Kosmosa ziņas 2013-04-17

 30.03.2013 Astronoms-amatieris no Polijas atklājis jaunu planētu.

Astronoms-amatieris no Polijas atklājis jaunu planētu, ziņo ITAR-TASS. Ar pazīstamā saita planethunters.org (planētu mednieki) poļu versijas palīdzību viņam izdevās identificēt planētu ar nosaukumu PH2-b, kas ir Jupitera lielumā un atrodas 1206 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Jauna debess ķermeņa atklāšanu apstiprināja zinātnieki no Havaju observatorijas, kas veica papildus pētījumus. Pēc tam sākās veiksminieka meklēšana, kas slēpās zem nika rafcioo 28. Diezgan ātri izdevās noskaidrot, ka pirmatklājējs atrodas kaut kur Polijā, taču, lai atminētu viņa īstā vārda mīklu, bija vajadzīgi trīs mēneši. Pirmatklājējs izrādījās 33 gadus vecais informātikas speciālists Rafals Herškovičs no Zgežas pilsētas Lodzas vojevodistē.

 

 

Zīmīgi, ka poļu amatieris pat nedomāja, ka viņa atklājums ir tik nozīmīgs. Kosmosa pētīšanu viņš uzskata tikai par savu hobiju. Starptautiskajam “planētu mednieku” tīklam viņš bija pieslēdzies pagājušajā gadā, atvaļinājuma laikā garlaicības mākts. “Man ļoti paveicās, ka es ieguvu materiālus par šo planētu un pirmais atzīmēju to”, - Herškovičs sacīja. “Kad es izdzirdēju, ka man tas ir izdevies, norakstīju visu jokam. Taču pēc tam pārbaudīju interneta resursus un atklāju, ka mani jau sen meklē”, - viņš piebilda.

K.I.

28.03.2013 Roskosmoss: Marsa grunts tiks nogādāta uz Zemi 2030. gadā.

Krievijas kosmiskie aparāti līdz 2030. gadam plāno nogādāt Marsa un vairāku asteroīdu grunts paraugus uz Zemi, konferencē “Kosmoss dzīvei, kosmoss cilvēkiem” sacīja Roskosmosa Stratēģiskās plānošanas un mērķprogrammu pārvaldes vadītājs Jurijs Makarovs, ziņo “Eho Moskvi”.

“Līdz 2030. gadam tiks nodrošināta kosmisko aparātu radīšana un ekspluatācija, kas cita starpā nodrošinās astrofiziskus pētījumus, Marsa un dažu asteroīdu grunts nogādāšanu uz Zemi, Saules globālās stereoapskates izvēršanu”, - viņš paziņoja.

K.I.

26.03.2013 Merkūra krāteri ir ieguvuši Rēriha un Lavkrafta vārdus.

Starptautiskā astronomijas savienība ir apstiprinājusi nosaukumus deviņiem Merkūra krāteriem, kurus ierosināja zondes “Messenger” komanda, kas sastādīja pirmo, pilnīgo šīs planētas karti. Uz kartes tagad parādīsies krievu mākslinieka Nikolaja Rēriha, amerikāņu fantasta Hovarda Lavkrafta – Ktulhu radītāja - , kā arī citu mākslinieku, rakstnieku un muzikantu vārdi, ziņo KIA Novosti.

Līdz šim paši savus vārdus ir ieguvuši apmēram 300 krāteri uz Merkūra. Saskaņā ar savienības noteikumiem, šīs planētas krāteriem ir jādod mākslinieku, muzikantu, kā arī rakstnieku un dzejnieku vārdi.

Deviņi jaunie vārdi ir igauņu rakstniece Betija Alvere (Betti Alver), lietuviešu dzejnieks Kristionas Donelaitis (Kristijonas Donelaitis), itāļu scenārists un dramaturgs Enio Flaiano (Ennio Flaiano), austrāliešu fotogrāfs Džeimss Herlijs (James Hurley), amerikāņu rakstniece Madlena Lengla (Madeleine L'Engle), amerikāņu fantasts Hovards Lavkrafts (Howard Lovecraft), ungāru dzejnieks Šandors Petefi (Petofi Sandor), havajiešu muzikants Čārlzs Pahinui (Charles Pahinui), kā arī krievu mākslinieks Nikolajs Rērihs.

Deviņi jaunie krāteri pievienojas 95 citiem, kuriem nosaukumus agrāk bija ierosinājusi “Messenger” komanda, kad zonde pirmo reizi lidoja garām Merkūram 2008. gada janvārī.

K.I.

26.03.2013 Mēness un asteroīds Vesta bijuši nelaimes biedri.

Astronomi ir noskaidrojuši, ka Mēness un gigantiskais asteroīds Vesta ir kļuvuši par upuri vienai un tai pašai asteroīdu bombardēšanai, kas notikusi pirms 4 miljardiem gadu, ziņo Infox.ru. Tas runā par to, ka bombardēšanas sekas bija jūtamas dažādās Saules sistēmas daļās. Pētījuma rezultāti, ko veica NASA Mēness pētīšanas institūta speciālisti, ir publicēti žurnālā “Nature Geoscience”.

