Kosmosa ziņas 2013-04-10

1.

15.03.2013 Jaunie dati, ko ieguvis “Curiosity” nepierāda, ka uz Marsa ir dzīvība.

Dati, kas iegūti no Marsa visurgājēja “Curiosity”, neliecina, ka agrāk uz Marsa ir eksistējusi dzīvība, tiešs pierādījums būtu sarežģītu organisko vielu molekulu atrašana. Tā uzskata Krievijas Kosmisko pētījumu institūta zinātņu doktors Igors Mitrofanovs.
Analizējot visus datus, pierādīts, ka senajos laikmetos uz Marsa bija apstākļi, lai primitīva dzīvība varētu eksistēt, taču tas nenozīmē, ka tā patiešām ir eksistējusi.
Planētas ķīmija bija labvēlīga, agrāk uz Sarkanās planētas bija silta atmosfēra, tecēja upes, bija ezeri. Kādreiz uz Zemes eksistēja vajadzīgie “dārza” apstākļi, lai dzīvība rastos, tāpat bija arī uz Marsa. To “Curiosity” ir pierādījis. Marsa “dārza” vecums ir 4 miljardi gadu. Planēta bija ļoti līdzīga agrīnai Zemei.
Taču apstākļi uz Marsa stipri izmainījās pēc dabas katastrofas. Sarkanā planēta sadūrās ar ļoti lielu asteroīdu. Rezultātā, Marss praktiski visu zaudēja: spēcīgu magnētisko lauku, biezu atmosfēru. Katastrofas dēļ daudz krasākas kļuva diennakts un sezonālās temperatūras svārstības. Marss kļuva auksts un sauss.

 

 

Zinātnieks šaubās, vai tagad uz Marsa eksistē kāda dzīvība, lai gan 100% izslēgt to nevar. Ūdens pēdas uz Marsa ir atrastas arī pirms “Curiosity”.
Tomēr, galvenā pazīme būtu: sarežģītu organisku vielu molekulu atrašana, taču pagaidām tādas nav atrastas.
Mitrofanovs vada Marsa projektu NDA (Neitronu dinamiskais albedo), tāda paša nosaukuma neitronu detektors pašlaik atrodas uz amerikāņu visurgājēja borta. Ar tā palīdzību zinātnieki pēta ūdens un un ūdeni saturošu savienojumu daudzumu Marsa gruntī. Pašreiz visu rajonu, kurā atrodas visurgājējs, Krievijas detektors ir izpētījis. Atliek tikai gaidīt jaunus pētījumus citā rajonā.

K.I.

 2.

14.03.2013 Čīlē atklāta pasaulē lielākā observatorija.

Motikusi oficiālā atklāšanas ceremonija pasaulē lielākajai observatorijai ALMA, kas atrodas Čīles ziemeļos, trešdien, 13. martā ziņoja aģentūra “France-Presse”.

Atakamas tuksnesī, uz apmēram 5000 m augsta plato uzceltās observatorijas atklāšanā, citu viesu vidū bija arī Čīles prezidents Sebatians Pinjera.

Čīles līderis izteica pārliecību, ka observatorija ALMA “nesīs lielu labumu cilvēcei, jo palīdzēs labāk saprast Visumu, kurā mēs eksistējam un iespējams, ka pat palīdzēs atrast dzīvību aiz Zemes robežām”.

ALMA (Atacama Large Millimeter Array – Atakamas lielais milimetru masīvs) ir pats lielākais un dārgākais astronomijas projekts vēsturē. ALMA sastāvēs no 66 radioteleskopiem milimetru un submilimetru diapazonā, kas apvienoti vienotā interferometrā. Oficiālās atklāšanas laikā observatorijā bija uzstādītas 59 radio antenas, pārējās, septiņas nodos ekspluatācijā līdz 2013. gada oktobrim. Visu antenu darba korelāciju veiks superdators, kas spēj izpildīt 17 kvadriljonus operāciju sekundē, raksta Lenta.ru.

K.I.

 3.

14.03.2013 ASV izlūkošana gaida draudus no Krievijas un Ķīnas aktivitātēm kosmosā.

ASV tuvākajās desmitgadēs saskarsies ar draudiem no kosmosa no vairāku valstu puses, tajā skaitā arī no Ķīnas un Krievijas, tas izlasāms ikgadējā ASV Nacionālās izlūkošanas direktora Džeimsa Klepera ziņojumā, kas bija veltīts mūsdienu draudiem.

党Kosmiskās sistēmas un to pavadošā infrastruktūra ļauj nodrošināt veselu dzīvei svarīgu servisu spektru: pozicionēšanu, navigāciju, laika atskaiti, izlūkošanu, novērošanu un rekogniscēšanu. Tas viss ir vitāli nepieciešams mūsu zinātnei, ekonomikai, sabiedrībai un armijai. Citas valstis apzinās mūsu līdera pozīcijas un izstrādā pašas savu stratēģiju, kas domātas, lai ierobežotu un pārtrauktu mūsu piekļuvi kosmosam”, - tiek teikts ziņojumā, kuru Klepers otrdien iesniedza Senāta izlūkošanas komitejā.

