1004./50 Kipčaki jeb polovcieši nodibina savu valsti Kipčaku Stepi (Dest-i-Qypçak).
10.. - 1204. Dienvidkrastā atjaunot Bizantijas vara.
1236. Mongoļi iekaro Krimu - kipčaku (Zelta Ordas) pārvalde.
1266. - 1300. Krimas pilsētā Feodosijā (Kaffā) valda Dženova.
1315. - 6.jūn. 1475.Krima dženoviešuvarā (no 12. jūl. 1365. - 1387.arī Sudaka,
un Balaklava, kā arī Krimas dienvidkrasts).
1427. Pārējā Krimas daļā hanu Gireju dinastija nomaina kipčaku hanus.
1.jūn. 1475. Krima kļūst par Otomāņu impērijas vasali.
1713. - 1739. Krima sadursmes ar Zaporožjes Seču un Krieviju.
13.jūl. 1771. - 1773.Krievijas okupācija.
21. jūl. 1774. Pēc Kjučuka-Kainardži miera līguma Otomāņu impērija atsakās no suverenitātes pār Krimu.
21.apr. 1777. Krievijas vasaļvalsts.
21. jūl. 1783. Krievijas aneksija.
Jūn. 1792. Hanisti likvidē.
1801. Krima kļūst par Krievijas Tauridas guberņas daļu.
13.sep. 1854. - 12.jūl. 1856. Krimas kara laikā daļa no dienvidkrimas tiek okupēta.
10.dec. 1917. Nodibināts Krimas tatāru parlaments (Kurultajs).
13.dec.1917. Krimas Tautas Demokrātiskā Republika.
26.dec. 1917. Neatkarības pasludināšana.
14.jan. 1918. Boļševiku spēki atkaro Simferopoli tatāriem.
14.jan. 1918. Boļševiki gāž tatāru valdību.
7.mar. 1918. Tiek nodibināta Tauridas Republika.
21.mar. 1918. Republiku pārdēvē par Tauridas Padomju Republiku.
19.mar. 1918. Krimas pussalas ziemeļdaļu (Hersonas un Zaporožjes daļas) okupē vācu armija.
18.apr. 1918 - 14.nov. 1918.Vācijas okupācija.
21.apr. 1918. Vācu spēki likvidē Tauridas Republiku.
25.jūn. 1918. Krimas reģionālā valdība tiek nodibināta Simferopolē (līdz 14. nov. 1918. - Vācijas protektorāts).
Dec. 1918. - 1919. Sabiedroto spēku okupācija.
2. apr. 1919. Sarkanā Armija okupē Simferopoli un Krimas valdību gāž.
29.apr. 1919. Tiek nodibināta Krimas Sociālistiskā Padomju Republika.
15.jūn. 1919. - Nov. 1920. Krimu okupē Krievijas "balto" spēki.
26.jūn. 1919. Krimas SPR tiek likvidēta.
17.mai. 1920. Zem Polijas protektorāta tiek nodibināta Krimas Tatāru Republika.
Nov. 1920. Sarkanā Armijaatkal atgūst varu pār Krimu un tā tiek iekļauta Krievijas PFSR sastāvā.
18.okt. 1921. Nodibina Krimas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku Krievijas sastāvā.
Jūl. 1942. - 9. mai. 1944. Vācijas okupācija, Krimu līdz 1. sep. 1942. administrē kā no Ukrainas atsevišķu Krimas-Taurijas Reihskomisariātu (Krim-Taurien).
Simferopoleokupēta 1.sep. 1941., Sevastopole- 1.jūl. 1942..
30.jūn. 1945. Krimas statusspazemināts līdz apgabalam.
19.feb. 1954. Krimu atņem Krievijas PFSR un atdod Ukrainas PSR.
20.jan. 1991. Referendumā 93.3% vēlētāju nobalso par Krimas APSR atjaunošanu PSRS sastāvā.
12.feb. 1991. Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika paliek Ukrainas sastāvā.
4.sep. 1991. Krima pasludina savu suverenitāti Ukrainas sastāvā.
26.feb. 1992. Nosaukuma maiņa, kļūstot par Krimas Republiku.
5.mai. 1992. Krimas parlaments pasludina neatkarību, kas 20. mai. 1992.tiek anulēta.
17.mar. 1995. - 8.jūn. 1995.Tieša Ukrainas valdības pārvaldība.
28.jun. 1996. Nosaukuma maiņa - Krimas Autonomā Republika.
28.feb. 2014. Sākas Krievijas intervence Krimā.
6.mar. 2014. Krimas parlaments pieņem lēmumu, ka 16. mar. 2014. notiks feferendums par pievienošanos Krievijai.
Fakti pārsvarā no šīs saites:
[P.S. Protams, referendums citas valsts armijas klātbūtnē nav likumīgs, taču tikpat dabiski, ka Krieviju tas neinteresē.]