Uzskata, ka ievērojama Mēness krāteru daļa ir radīsies apmēram pirms 4 miljardiem gadu, masveidīgas asteroīdu bombardēšanas rezultātā. To izprovocēja Jupitera un Saturna orbītu nobīde, kuras dēļ asteroīdu joslas materiāls, kas izvietojās starp Marsu un Jupiteru, gāzās virsū Zemes grupas planētām.

Darba autori piedāvā jaunu pierādījumu šai hipotēzei, izpētot Mēness grunts paraugus, ko savāca “Apollo” misijas laikā. Zinātnieki salīdzināja tos meteorītu paraugiem no eikrītu un hovardītu grupām. Šie meteorīti ir atrāvušies no asteroīda Vestas, kuras orbīte atrodas asteroīdu joslas iekšpusē.

Izrādījās, Mēness grunts un Vestas meteorītu viela ir apsvilināta apmēram vienā un tajā pašā laikā, kas sakrīt ar asteroīdu bombardēšanas laiku. Tas nozīmē, ka neskatoties uz attālumu, kas abus ķermeņus atdala, Vesta un Mēness nokļuva ”zem vienu un to pašu asteroīdu apšaudes”.

Aprēķini liecināja, ka vienas un tās pašas grupas asteroīdiem varēja būt orbītas, kas atļautu sadurties gan ar Vestu, gan ar Mēnesi. “Objekti no asteroīdu joslas lielā ātrumā bombardēja, gan izdzīvojošos, lielos asteroīdus, gan Mēnesi”, - precizēja Simona Mārša, viena no darba autorēm.

K.I.

26.03.2013 Krievija var izveidot jaunu orbitālo staciju uz SKS jauno moduļu bāzes.

Krievijas puse kā vienu no Starptautiskās kosmiskās stacijas (SKS) nākotnes variantiem izskata iespēju atvienot daļu no stacijas Krievijas segmenta moduļiem, lai uz to bāzes radītu jaunu orbitālo staciju, sacīja RKK “Energija” biznesa stratēģijas attīstības un starptautiskās darbības ģenerālā konstruktora vietnieks Aleksandrs Derečins.

“Ja apstākļi prasīs, mēs varam atvienot jaunos moduļus, sākot ar DLM [daudzfunkcionālais laboratoriju modulis] un tie veidos bāzi nākošai, jaunās paaudzes Krievijas stacijai”, - Derečins teica, uzstājoties forumā “Interspace-2013”.

Viņš atgādināja, ka SKS ekspluatācijas laiks tagad beidzas 2020. gadā, taču šī projekta partneri veic pārrunas, lai stacijas kalpošanas laiku pagarinātu līdz 2028. gadam.

“Partneri ir nolēmuši turpināt stacijas darbu un pagaidām mēs neredzam iemeslus, lai pārtrauktu tās darbu”, Derečins sacīja.

Viņš uzsvēra, ka līdz 2020. gadam stacijas Krievijas segments varētu paplašināties ar četriem jauniem moduļiem: DLM, savienošanās mezgla moduli un diviem jauniem ekspluatācijas moduļiem, tāpēc tas būs “labā formā” un varēs turpināt darbu, ziņo KIA Novosti.

[http://en.wikipedia.org/wiki/International_Space_Station]

K.I.

26.03.2013 Lidot uz Marsu vienā virzienā ir piekrituši jau 8 tūkstoši cilvēki.

Kompānija “Mars One” turpina veikt atlasi no tiem, kas vēlas lidot uz Marsu bez atgriešanās. Kā redzams no informācijas, kas izvietota kompānijas mājas lapā, vēlēšanos veikt tādu lidojumu jau ir izteikuši 8 tūkstoši cilvēki no visas pasaules. Neskatoties uz to, ka ir vajadzīgi tikai 4 tūkstoši cilvēki, atlase vēl turpinās – pionieriem ir jāatbilst visiem mājas lapā norādītajām prasībām, turklāt, viņiem ir labi jāatbilst psiholoģiski vienam ar otru, raksta “Moskovskij komsomoļec”.

[http://mars-one.com/en/about-mars-one/contact/21-faq-selection/251-do-i-qualify-to-apply]

K.I.

25.03.2013 Ciklons uz Venēras pārsteidzis planetologus ar savu mainīgo dabu.

Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka gigantiskais ciklons uz Venēras ir mainīgāks, nekā uzskatīja līdz šim. Tā centrs haotiski klejo pa šīs planētas dienvidpolu. Pētījumu rezultāti, ko veica spāņu planetologi no Basku Zemes universitātes ir publicēti žurnālā “Nature Geoscience”.

Polārie cikloni vai gaisa virpuļi ir raksturīgi saules sistēmas planētām ar atmosfēru, tādām kā Zeme un Saturns. Zinātnieki zināja, ka tāds ciklons atrodas arī uz Venēras un domāja, ka milzīgais gaisa virpulis (tā augstums pārsniedz 20 km) ir tikpat stabils kā uz citām planētām.

Pagaidām zinātnieki nespēj izskaidrot ciklona mainīgumu.

