Košera Supermens.

13.11.2012

Amerikāņu kino pirmais un pats “klasiskākais” fantastiskais varonis Supermens ārēji nemaz nav līdzīgs ebrejam: deguns – kartupelis, kristālzilas acis un kā nolaizīti mati liek mums iedomāties anglosaksi.Nekā ebrejiska nav arī viņa vārdā Klārks Kents. Un pavisam neticas Klārka ebrejiskai izcelsmei, kad no ierindas mietpilsoņa brillēs viņš pārvēršas Supermenā ar reljefi izceltiem muskuļiem un neiedomājamu spēku. Vai tad bieži var sastapt ebreju – spēkavīru? Diez vai! Taču The Detroit News žurnālists Larijs Tajs tomēr atrod virkni pierādījumu tam, ka versijai par Supermena ebrejiskajām saknēm tiesības uz eksistenci. Un, ne jau tāpēc ebreji bija abi oriģinālā komiksa radītāji – Džerijs Sīgels un Džo Šusters.

 

 

Lai atrastu norādes par supervaroņa ebrejisko izcelšanos, vajag dziļāk ielūkoties viņa biogrāfijā. Uz dzimtās planētas Kriptona Supermenu sauca par Kal-Elu. Šī vārda otrā daļa sakrīt ar piedēkli, kas sastopams vārdos Israel, Samuel un Daniel. Tulkojumā no ivrīta tas nozīmē “B-g”.

Pirmā zilbe Kal ved uz vārdiem “balss” un “trauks”. Iznāk, ka zīdainis, ko sūta uz Zemi mirstošais tēvs, ne tikai bija ebrejs, bet viņam bija sūtība, kā Mozum.
Līdzīgi, kā zīdainis (nākošais pravietis) peldēja meldru grozā, faraona meitas dēļ izglābjoties no nāves, Kal-Els lidoja kosmiskajā kuģī prom no bojā ejošās planētas. Abus izglāba un izaudzināja, nevis ebreji, bet svešas kultūras pārstāvji – Mozus izaudzināja ēģiptiešu princese (faraona meita), bet Kal-Elu – Kanzasas fermeris. Un abos gadījumos audžu vecāki ātri atklāja atradeņu izcilās spējas.
Var ievērot arī, ka stils, kādā ir aprakstīta planētas Kriptons bojā eja, atgādina Toras pirmo grāmatu – Berešitu.
Tomēr, visvairāk liek domāt par Supermena saistību ar ebreju kultūru, tas apstāklis, ka viņs devīze ir pēc būtības paņemta no Mišnas. Varonis cīnās par “taisnu tiesu, patiesību un taisnīgumu”. Tajā pašā laikā Mišnas traktāta pirmajā daļā “Pirkej avot” (“Tēvu pamācības”) mēs atrodam vārdus: “Pasaule stāv uz trīs balstiem – taisnīgas tiesas, patiesības un miera”.
Supermena stāsts kaut kādā mērā atspoguļo arī tā laika vēstures periodu, kad komikss pirmo reiz ieraudzīja dienas gaismu: supervaroņa dzimtās planētas bojā eju var asociēt ar Holokostu.
Un, protams, arguments, bez kura pierādījums izskatītos nepilnīgs: ja cilvēka vārds latīņu valodā beidzas ar “man”, tad viņš ir, vai nu ebrejs, vai supervaronis, vai arī gan viens, gan otrs vienlaikus.
Supermena dzīve ASV vispārējos vilcienos stipri atgādina XX gadsimta sākuma ebreju emigrantu grūtības, kādas cieta arī mūsu varoņa autoru vecāki. Ne reti, tāpat kā Klārkam Kentam, profesija, ko izvēlējās Amerikas ebreji, bija žurnālistika.

Iespējams, secinājums par Supermena ebrejiskumu uz iepriekš minēto pieņēmumu pamata ir tikai iedomas. Galu galā, pat viņa vārdu Džerija Sigela sākotnējā versijā rakstīja kā “Kal-L”. Taču arī pats Džerijs savos memuāros stāstīja, ka uz viņa dauļradi spēcīgu iespaidu atstāja antisemītisms, ar kuru viņš saskārās bērnībā, bet par “modeli” viņa tēlam kļuva tanahiešu varonis-spēkavīrs Šimšons. Un Džerijs lepojās, ka viņa varonis pēc būtības bija cīnītājs pret nacismu.

Džerijs ne reizi vien atkārtoja, ka apraksta savos darbos to Klīvlendas rajonu, kurā bija uzaudzis. Kvartālā no visiem iedzīvotājiem 70 % bija ebreji: avīzes un teātra uzvedumi idišā tur bija izplatītāka parādība, nekā angļu valodā. Tajā laikā, kad Džerijs auga (30. - 40. gadi, nacisma noziegumi un Katastrofa), kļūt par Supermenu un dot pretsparu Hitleram sapņoja gandrīz vai katrs ebreju bērns ASV

http://www.jewish.ru/culture/cinema/2012/11/news994312575.php