Sērija: „Tigverdu impērija” (2017) ar trim grāmatām „Līgava bastardam” („Невеста для бастарда”), „Tango tukšumā” („Танго в пустоте”), „Atriebības liesmas” („Пламя мести”). Pēc pirmo trīs grāmatu izlasīšanas papētīju tuvāk, un izrādījās, ka sērijai ir atrodamas vēl divas grāmatas, kuras lasīt man īpaši negribas. „Pelnu atmiņas” („Память пепла”) un „Laimīgi rudais saulriets” („Счастливый рыжий закат”). Tas nav vienīgais, ko autore uzrakstījusi, bet es apstājos tieši pie šīs sērijas, jo izlasīju diezgan sajūsminātas lasītāju atsauksmes, un nolēmu, ka arī es to varētu palasīt.
Lasīju, cik aizraujošs un loģisks esot sērijas sižets, cik adekvāta galvenā varone, cik spilgts līdzpārdzīvojums bijis un cik negaidīti sižeta pavērsieni. Jāsaka gan, ka es biju vīlusies. Iespējams, ka paliekot vecākai, esmu palikusi arī krietni ciniskāka, un līdz ar to augušas arī manas prasības lasāmajai literatūrai.
Vispirms jau grāmatas sākums man šķita visai dīvains, jo galvenā varone tā, pavisam vienkārši, pārcēlās dzīvot uz vienu no paralēlajām pasaulēm, bez kādām īpašām emocijām un pārdomām. Man tas šķita nepamatoti. Arī pēc tam uzpeldējušās atmiņas, kam šo soli tā kā bija vajadzējis pamatot, bija nepārliecinošas. Krieviski runājošie lasītāji gan saka, ka grāmatai esot ļoti laba un raita valoda, ar tikai dažiem, toties acīs ļoti krītošiem trūkumiem – īpatnējiem izteicieniem („непростое выражение лица” – sarežģīta sejas izteiksme, „право слово” – tik tiešām), kuri atkārtojās biežāk, nekā gribētos, un tieši tāpēc bija pamanāmi un mazliet apnicīgi.
Loģiskie galvenie varoņi arī lika man vilties. Abi bija pieauguši un pat ne jauni cilvēki, bet pēc viņu uzvedības to ne visai varēja pamanīt. Varone bija nevis loģiska, bet histēriska nevietās, un pārāk mierīga tur, kur šī histērija tiešām būtu bijusi vietā. Viņai piemita izteikts „perētājas vistas” sindroms – hiperaprūpe pusaugu dēlam, kurš bija neaudzināts nekauņa, ar tieksmi kauties vietās un nevietās. Vispār uz sava bērna vēlmi risināt lietas ar vardarbīgām metodēm, galvenā varone skatījās visai labvēlīgi un atbalstoši (laikam jau arī tas Krievijā ir plaši izplatīta problēma, kas ļoti raksturīgi atspoguļojas arī daiļliteratūrā). Tātad pēc mana viedokļa viņa nespēja būt arī adekvāta māte.
Galvenā varone, labi zinot, ka viņai draud briesmas, mierīgi klīda apkārt pa kaut kādiem lauku ceļiem un mežiem, un pēc tam vēl traki brīnījās, ka atrodas kāds, kas mēģina viņu apdraudēt. Tas arī ar loģiku īpaši neiet kopā. Arī asie sižeta pavērsieni bija pietiekami iepriekšparedzami jau pēc žanra likumiem, un nekādu izbrīnu neradīja. Galveno varoņu mētāšanās uz priekšu un atpakaļ, no mīlestības uz naidu un atkal uz mīlestību, grāmatu sērijām ir norma, citādi jau autoram nebūtu par ko rakstīt. Galvenās varones „pareizums” un nenormālais pozitīvisms arī laikam jau pieder pie žanra likumiem – viņa visiem tūlīt iepatīkas, visiem tik ļoti palīdz. Sižetā pamazām parādījās arī pārāk daudz lieku otrā plāna varoņu, kuros bija grūti orientēties.
Īpašs gadījums bija galvenā varoņa tēvs – dotās valsts imperators. Pēc sākotnējā apraksta visai bargs valdnieks. Bet tas, kā viņš ņēmās un lēkāja apkārt galvenajai varonei bija vienkārši jocīgi. Arī tas, ka viņš visu laiku bija nepaēdis, kaut kā negāja kopā ar viņa statusu. Kā gan var būt, ka pilī, ar milzumu kalpotāju, nav neviena, kas varētu pasniegt imperatoram pusdienas? Un viņš pats tiešām ir tik nevarīgs, ka nevienam šo pienākumu tā arī nav spējis deleģēt? Arī ar saviem galminiekiem viņš tā arī nebija spējis tikt galā, jo kā gan ir iespējama situācija, ka tiek ignorētas tiešas pavēles? No imperatora, kuru uzskata par visai bargu???
Galveno varoņu lēkāšana starp pasaulēm arī šķita nevietā. Ja grāmatas sākumā tas vēl tā nekrita acīs, tad pēc tam tas notika tikpat vienkārši kā atvērt durvis uz blakus istabu. Galvenās varones vecāku jaukšanās meitas attiecībās bija pavisam dīvaina, bet ņemot vērā, cik bieži krievu autores šādai tēmai pieskaras, nākas secināt, ka Krievijā tas ir viens no ģimenes attiecību normas paveidiem.
Kopumā var teikt, ka cikls ir lasāms, vismaz vienu reizi izklaidei, bet neko īpašu no tā labāk negaidīt. It kā sērijā viss ir, lai tā būtu aizraujoša, bet tā nav veiksmīgi uzrakstīta.
https://eksmo.ru/authors/tur-tereza-ITD27503/reviews/
https://www.labirint.ru/reviews/authors/178649/
https://www.livelib.ru/review/949704-imperiya-tigverdov-tango-v-pustote-tereza-tur