benzīnu iegūtu. Izdevās.
Nadežda Kožina - konservi.
1873. gada Vispasaules izstādē Vīnē Kožina demonstrēja konservu izgatavošanas metodi, par ko ieguva medaļu.
Hedija Lamāra - mobilie telefoni un Wi-Fi.
Aktrise, kura 1941. gadā filmējās filmās ar visai erotiskām ainām, ieguva patentu par slepenu armijas sakaru līdzekli, kas dinamiski maina diapazonu, tāpēc pretiniekam pārtvert ziņujumus ir daudz grūtāk. Mūsu dienās uz minētā izgudrojuma bāzes strādā mobilie telefoni un Wi-Fi iekārtas.
Juliuss Fromms - prezervatīvi.
Vācu uzņēmējs Fromms izgudroja bezšuves prezervatīvu ražošanas tehniku no šķidras gumijas 1912. gadā.
Erls Diksons - leikoplasts.
Strādājot firmā 'Johnson & Johnson', 1917. gadā viņš sāka domāt, kā atvieglot ievainojumu un rētu apstsādi. Viņa jaunā sieva Džozefīne bija visai neveikla saimniece, tāpēc virtuvē nepārtraukti savainojās. Lai palīdzētu sievai, Erls grieza marli strēmelēs un lipināja to klāt līmlentai. Diksons nolēma parādīt savu roku darbu priekšniecībai, kas sākumā nekādu interesi neizrādīja, taču vēlāk saprata tā iespējas. Sākumā "Band-Aids" tika ražoti visai lieli, taču no 1924. gada parādījās arī mazāki. 1939. gadā sāka ražot arī sterilus leikoplastus.
Žans Šansels - sērkociņi.
1805. gadā pie koka nūjiņas, galā piestiprinājis bumbiņu no sēra, kālija hlorīda un cukura, viņš konstatēja, ka to ieliekot sērskābi, maisījums aizdegas. Tāpēc komplektā nāca klāt arī pudelīte ar sērskābi. 1826. gadā britu aptiekārs Džons Vokers izgatavoja pirmos sērkociņus, ko varēja aizdedzināt ar berzēšanu. Dega tie sprakšķēdami, dzirksteles metot, izcēlās ugunsgrēki, Francijā un Vācijā tos aizliedza. Taču 1830. gadā franču ķīmiķis Šarls Zaurija pamainīja to sastāvu, pievienojot balto fosforu. Dega labi, taču smaka bija briesmīga. Turklāt fosfors bija indīgs. Fosforam aizvietotāju 1844. gadā atrada zviedru ķīmiķis Gustavs Ēriks Pašs. Viņš saprata, ka sērkociņā fosfors nav vajadzīgs, pietiek, ka tas ir uz virsmas, pret ko berzē sērkociņa galviņu. Turklāt tajā pašā laikā tika atklāts sarkanais fosfors, kas neuzliesmo gaisā un ir daudz mazāk indīgs. 1845. gadā divi citi zviedri - brāļi Johans un Karls Lundstrēmi nodibina pirmo, drošo sērkociņu firmu.
Alberts Parkhauss - pakaramie.
1903. gadā, strādājot drāšu fabrikā, viņš regulāri dzirdēja strādājošo sūdzības, ka nepietiek vietas, kur pakārt drēbes. Rezultātā viņš izgudroja pakaramos ar pleciņiem.
Entonijs Kvīns - sirtaki.
Ja jūs domājiet, ka sirtaki ir grieķu tautas deja, jūs dziļi maldieties. Filmējot "Grieķi Zorbu", aktieris Entonijs Kvins bija salauzis kāju, taču viņam vajadzēja palecoties dejot. Nācās izdomāt citus soļus. Arī mūzika tika sarakstīta tieši filmai.
Hjū Everets Mūrs - vienreizējas lietošanas glāzītes.
Hjū likās nehigiēniski, ka ūdeni no krūzēm, kas bija pieķēdētas pie dzeramā ūdens mucām, dzer visi. Tā varēja izplatīt infekcijas, tāpēc viņš piedāvāja taisīt vienreizējas lietošanas glāzītes no bieza papīra. Firma Dixie Cup tās ražo no 1907. gada. Otrs cilvēks, kurš popularizēja tās, bija advokāts Lourenss Luelens.
Mārgareta Naita - paciņas ar plakanu dibenu.
Ilgu laiku Mārgareta strādā fabrikā, kas ražoja papīra paciņas. Viņa domāja, ka tas būtu ērti, ja paciņām būtu plakans dibens un tās negāztos apkārt. Viņa izgudroja mašīnu, kas spēja salocīt tādas paciņas. Patentu viņa ieguva 1871. gadā un ir arī daudzu citu izgudrojumu autore.
https://fishki.net/2478359-a-vy-znaete-teh-kto-pridumal-nashi-s-vami-povsednevnye-vewi.html
Un citi interneta resursi.