K.I.

24.03.2013 Raķetes “Angāra-5” nav tik jaudīgas, lai sūtītu pilotējamo kuģi tālāk par zemu orbītu apkārt Zemei.

Līdz 2018. gadam kosmodromā Vostočnijs (Amūras apgabalā) tiks uzbūvēts starta komplekss jaunajām raķetēm “Angāra” , ziņoja Federālā valsts unitārā uzņēmuma “Virszemes kosmiskās infrastruktūras objektu ekspluatācijas centrs” ģenerāldirektors Aleksandrs Fadejevs, stāstīja “Interfaks – MZA” [Militāro ziņu aģentūra].

Atbildot uz jautājumu, ar kādu raķeti notiks pirmais, pilotējamais starts no Vostočnija, kas paredzēts 2018. gadā, A. Fadejevs sacīja: “Ar nesējraķeti “Angāra”. “Tas būs raķetes smagais variants - “Angāra-5”, kas adaptēta pilotējamiem lidojumiem”, - precizēja A. Fadejevs.

Nesējraķeti “Angāra-5” varēs izmantot lai palaistu zemā orbītā ap Zemi jaunās paaudzes pilotējamo transporta kuģi, ko izstrādā Raķešu kosmiskā korporācija “Enerģija”, taču tās celtspēja nepietiks, lai ceļotu tālajā kosmosā, piektdien “Interfaks – MZA” teica RKK prezidents un ģenerālkonstruktors Vitālijs Lopota.

Pēc viņa vārdiem, pirmais izmēģinājuma lidojums jaunās paaudzes, pilotējamajam transportkuģim notiks Baikonurā, izmantojot nesējraķeti “Zeņit”, bet lidojumiem ārpus Zemes orbītām būs vajadzīga daudz nestspējīgāka raķete.

K.I.

24.03.2013 Walt Disney un IMAX uzņems filmu par kosmosu.


IMAX Corporation un The Walt Disney Studios noslēgušas līgumu par kopēju darbu pie jauna dokumentāla projektapar kosmosa tēmu. Par to ziņo izdevums “Comingsoon”. Ar pašām modernākajā stereoskopiskajām kamerām skatītāji varēs paskatīties uz Zemi no kosmosa, vērojot izmaiņas uz tās. Filmas autori arī piedāvās vairākus cilvēku civilizācijas nākotnes variantus.

Tā būs pirmā, kopējā divu kompāniju filma, tās agrāk ir sadarbojušās tikai filmu izplatīšanas jomā. Filmas radīšanā piedalīsies speciālisti no Amerikas Aeronautikas un kosmiskās telpas pētīšanas administrācijas.

Filmas inscenētājs būs Tonijs Maierss, kas agrāk ir veidojis filmu “Habla teleskops 3D”, kas IMAX nopelnīja pāri par 50 miljoniem dolāru, ziņo “Comingsoon”.

K.I.

21.03.2013 Mēness raķetes “Saturn” dzinēji ir izcelti no Atlantikas dzelmes.

Ekspedīcija, ko organizēja interneta veikala “Amazon” radītājs Džefs Bezoss (Jeff Bezos), pacēla no Atlantikas okeāna dibena vienu no nesējraķetes “Saturn-5” dzinējiem, kas pirms 40 gadiem tika lietota, lai ievadītu lidojuma trajektorijā uz Mēnesi kuģus “Apollo”, tiek ziņots ekspedīcijas mājas lapā.

Pirms gada Bezoss, kas vada arī kosmisko kompāniju “Blue Origin”, paziņoja par vēlēšanos izcelt no Atlantikas dibena dzinējus F-1, ar kuriem bija apgādāta Mēness raķete. Katrai no tām bija pieci šādi dzinēji ar jaudu 32 miljoni zirgspēku.

Trešdien, 20. martā Bezosa ekspedīcijas mājas lapā parādījās paziņojums, ka pēc trīs nedēļu darba, gandrīz no 5 km dziļuma no jūras ir izcelts pietiekams daudzums dzinēja detaļu, lai sakomplektētu no tiem divus eksemplārus, kas būtu derīgi tālākai restaurācijai.

NASA vadītājs Čārlzs Boldens apsveica Bezosa komandu ar panākumiem. “Mēs ar lielu nepacietību gaidām šo dzinēju restaurāciju ar Bezosa grupas pūlēm un aplaudējam Džefa vēlmei padarīt šo vēsturiskos artefaktus pieejamus publikai”, tiek teikts Boldena ziņojumā, ziņo KIA Novosti.

K.I.

21.03.2013 Latvija noslēgusi valsts sadarbības līgumu ar EKA.

Latvija kļuvusi par septīto Eirosavienības valsti, kas parakstījusi valsts līgumu par sadarbību ar Eiropas kosmisko aģentūru (EKA). Dokumenta parakstīšanas ceremonija notika Rīgā, 19. martā.

Agrāk analoģiskus līgumus ar EKA ir noslēgušas Ungārija, Čehija, Rumānija, Polija, Igaunija un Slovēnija.

K.I.

http://www.novosti-kosmonavtiki.ru/news/