Pēc izlūkošanas vadītāja vārdiem, līderi šajā jomā ir ASV tradicionālie pretinieki – Krievija un Ķīna.

Draudi ASV kosmiskajiem projektiem, tuvāko desmitu gadu laikā pieaugs. 2007. gadā Ķīna veica pavadoņu iznīcināšanas sistēmas izmēģinājumu, 2009. gadā viens no Krievijas militārajiem līderiem piezīmē, kas publicēta MIL, sacīja, ka Maskava izstrādā kosmiskās pretdarbības sistēmasپh, - teikts dokumentā. Turklāt, tajā netiek norādīts attiecīgā ierēdņa vārds, ne arī izvilkums no publikācijas MIL, nav norādīts avots, ziņo KIA Novosti.

K.I.

4.

13.03.2013 NASA vilina kosmosā ar spēlēm.

 

NASA cenšas padarīt kosmosa apgūšanu populāru vairums amerikāņu vidū ar spēlēm. Aģentūrā vēlamo efektu nolēmuši iegūt ar jaunu izglītojošu spēļu palīdzību, kuras palīdzējuši radīt ar kosmosu «saslimuši» entuziasti. Spēļu radītājus apvienos resurss darksidejam.com. Projekts ieguvis nosaukumu no leģendārā «Pink Floyd» albūma.

Datorspēļu izstrāde, kam jākļūst populārai vienkāršo lietotāju vidū, notiks NASA Eimsa pētniecības centrā. Līdz šim aģentūrai bija tikai viena tāda spēle - Moonbase Alpha. To izlaida 2010. gadā, kā stāstu par pirmo cilvēku nosēšanos uz Mēness.

Kopā ar jauno produktu parādīšanos, sabiedrībai labāk jāsaprot, ar ko konkrēti nodarbojas NASA, kādi ir tās pēdējie sasniegumi, raksta Polit.ru.

K.I.

5.

13.03.2013 Glābējs kļuvis par kandidātu suborbitālajā lidojumā ar kuģi «Lynx».

Kosmētiskais zīmols AXE paziņojis pirmo no trim uzvarētājiem konkursa Krievijas etapā, kura balva būs bezmaksas, suborbitāls lidojums ar kuģi «Lynx» - par uzvarētāju kļuva glābējs, 30 gadus vecais KF Ārkārtējo situāciju ministrijas darbinieks Deniss Jefremovs, ziņoja KIA Novosti zīmola grupas pārstāvis.

Konkursa Krievijas pēdējā etapā piedalījās deviņi cilvēki, starp tiem: komercfirmu menedžeri, studenti, inženieri, «kosmiskā» Medicīniski-bioloģisko problēmu institūta darbinieks un ĀSM pārstāvis. Pēdējais arī kļuva par uzvarētāju.

Vēl divi uzvarētāji no Krievijas tiks paziņoti vēlāk Ѓ\ viens pēc sociālo tīklu konkursa rezultātiem, bet par trešo kļūs «veiksminieks», kura rokās nokļūs kāds no zīmola produktiem ar attiecīgu atzīmi.

K.I.

6.

13.03.2013 SpaceX veikusi nesējraķetes «Grasshopper» izmēginājumu.

Kompānijā SpaceX pirmdien tika paziņots, ir noticis jauno, komerciālo, daudzkārt izmantojamo nesējraķešu «Grasshopper» tests. Par to ziņoja CyberSecurity.

Atšķirībā no kompānijas SpaceX tagad izmantojamām nesējraķetēm «Falcon», kas ir vienu reizi izmantojamas, jaunās «Grasshopper» ir orientētas uz daudzkārtēju izmantošanu: tās var, ne tikai pacelties vertikāli, bet var arī veikt mīkstu vertikālo nosēšanos uz cietas virsmas.

Patiesību sakot, nosēšanos veic ne jau visa raķete «Grasshopper», bet tās augšējā pakāpe, kur var izvietoties krava (tālākā nākotnē, arī cilvēki), kur atrodas dzinēji un stabilizācijas sistēma, kas ļauj pakāpei stingri stāvēt uz cietas, līdzenas virsmas, neizmantojot kosmodroma starta galdu.

Tāpat kā divu iepriekšējo testu laikā, tagad «Grasshopper» veica vertikālu pacelšanos un pēc neilga laika raķete atgriezās starta pozīcijā. Lidojuma augstums bija 80 metri. Viss lidojums ilga 34 sekundes, raķete piezemējās tajā pašā vietā uz starta laukuma, no kurienes pacēlās gaisā.

K.I.

7.

