Krievu kosmonauta Komarova pēdējie vārdi.

No Daily Mail reportiera raksta, kas papildināts 2011. gada 20. martā.

Saskaņā ar jauniznākušo grāmatu, Savienoto Valstu izlūkdienests bija uzzinājis pēdējos vārdus, ko sacīja krievu kosmonauts Vladimirs Komarovs. Kad Komarovs gāzās pretī Zemei avarējušajā kosmiskajā kuģī "Sojuz 1", viņš kliedza, nolādot cilvēkus, kas bija viņu ievietojuši salāpītajā kosmiskajā kuģī.
ASV Nacionālās drošības analītiķis, kas grāmatā tiek identificēts kā Perijs Felvoks (Perry Fellwock), apraksta pārtverto Komarova sarunu ar Virszemes kontroles virsnieku, kuram viņš saka, ka zina, ka ies bojā savas 1967. gada kosmiskās misijas laikā.
Felvoks arī min sarunu starp Komarovu un bijušo premjeru Alekseju Kosiginu, ko ASV pārtvēra Turcijā. Kosigins dzirdēja Komarovu kliedzam un sacīja, ka viņš ir varonis, Felvoks ziņoja.
Neticamās atklāsmes varēs izlasīt jaunajā Džemija Dorana un Pīrsa Biconi grāmatā "Zvaigžņu vīrs, patiesība starp leģendām par Juriju Gagarinu" (Starman, The Truth Behind the Legend of Yuri Gagarin, by Jamie Doran and Piers Bizony), kas tiks publicēta nākošajā mēnesī. "Zvaigžņu vīrā" tiks stāstīts par draudzību starp Komarovu un viņa kolēģi Gagarinu, kas bija pirmais cilvēks, kas sasniedza kosmosu.
Saskaņā ar "Zvaigžņu vīru", abiem bija lemta orbitālā misija lidojumam ap Zemi un abi zināja, ka kosmiskā kapsula nav droša. Komarovs bija precējies, viņam bija divi bērni, un viņš zināja, ka misijā var aiziet bojā, taču viņš neatteicās no lidojuma, jo tad vajadzētu lidot Gagarinam, bet Komarovs negribēja, lai viņa draugs mirst.

 

 

Krievi plānoja palaist "Sojuz-1" ar Komarovu. Nākošajā dienā būtu jāstartē otram kuģim ar diviem kosmonautiem. Abiem kuģiem bija jāsatiekas orbītā un jāsavienojas, lai Komarovs varētu pāriet uz otro kuģi, lai ar to atgrieztos mājās.
Tas viss tiktu pasniegts kā padomju triumfs par godu Komunistu revolūcijas 50. gadskārtai. Taču, kā liecina grāmata, plāns bija nolemts neveiksmei. Pārbaudot "Sojuz-1", tika atrastas 230 strukturālas problēmas, kas padarīja bīstamu lidošanu ar šo kuģi. Neviens neuzdrošinājās to pateikt padomju līderim Leonīdam Brežņevam, baidoties, ka tad viņu varētu pazemināt amatā, atlaist vai pat aizsūtītu strādāt uz Sibīriju. Misija turpinājās kā plānota. [Droši vien, ja būtu dzīvs Sergejs Koroļovs, viņš to censtos nepieļaut. Vai varbūt tieši tas viņu iedzītu kapā? – t.p.]
Mazāk par mēnesi pirms starta Komarovs tikās ar zemāka ranga VDK aģentu Venjaminu Rusajevu un sacīja viņam: "Es neatteikšos no šī lidojuma". Kad Rusajevs jautāja, kāpēc viņš tā nolēmis darīt, Komarovs atbildēja: "Ja es nelidošu, tad viņi sūtīs rezerves pilotu un tas ir Jura", - viņš sacīja, domājot Gagarinu. - "...un viņš ies bojā manā vietā. Mēs visi gribam viņu no tā pasargāt", - un Komarovs izplūda asarās.
Starta diena bija nozīmēta 1967. gada 23. aprīlī. "Sojuz-1" startēja bez problēmām, bet tās sākās gandrīz tūlīt. Antenas neatvērās pareizi, jauda nebija tāda, kā vajadzētu un kuģa vadīšana padevās grūti. Nākošā dienā lidojumu nolēma pārtraukt un Komarovam parādījās cerība par sekmīgu atgriešanos uz Zemi.
Kad nolaižamā kapsula bija nonākus līdz brīdim, kad vajadzēja atvērties izpletnim, tas līdz galam neatvērās, tikai maza daļiņa bremzēja kritienu, kas neļāva aizplanēt līdz kādiem ūdeņiem, kas varētu mīkstināt kritienu. Rezerves izpletnis sapinās ap galveno. Grāmatā stāstīts par Komarova dusmu kliedzieniem, ko pārtvēris ASV izlūkdienests. Komarovs ar kuģi ietriecās Krievijas līdzenumā pie Orenburgas kā meteors. Kuģis tika saplacināts un uzsprāga buferraķetes. Saskaņā Rusajeva ziņojumu starp pelniem tika atrasts Komarova papēža kauls un vispār no viņa maz kas bija palicis pāri.
Komarovu apglabāja ar valstiski svarīgas personas bēru godu, kur viņš atradās atvērtā zārkā.
Gagarins neko daudz neieguva no sava drauga nāves. Nākošā gadā viņš aizgāja bojā aviācijas katastrofā, gadu pirms amerikāņi sasniedza Mēnesi.

Rakstu angliski un ilustrācijas skatiet šeit:

http://www.dailymail.co.uk/news/article-1367857/US-intercepted-Russian-cosmonaut-Vladimir-Komarovs-final-words-rage.html