Trīs astronauti kosmosā ir lidojuši septiņas reizes, seši - sešas reizes. Krievs Sergejs Krikaļovs pavisam kopā kosmosā ir pavadījis 804 dienas. Kosmosā pabijuši 38 valstu pilsoņi, skaitot arī trīs tagad neesošas valstis: PSRS, VDR un Čehoslovākija. Taču vēl uz kosmisko valstu titulu var pretendēt vismaz piecas citas valstis, kurās dzimuši cilvēki, kas vēlāk pārcēlušies uz dzīvi citur, mainot pilsonību un lidojuši kosmosā jau kā jaunās valsts pārstāvji. Par simto cilvēku kosmosā kļuva Viktors Savinihs, tālāk stafeti pārtvēra amerikāņi: 200-to, 300-to un 400-to vietu ieguva, attiecīgi, Čarlijs Boldens, Džims Ņumens un Pols Ričards. Viņu "pirmreizīgums"
attiecībā pret pārējiem jaunajiem tika noteikts atkarībā no krēslu izvietojuma kosmiskajā kuģī, kad tas šķērsoja demarkācijas līniju. 500-tā vieta jau ir noteikta pirms starta, uz Zemes.
Vispār jau kārtas skaita un lidojumu skaita noteikšanas jautājums ir viens no diskutētākajiem pasaules kosmonautikas vēstures pētnieku aprindās. Pastāv problēma, ja vairāki starti notiek vienā dienā dažādās pasaules malās, tad ātrāk notikušais starts var izrādīties "vēlāks", nekā nākošais. Tāpēc kosmonautikā pieņemts tā sauktais vispasaules laiks, kas uz visas Zemeslodes ir vienāds. Savukārt, tas rada problēmu ar starta datēšanu, jo tas pēc Vispasaules laika var būt vienā dienā, bet skaitot pēc joslas laika atkal citā dienā. Situāciju sarežģī arī ASV Gaisa karaspēka lēmums piešķirt nozīmi astronauta spārnus visiem saviem lidotājiem-izmēģinātājiem, kas pagājušā gadsimta 60-tajos gados veica lidojumus ar eksperimentālo lidmašīnām North American X-15 augstāk par 50 jūdžu (80,47 km) robežu. Tādi lidojumi bija 13 (no tiem divi pāri 100 km robežai) un tos veica pavisam 8 lidotāji. Viens no viņiem, Džozefs Engls vēlāk lidoja ar Space Shuttle. Ar X-15 ir lidojis (gan netik augstu) arī Nīls Ārmstrongs, pirmais cilvēks, kas izkāpa uz Mēness.