11.03.2013 Zinātnieki ir sastādījuši Marsa pazemes kanālu trīsdimensiju karti.

Zinātnieki ir sastādījuši Marsa katastrofiskos plūdos veidojušos ūdens kanālu, trīsdimensiju karti un atraduši, ka to dziļums ir divas reizes lielāks, kā uzskatīja agrāk. Darbs ir publicēts žurnālā «Science», bet tā īsu saturu sniedz Amerikas kosmiskās aģentūras mājas lapa.

Pētījumi tika veikti ar radiozondes SHARAD palīdzību, kas atrodas uz Marsa orbitālā kosmiskā aparāta MRO. Tā starojums palīdzēja caurskatīt kanālu tīklu Marte Vallis, vairums no kuriem ir aprakti zem vulkāniskajiem iežiem.

Zinātnieki noteica, ka plūdu izveidoto kanālu dziļums sasniedz 50-100 metrus. Starp tiem izceļas šaurāki un sīkāki, sazaroti kanāli, kas ir izveidojušies plūdu sākumā, kā arī lielāki un dziļāki - vēlīnie, ko izveidoja spēcīgas ūdens straumes.

Kanālu sistēma Marte Vallis atrodas Elisium kalnienē un sasniedz 1000 kilometru garumu. Tā ir izveidojusies, kad vulkāniskās darbības rezultātā no ūdensnesēju slāņiem atbrīvojās ūdens, raksta Lenta.ru.

K.I.

8.

08.03.2013 «Messenger» ir sastādījis vēsturē pirmo, pilno Merkūra karti.

NASA zonde «Messenger» ir beigusi Merkūra virsmas kartogrāfēšanu, izveidojot vēsturē pirmo Saules tuvākās planētas pilno karti, ziņo KIA Novosti.

«Tagad mēs varam teikt, ka mēs esam uzņēmuši no orbītas katru Merkūra virsmas kvadrātmetru. Protams, daži reģioni atrodas mūžīgā tumsā, taču mēs ar savām kamerām ieskatījāmies šajās ēnās», - Interneta portālam Space.com teica projekta zinātniskais vadītājs, Džonsa Hopkinsa universitātes Lietišķās fizikas laboratorijas līdzstrādnieks Šons Solomons (Sean Solomon).

«Messenger» ne tikai uznesa uz kartes jaunas teritorijas, bet arī būtiski paplašināja ziņas par tiem reģioniem, kas jau bija pazīstami. Konkrēti, tas atklāja jaunos ģeoloģisko veidojumu tipus, piemēram, ieplakas, kas radušās iztvaikojot dāžadām vielām. Turklāt, dati no aparāta apstiprināja hipotēzi par to, ka uz poliem krāteros, kuri vienmēr atrodas ēnā, atrodas ūdens ledus.

K.I.

9.

05.03.2013 Ziemeļkorejas dzejnieki ir sarakstījuši dzeju par kodolizmēģinājumiem un pavadoņa palaišanu.

KTDR Rakstnieku savienības biedri ir sacerējuši vairākas poēmas, kas veltītas kodolizmēģinājumiem, kā arī raķetes startam, kas sekmīgi pacēla kosmosā pirmo šīs valsts pavadoni. Darbi ir ieturēti pretamerikāniskā ritorikā. Par to, ar atsauksmi uz oficiālo Korejas aģentūru CTAK ziņo «Interfaks».

Dzejoļos ir slavināta «KTDR armijas un tautas stingrā apņemšanās dot satriecošu triecienu amerikāņu imperiālistiem un viņu pakalpiņiem», ar tiem tradicionāli tiek domāta Dienvidkoreja. Poēmas ir ieguvušas šādus nosaukumus: «Mēs izsēsim debesis ar saviem pavadoņiem», «Mēs izdarījām kodolsprādzienu», «Mēs sodīsim amerikāņu imperiālismu ar nāvi», kā arī «Koreja atbild».

K.I.

10.

01.03.2013 NASA izmēģinās kuģi «Orion» lidojumā 2014. gadā.

Amerikāņu jaunā kosmiskā kuģa «Orion» pirmais, izmēģinājuma lidojums notiks 2014. gada septembrī. Kuģis būs paredzēts astronautu sūtīšanai lidojumā tālajā kosmosā, tajā skaitā uz Marsu. Par to ziņo amerikāņu kosmiskie dienesti.

Pirmajā lidojumā «Orion» dosies kosmosā 6000 kilometru tālumā no Zemes Ѓ\ 15 reizes tālāk par Starptautisko Kosmisko Staciju (SKS). Atgriežoties tas ieies Zemes biezajos atmosfēras slānos ar ātrumu gandrīz 32 tūkstoši km stundā un tā virsmas temperatūra sakarsīs pāri par 1000 grādiem pēc Celsija, ziņo ITAR-TASS.

Izmēģinājumu laikā NASA inženieri plāno testēt «Orion»-a siltumizolācija pārklājumu un citas kapsulas sistēmas.

K.I.

http://www.novosti-kosmonavtiki.ru/news/